Šoceturtdien gaidāms pirmais Eiropas mēroga ātruma kontroles maratons, kurā starp 22 valstīm pirmo reizi piedalīsies arī Latvija. Veselu diennakti, sākot no 16. aprīļa pulksten 6, Valsts policija (VP) strādās intensīvā režīmā, lai īpaši kontrolētu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu.
Policija atgādina, ka tieši apzināta braukšanas ātruma pārsniegšana un neatbilstoši laikapstākļiem izvēlēts braukšanas ātrums aptuveni 40% gadījumu izvēršas ceļu satiksmes negadījumā. Ik dienu Latvijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu soda ap 200 šoferu.
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Jānis Freijs atklāj: – Kopš 2010. gada maija Latvijas VP tika uzņemta Eiropas ceļu drošības policijas tīklā TISPOL. Šajā organizācijā ir 27 dalībvalstis, un katru mēnesi tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai prioritāri pievērstos ar ceļu satiksmes drošību saistītiem jautājumiem. Piemēram, ir bijušas aktualitātes, lai samazinātu transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, aktualizētu drošības jostu lietošanu. Attiecīgi šonedēļ, laikā no 13. līdz 19. aprīlim, uzmanība vērsta atļautā ātruma ievērošanas kontrolei. Visu šo pasākumu mērķis ir vairot ceļu satiksmes drošību visā Eiropā un – galvenais – mazināt autoavāriju un tajā cietušo skaitu, – uzsver Jānis Freijs.
Autovadītājiem viņš atgādina, ka laikā no 16. līdz 17. aprīlim VP Latvijā, arī Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā ceļu satiksmes jomā tiks strādāts pastiprinātā režīmā. Tomēr ātruma kontroles maratonu tiek mudināts uztvert ne tikai kā akcijas, bet arī uz kopējo satiksmes drošību vērstu pasākumu. TISPOL prezidents Aidans Reids pauž: „Ātruma kontroles maratons galvenokārt ir preventīvs. Mēs vēlamies, lai vadītāji aizdomājas par izvēlēto braukšanas ātrumu – lai tas atbilstu gan atļautajam ātrumam, gan apstākļiem. Tādējādi viņi samazinās riskus, ar ko saskaras uz autoceļa un ko rada citiem satiksmes dalībniekiem."
Traģiskais piemērs, kad nesenajās brīvdienās uz autoceļa Tīnūži-Koknese gāja bojā jauna ģimene ar 2,5 mēnešus vecu zīdaini (kā šobrīd tiek pieļauts – agresīvas braukšanas dēļ), satricināja visu Latviju. Tāpat VP informējusi, ka martā uz šī ceļa fiksēts šā gada ātruma pārkāpuma rekords – 210 km/stundā. Jānis Freijs piekrīt, ka šobrīd satraucošākā statistika valstī ir novērojama tieši šai jaunajā ceļa posmā.
Tomēr līdzīgi ir arī citviet – ja vien ceļa segums atļauj, jo īpaši sākoties siltākam laikam, pārgalvīgākie autovadītāji imitē kinofilmās redzētos momentus un spiež gāzi grīdā.
– Pavasaris pie mums ir sācies agri, asfalts ir tīrs, un uz tā praktiski neveidojās tā saucamais melnais ledus, tāpēc vismaz Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā varētu teikt, ka situācija ir salīdzinoši mierīga, kas saistās ar ātruma pārsniegšanas vai laikapstākļiem neatbilstoša izvēlētā ātruma dēļ izraisītām avārijām. Tomēr ik dienu tiek apturēti autovadītāji, kuri pārsniedz ātrumu. Pēc statistikas ātruma pārsniegšana nav tā lielākā problēma, bet šādas atsevišķas epizodes ir. Un cilvēks, kamēr nav iesaistīts avārijā, ko izraisījusi ātruma pārsniegšana, jau neaizdomājas par savu un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku drošību, – secina Jānis Freijs.