Februāra nogalē Madonas novada pašvaldības domes sēdē, kā jau katru gadu, tika apstiprināts pamatbudžets, attīstības jeb investīciju budžetā paredzēto līdzekļu, kas šogad ir salīdzinoši nelieli – 540 000 eiro, sadaļu atstājot uz vēlāku laiku.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs sarunā „Staram" neslēpa, ka šis apjoms būs nepietiekams, lai īstenotu visu, ko novada pagastu pārvaldes savos iesniegumos ir norādījušas, taču tas nenozīmē, ka pārvaldēs daudzas no aktuālajām problēmām tādēļ netiks risinātas.
– Ir sagatavots investīciju plāns, kurā ir iekļauti pasākumi, ko nav iespējams īstenot par struktūrfondu līdzekļiem, līdz ar to tas ir pašvaldības budžeta jautājums. Kopumā pasākumi (ņemot vērā pārvalžu pieteiktās divas līdz četras prioritātes) saplānoti uz 691 000 eiro. Skaidrs, ka visu šogad neizdosies īstenot. Novads nevar palikt bez naudas atlikuma, jo līdzekļi jārezervē dažādiem neatliekamiem gadījumiem. Katrs budžeta gads pierāda, ka neparedzētiem gadījumiem paredzētie līdzekļi arī tiek izlietoti dažādiem pasākumiem, kurus iepriekš nevarēja prognozēt. Ņemot to vērā, lieliem pasākumiem no pašvaldības budžeta šogad atvēzēties nevarēsim, taču tas nenozīmē, ka vairākas aktuālas lietas, ko pārvaldes pieteikušas kā prioritātes, netiks finansētas. Kompleksi dome vēl nav nolēmusi, kāds būs to darbu un pasākumu saraksts, kam atvēlēt līdzekļus, taču tas balstīsies uz jau sagatavoto investīciju plānu, kurā ietvertas pārvalžu prioritātes. Pērn lielākā daļa no pagastu pirmajām prioritātēm tika īstenotas. Kādi pasākumi tiks atbalstīti šogad, tiks nolemts domes līmenī tuvāko mēnešu laikā. Jāņem vērā, ka liela daļa nesadalīto budžeta līdzekļu, pildot likuma normas, tika izlietoti, paaugstinot minimālo algu, kā arī pārējo pašvaldības sistēmā strādājošo algas. Tas ir ieguvums darbiniekiem, taču vienlaikus rada būtisku izdevumu pozīciju, kas liedz investīcijām atvēlēt vairāk līdzekļu, – skaidroja Agris Lungevičs.
Kopīgās un atšķirīgās prioritātes
Neraugoties uz to, ka daudzi jautājumi ir aktuāli teju visām pārvaldēm, prioritāšu saraksts ir gana raibs.
– No kopīgajiem jautājumiem varu minēt nepieciešamību sarūpēt labāku aprīkojumu skolu darbmācības kabinetiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu pie pagastu bērnudārziem. Citas prioritātes ir visai atšķirīgas un bieži vien saistītas ar uzraugošo iestāžu, kā, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta sastādītajiem aktiem, kuros norādītās problēmas nepieciešams novērst. Kā vienu no piemēriem var minēt skolu ēdināšanas blokus. Ir arī citas prioritātes, piemēram, nepieciešamība Jaunkalsnavas centrā atjaunot tiltu pār Vesetas upi. Liezēre kā prioritāti ir norādījusi siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju bērnudārza ēkā. Mētrienai prioritāte ir katlumājas rekonstrukcija ēkā, kurā atrodas skola un bērnudārzs. Savukārt Ošupē steidzami risināmais jautājums ir apkures katla iegāde Degumnieku pamatskolai. Katram pagastam ir savas individuālās problēmas, taču, kā jau minēju, ir arī kopēji risināmi jautājumi. Darbmācības kabinetu vai bērnu rotaļu laukumu sakārtošana novadā būtu vērienīgs pasākums, to īstenojot, līdzekļu citu prioritāšu īstenošanai vairs neatliktu, līdz ar to domei būs jāizšķiras, kuru virzienu, investējot līdzekļus, labāk izvēlēties, –
norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Agris Lungevičs atzina, ka, izvērtējot atbalstāmās prioritātes, ir ņemta vērā arī iepriekšējā pieredze. Tās pārvaldes, kuru pirmās prioritātes tika īstenotas iepriekšējā gadā, ja vien nav radusies problēma, kuras risināšanu nevar atlikt, kādu laiku investīciju līdzekļus varētu arī nesaņemt.
– Runājot par finanšu avotu iepriekšminētajiem pasākumiem, ir svarīgi atcerēties, ka arī pašām pagastu pārvaldēm ir atlikumi, kurus tās var tērēt dažādu problēmjautājumu sakārtošanai, un tas lielākoties arī tiek darīts. Atsevišķi pagasti šajā ziņā ir pat ļoti labā situācijā, – pastāstīja Agris Lungevičs, piebilstot, ka pārvaldes parasti finansiāli mazākietilpīgus pasākumus spēj īstenot pašas no saviem uzkrājumiem.
Uztver ar izpratni
Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls sistēmu, ka tiek noteiktas pārvalžu prioritātes, vērtēja atzinīgi, minot, ka katra pārvalde tādējādi gūst iespēju investēt kādā no savā teritorijā esošajiem objektiem. Arī Ošupes pagasta pārvaldei jau vairākus gadus ir prioritāšu saraksts, kas ik pa laikam tiek papildināts. Pašu pārvalžu iespējas par saviem līdzekļiem paveikt lielākus darbus viņš nevērtēja augstu.
– Pārvaldēm katru gadu tiek apstiprināts izdzīvošanas budžets, respektīvi, kārtējie maksājumi, algu fonds, uzturēšanas izmaksas utt. Ja gada beigās ir pārpilde kāda nodokļa ieņēmumos, varam šo naudu uzkrāt un izlietot kāda mazāka pasākuma īstenošanai. Lielākus investīciju projektus bez papildu līdzekļiem no novada nevaram pacelt. Pārvalžu vadītāju sapulcē kā kopīga problēma daudzām pārvaldēm iezīmējās nepieciešamība sakārtot bērnu rotaļu laukumus. Kaut arī ne prioritāte, šis jautājums ir aktuāls arī Ošupes pagastā. Bērnudārzu rotaļu laukumu sakārtošana varētu būt viens no punktiem attīstības pasākumu plānā, ko novads varētu veikt centralizēti, – skaidroja Aigars Šķēls.
Viņš piebilda, ka starp pārvalžu vadītājiem lielus strīdus un lokālu greizsirdību par to, ka vienai pārvaldei tiek piešķirti līdzekļi, bet otrai piešķīrums ir mazāks vai tā nav vispār, nemana, jo visi apzinās reālo situāciju.
– Nebūtu pareizi, ja pārvaldnieki savstarpēji plēstos par investīciju līdzekļiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka galīgo lēmumu pieņem domes deputāti. Ošupe, apzinoties to, ka pērn pārvaldei tika atbalstīts Degumnieku pamatskolas virtuves bloka remonts, neiesniedza nevienu finansiāli ietilpīgu prioritāti. Ja skaidri zinām, ka kādam no kolēģiem kontrolējošā institūcija sastādījusi aktu par problēmām, kas jānovērš, lai kādu no iestādēm uz laiku neslēgtu, atbalstām līdzekļu piešķiršanu tieši šīs problēmas risināšanai, un pārējie jautājumi, kas nav tik aktuāli var tikt īstenoti vēlāk, – to, ka deķīša vilkšana katram uz savu pusi pārvaldnieku sapulcēs nav izteikta, atzina Aigars Šķēls.