Ja savas siltumnīcas vēl nav un nepiemīt arī izteikts amatnieka talants, noteikti ir vērts padomāt par gatavās siltumnīcas iegādi, ko samērā ātri un vienkārši dārzā var uzsliet pats. Savukārt, ja pēc ziemas mazdārziņā atklājies, ka siltumnīcai vietām izplīsis segums, ir īstais laiks izvēlēties piemērotāko materiālu un ķerties pie tā nomaiņas.
Gatavo siltumnīcu izvēle
Jāatzīst, ka pēdējos gados uzvaras gājienu piedzīvo jau gatavās siltumnīcas, ko gluži kā konstruktoru dārznieks var salikt pats – tai nav nepieciešami pamati, jo uzbūvē paredzēti elementi, kas siltumnīcu nostiprina zemē. Pēc pamācības vien jāuzslej karkass, tas jāsaskrūvē un jāuzklāj segums.
Veikala „Mājai un Dārzam" pārdevējs konsultants Juris Seilis pastāsta par veikalā atrodamo piedāvājumu: – Pircēju izvēlei tiek piedāvāti dažādi veidi gatavo siltumnīcu, kas pamatā atšķiras pēc uzbūves un noturības. Piemēram, modelis „Eco" ir ļoti piemērots mūsu apstākļiem, jo iztur līdz pat 40 kg uz kvadrātmetra. Tie ir vairāk nekā 10 cm sablietēta sniega kārtas ziemā. Arī tuneļveida siltumnīca ir lieliski piemērota mūsu laikapstākļiem. Šādu siltumnīcu forma ir izliekta, tāpēc sniegam arī ir mazāka iespēja sakrāties. Savukārt ir pieejami arī tādi modeļi, kas iztur pat vairāk par 200 kg uz kvadrātmetra, vietām, kur sniega ir tiešām daudz. Cena šobrīd piedāvājumā esošajām gatavajām siltumnīcām ir no 200 līdz 370 eiro. Polikarbonāts, kas izmantots segumam, ražots Eiropas Savienībā, un tam ir 10 gadu garantija, savukārt metāla rāmis – Krievijā – ar 20 gadu garantiju. Ļoti vērtīgi, ka gatavajām siltumnīcām ir iestrādātas durvis un arī vēdināšanas lodziņi. Atkarībā no pircēja vēlmēm un iespējām atliek vien piemeklēt piemērotāko modeli.
Populārākajiem modeļiem pārsvarā segums ir 4 mm biezs polikarbonāts, kas ir pilnīgi pietiekami neapkurināmai siltumnīcai. Savukārt 8 un 10 mm polikarbonāts maksā dārgāk, toties nodrošina stabilāku temperatūru siltumnīcā, kas īpaši svarīgi, agri audzējot dēstus.
Visiem piedāvātajiem modeļiem polikarbonāts ir līdzīgs, bet karkass atšķiras. Pērkot der izpētīt, cik tas pamatīgs, proti, jo izmantotie leņķi masīvāki, jo ilgāk siltumnīca kalpos. Parasti tas arī nosaka cenu starpību līdzīga lieluma augu mājām.
Gadījumā, ja mazdārziņš ir pavisam maziņš, iecienītas ir arkveida būdiņas ar zaļi armētu plēvi – Juris Seilis izrāda veikalā nopērkamos modeļus, kas maksā ap 30 eiro.
Ja nepieciešama seguma nomaiņa
Tomēr, ja esošā siltumnīca ir gana laba, bet nepieciešama vien seguma nomaiņa, pirms to iegādes der atcerēties katra materiāla priekšrocības un mīnusus.
Plēve ir lētākais siltumnīcu materiāls, izplatītākās ir PE (polietilēna) un EVA (etilvinilacetāta) plēves. PE ir hermētisks materiāls, tāpēc šādās siltumnīcās mitrums būs salīdzinoši augstāks nekā siltumnīcās ar stikla vai plastikāta segumu, kas daudz labāk palīdzēs attīstīties iesētajiem stādiņiem. Tomēr, kā novērojuši pārdevēji, būtiskākā plēves izvēlē ir materiāla izturība.
– Ir pieejamas dažāda biezuma, izturības, krāsu plēves, tās var būt stabilizētas vai nestabilizētas. Stabilizētās plēves ir noturīgākas pret saules UV starojumu, tāpēc tās kalpos ilgāk, – teic Juris Seilis.
Plēves izturīgumu nosaka tās ķīmiskais sastāvs un biezums, tās izturību paaugstina armējums. Tas, ka plēve šķiet izturīga aptaustot, vēl negarantē, ka tā būs izturīga arī āra apstākļos. Veidojot plēves siltumnīcu, īpaši jāpiedomā, lai vietās, kur plēve pieskaras rāmim, nebūtu asas šķautnes, jo tās var bojāt plēvi. Arī tumšs karkasa materiāls (piemēram, melnas caurules) var sabojāt plēves segumu, saulē sakarstot. Tāpat ļoti būtiski, kādā gaisa temperatūrā plēve tikusi uzklāta siltumnīcas karkasam. Juris Seilis dalās novērojumos: – Klientiem ir gadījies, ka plēve izirst gada laikā, lai gan materiāls ir labs. Parunājām, papētījām – izrādījās, ka plēve nav bijusi gana labi nostiepta vai – tieši otrādi – bijusi pārstiepta. To var ietekmēt pārāk karsts vai pārāk vēss laiks mirklī, kad tikusi uzklāta plēve, jo karstuma ietekmē materiāls mazliet izplešas un plēvi sanāks ieklāt pārāk brīvi, bet aukstuma – sarauties, tātad var gadīties plēvi pārāk nostiept. Tāpēc noteikti ieteiktu plēvi siltumnīcai uzklāt aptuveni šādos laikapstākļos, kad nav ne pārāk vēss, ne pārāk silts.
Jāpiebilst, ka plēvi arī nevajadzētu segt vējainā laikā, klājumam jābūt pēc iespējas lielākiem posmiem, jo tieši savienojumu vietās materiāls daudz ātrāk nolietojas un plīst.
Stikls nodrošina labāko saules gaismas caurlaidību augiem, kas īpaši svarīga agros pavasaros un vēlos rudeņos, bet karstākos mēnešos saule var pat apdedzināt augu lapas. Lai izvairītos no pārkaršanas, saulainajos mēnešos stikla siltumnīcas ēno, uzklājot ēnošanas tīklu vai kaļķojot stiklojumu.
Stikls labi vada siltumu, tāpēc siltumnīca ātri atdziest. Lai to novērstu, aukstajos mēnešos nepieciešami siltumu uzturoši papildpasākumi, piemēram, siltumizolācija ar burbuļplēvi, apkure.
Parasti siltumnīcu stiklojumu veido no 4 mm bieza stikla, kāds tiek plaši lietots Austrumeiropā; diemžēl mazumtirdzniecībā un stiklinieku darbnīcās plāno stiklu grūti nopirkt, jo tas nav īpaši populārs. Tā arī veikala „Mājai un Dārzam" pārdevējs konsultants atzina, ka stiklu siltumnīcām pircējiem nepiedāvā iegādāties. Galvenokārt tāpēc, ka tas ir ļoti trausls (un attiecīgi – bīstams materiāls), kā arī dārgs materiāls.
Polikarbonāts ir sintētisks polimēra materiāls, kas izgatavots ar šūnām jeb kamerām, kurās uzkrājas saules siltums un siltumnīca ilgāk saglabā siltumu, tāpēc tā neatdziest aukstajās naktīs un ziemā, kas nodrošina to, ka var daudz agrāk pavasarī jau stādīt stādus un ātrāk ievākt ražu. Materiālu iespējams nopirkt arī loksnēs, ne tikai uz gatavajām siltumnīcām, tātad izmantot uzklāšanai uz jau esoša karkasa.
Kaut gan polikarbonāts ir viens no dārgākajiem siltumnīcu stiklojuma veidiem, šis materiāls kļūst aizvien populārāks. Polikarbonāta popularitāti var izskaidrot ar ilgo kalpošanas laiku, labo izskatu un augstām siltumizolācijas spējām. Tas var būt bezkrāsains vai tonēts. Polikarbonāta loksnes sastāv no savstarpēji savienotām caurulītēm, kuru gali jāaiztaisa ar speciālu līmplēvi. Izvēlas tādu līmplēvi, kas var izturēt Latvijas klimata apstākļus daudzus gadus. Ja caurulīšu gali paliek vaļēji, tajās iekļūst putekļi un mitrums, tādēļ polikarbonāts zaudē caurspīdīgumu un iegūst dzeltenīgu vai zaļganu nokrāsu, bet vēlāk – brūnu vai pat melnu. Pareizi uzklātas polikarbonāta loksnes saglabā estētisko izskatu daudzus gadus. Šīs siltumnīcas var izmantot visu gadu, tās ziemā netiek noņemtas. To kalpošanas ilgums ir vismaz 10 gadu.
– Veikalā ir nopērkamas 4-10 mm biezas polikarbonāta loksnes, bet var pasūtīt arī biezākas, ja uztraucas par noturību. Jāteic gan, ka šūnu polikarbonāts ir ļoti izturīgs pret triecieniem, piemēram, plēvei pietiks, ja putniņš uz siltumnīcas ieraudzīs kukainīti un izdomās to knābāt. Šī materiāla bonuss ir arī tas, ka tas ir viegls un vienkārši apstrādājams, viegli izgriezt nepieciešamo formu. Tas ir vienlaikus caurspīdīgs, bet arī gana labi noēno augus pie liela starojuma, aizsargā no UV kaitīgās ietekmes, – galvenās materiāla priekšrocības min Juris Seilis. Cenu ziņā polikarbonāts maksā, sākot no 8-9 eiro par loksni (1 × 2 m) līdz pat vairāk nekā 60 eiro par loksni, kas ir krietni biezāka un lielāka izmēra.
– Ja katru gadu jāpērk, jāmaina plēve, tas attiecīgi arī ir laiks un darbs. Tad jāparēķina, kas sanāk izdevīgāk, – secina Juris Seilis.