14. aprīlī plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka par 16 gadu senu likumpārkāpumu no darba atbrīvots Dzelzavas internātpamatskolas skolotājs.
Žurnālisti vēstīja, ka no darba atbrīvotais ir 33 gadus vecs skolotājs, kurš 17 gadu vecumā kopā ar draugiem pēc ballītes atmūķējuši durvis divām automašīnām un nozaguši radioaparātu aptuveni 30 latu vērtībā. Par nodarīto pusaudzis tolaik saņēmis nosacīto cietumsodu viena gada termiņā.
Informāciju, ka skolotājs, kurš skolā nostrādājis septiņus gadus, ir diplomēts galdnieks un ieguvis speciālo pedagoģisko izglītību, no amata jāatbrīvo, Dzelzavas internātpamatskolas direktore Anita Dadze saņēmusi vēstulē no Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD).
Sazinoties ar Dzelzavas internātpamatskolas direktori Anitu Dadzi, viņa atteicās laikrakstam „Stars" plašāk komentēt notikušo. Tikmēr IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga sagatavojusi šādu kvalitātes dienesta informāciju: „IKVD uzsver, ka šajā gadījumā ir runa par pedagogiem, kuri pagātnē izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus (tajā skaitā pieļaujot vardarbību). Šādām personām saskaņā ar Izglītības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu strādāt par pedagogu ir aizliegts. Turklāt šis aizliegums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Kvalitātes dienests arī atgādina, ka lemšana par nozieguma smagumu ir vienīgi tiesas instanču, nevis valsts institūciju, darba devēju vai plašsaziņas līdzekļu kompetencē.
2012. gada 5. jūlijā tika grozīts Izglītības likums, sniedzot iespēju saņemt atļauju strādāt par pedagogu personām, kas pagātnē izdarījušas kriminālpārkāpumus vai mazāk smagus noziegumus. Tādēļ 2015. gada janvārī, pildot Ministru kabineta noteikumus Nr. 195 „Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm", kvalitātes dienesta izveidotā iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, sāka izvērtēt personu iesniegumus, lai lemtu, vai atļauja strādāt par pedagogu personām, kas sodītas par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm. Izvērtēšanas gaitā komisija vispusīgi iepazīstas ar iesniegtajiem dokumentiem, uzklausa pašu personu un sniedz atzinumu, uz kura pamata kvalitātes dienests pieņem lēmumu atļaut vai atteikt atļauju strādāt par pedagogu.
Lemjot par atļaujas izsniegšanu, komisija un kvalitātes dienests ņem vērā pārkāpumu raksturu un personas attieksmi pret to, personas darbību pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, iespējamo risku izglītojamo drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai, iespējamu jauna nozieguma izdarīšanas risku. Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka šāda vērtēšana netiek veikta attiecībā uz personām, kuras izdarījušas smagus vai sevišķi smagus noziegumus, jo ne komisijai, ne kvalitātes dienestam šādas tiesības nav piešķirtas.
Sākot iepriekš sodīto personu iesniegumu izskatīšanu, kvalitātes dienests konstatēja, ka saņemti iesniegumi no 17 personām, kas pagātnē izdarījušas smagus vai īpaši smagus noziegumus, tomēr, pretēji likumos noteiktajam, šobrīd strādā izglītības iestādēs. Lai pildītu savu uzdevumu nodrošināt tiesiskumu izglītības jomā, kvalitātes dienests vērsās pie skolu direktoriem, atgādinot par pienākumu ievērot likumus un rūpēties, lai netiktu nodarīts kaitējums bērniem. Arī Darba likuma 115. pantā noteikts, ka darba devējam nekavējoties jāizbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta."
Tomēr plašsaziņas līdzekļos vairums komentētāju notikušo vērtēja kā pārāk bargu vēršanos pret skolotāju, kurš veicis it kā muļķīgu noziegumu, turklāt pirms 16 gadiem. Jana Veinberga komentēja izskanējušos maldīgos uzskatus: „Konkrētā persona – Dzelzavas internātpamatskolas skolotājs – ir sodīta par smagu noziegumu. To, ka noziegums kvalificējams kā smags, var spriest tikai tiesa. Un tiesa tā ir spriedusi. Nav būtiski, ko skolas direktors, pati persona vai sabiedrības locekļi par to domā. Likumos ir noteikts, ka personas, kas izdarījušas sevišķi smagus vai smagus noziegumus, nedrīkst strādāt skolā, un šis aizliegums nav maināms (ja netiek grozīts likums). Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka skolas direktoram reizi gadā ir jāprasa ziņas no Sodu reģistra par visiem skolas darbiniekiem. Ja direktors pilda šo likuma normu, viņš redz, ka pedagogs ir sodīts par smagu noziegumu. Un līdz ar to viņa pienākums ievērot likumā noteikto, ka šāda persona nedrīkst strādāt par pedagogu. Maldinoša ir arī informācija, ka kvalitātes dienests ir nācis klajā ar kaut kādām jaunām prasībām. Tāpat maldinoša ir interpretācija, ka tas ir kvalitātes dienesta lēmums, ka jāpārtrauc darba attiecības ar konkrēto skolotāju. Kā jau iepriekš norādīju, aizliegums smagu un īpaši smagu noziegumu izdarījušām personām strādāt par skolotāju ir noteikts likumos. Kvalitātes dienesta vēstule tika nosūtīta tikai kā atgādinājums, ka šī likuma norma konkrētajā skolā netiek pildīta, un aicinājums to izpildīt."