Šos grupas „Opus pro" izpildītās dziesmas vārdus neviļus atcerējos pirms pāris nedēļām, vērojot LTV raidījumā „De facto" sižetu par AS „Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja 50. dzimšanas dienas svinībām Rundāles pilī.
Pirmajā acumirklī vēlējos uzrakstīt ironisku apcerējumu par to, cik maziski un provinciāli dažkārt esam savos centienos skriet pakaļ pasaules modei un mēģinājumos atdarināt zemeslodes varenos. Vērojot sižetu par Magoņa viesībām, radās asociācijas ar pirms vairākiem gadiem redzētu realitātes šovu par dzimšanas dienas ballīšu rīkošanu izlutinātām 16 gadu vecām bagātu vecāku atvasēm ASV. Ekskluzīvas viesību rīkošanas vietas, dārgi ēdieni un dzērieni, salūts, izpriecas viesiem u. c. aktivitātes vedināja uz neglaimojošiem salīdzinājumiem. Raidījumā arī kāda neapmierināta gaviļniece histēriski bļāva uz saviem vecākiem, jo bija apvainojusies, ka tie viņai
70 000 dolāru dārgo auto uzdāvināja pirms svinībām, nevis svinību laikā, lai visi redz. Taču ne jau bezgaumīgās un ārišķīgās svinības pilī, kas pašas par sevi būtu interesants izpētes objekts antropologiem un psihologiem, bija centrālais raidījuma sižeta notikums.
Goda viesi
Runa, protams, ir par dzimumdienas svinību viesiem. „De facto" sižets parādīja, ka par sankcijām, sitot roku pie krūtīm, varam iestāties tad, kad tās mūs skar nebūtiski, taču, kad sankcijas ietekmē gan mūsu ekonomiskās intereses, gan „draudzību" ar ietekmīgām ārvalstu amatpersonām, kaut kā piemirstas valsts oficiālā nostāja, kas, ja vien pareizi atminos, joprojām ir Krievijas agresiju Ukrainā nosodoša. Neraugoties uz to, vienam no ietekmīgākajiem valsts uzņēmumu vadītājiem var būt arī savs ārpolitiskais kurss un attiecības ar sankciju važās esošo Krieviju, ko visai skaidri norādīja to Krievijas viesu saraksts, kuri apmeklēja Uģa Magoņa ballīti. Tostarp viena no lielākajiem „Latvijas Dzelzceļa" sadarbības partneriem – „Krievijas dzelzceļa" viceprezidents Salmans Babajevs, viņa kolēģis – uzņēmuma prezidenta padomnieks Boriss Lapidus, kā arī pats uzņēmuma prezidents Vladimirs Jakuņins. Varētu jau šķist – kas gan tur briesmīgs, ja saviesīgā pasākumā tiekas divu cieši sadarbojošos uzņēmumu vadība, pārrunā tālākos sadarbības virzienus, kas zina, varbūt noslēdz abpusēji izdevīgus līgumus un iemalko pa glāzei dzirkstošā dzēriena. Uzņēmējdarbības vide, kas jau tā smagi cietusi sankciju dēļ, nebūtu lieki jāpiesārņo ar politiku. Diemžēl minētās personas ir ne vien saistītas ar politiku, vēl vairāk – tās ir Krievijas ārpolitiskā kursa noteicējas. Tā, piemēram, Lapidus ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētās partijas „Vienota Krievija" nodibinātās lobistu komisijas rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos loceklis (varbūt viņš minētās grupas ietvaros cenšas lobēt kādu Latvijai izdevīgu līgumu?), savukārt Jakuņins ir viens no tuvākajiem Krievijas Federācijas prezidenta līdzgaitniekiem. Abu kopīgā vēsture vijas jau kopš Putina darbības Valsts drošības komitejā. Jakuņins darbojas arī fonda „Krievu pasaule" padomē. Šis fonds, kā zināms, īsteno „maigo varu" ne vien Latvijā un citās Krievijas kaimiņvalstīs, bet arī daudzviet Eiropā un pat ASV – visur, kur vien mīt krievu diaspora vai iespējams rast dzirdīgas ausis Krievijas mestajam izaicinājumam „puvušo" Rietumu vērtībām. „Krievijas dzelzceļa" prezidents arī aktīvi koordinē attiecības ar prokrieviskajām partijām Eiropā.
Mums nekas nav iebilstams
Par to, kā „maigā vara" tiek īstenota visaugstākajā līmenī, varējām pārliecināties pirms dažām dienām, kad Krievijas hakeri nopludināja informāciju par Krievijas dāsno patronāžu vairākiem Eiropas galēji labējiem politiskajiem spēkiem, tostarp Marinas Lepēnas vadītajai „Nacionālajai frontei". Par 9 miljoniem eiro Krievija no Lepēnas nopirka Krimas atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu. Cik vēl šādu slēptu darījumu ir bijis, tostarp ar citiem ietekmīgiem politiskajiem spēkiem? Varam tikai minēt, taču atsevišķu ietekmīgu ES dalībvalstu politiķu izteikumi un uzvedība parāda, ka to striķi daudzos gadījumos tiek raustīti no Maskavas. Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada marta Jakuņins ir iekļauts ASV nevēlamo personu sarakstā, pret kurām vērstas ekonomiskās sankcijas, kā arī liegta iebraukšana valstī. Latvija gan bijusi daudz pielaidīgāka un, apelējot pie tā, ka „Krievijas dzelzceļš" ir galvenais partneris pārvadājumos caur Latviju, asi iebilda ES vēlmei pret Jakuņinu un viņa vadīto uzņēmumu piemērot sankcijas. Acīmredzot pakratīt dūri, skarbi ?ivin?t tviter?čivināt tviterī un aizklapēt robežu varam tikai brīžos, kad bargās sankcijas jāvērš pret trim slavas norietā esošām Krievijas estrādes zvaigznēm. Kamdēļ šāda liekulība? Atgādināšu, ka Rundāles pilī neviesojās Latvijas sociālajos tīklos popularitāti ieguvušie ballīšu bomži, kas neaicināti ierodas uz saviesīgiem pasākumiem, lai nokoptu uzkodu galdus, bet gan laikus uzlūgti jubilāra goda viesi, kuri tikās ar vairākiem Ministru kabineta locekļiem, kā arī citām Latvijas prominencēm. Pagalam neveiksmīgi šķita gan viesības apmeklējušo, gan neapmeklējušo politiķu skaidrojumi par to, ir vai nav pieļaujama Jakuņina un viņa svītas viesošanās Latvijā, pie tam pasākumā, kuru apmeklē valsts varas pārstāvji un organizē valsts uzņēmuma vadītājs. „Viesu saraksts ir jubilāra kompetence", „viesus katrs uzaicina, kādus viņš grib", „privātus pasākumus nekomentēšu", „es pats personīgi nesaskatu automātiski kādu negatīvu lietu, ja dzelzceļa vadītāji apmeklē viens otra privātos pasākumus", „nedomāju, ka tas kaut kādā veidā –
juridiski vai citādi – ir nosodāmi" – šie ir daži no politiķu izteikumiem, kuri parāda klaju principu trūkumu un dubultmorāli attieksmē pret pašu citkārt pausto. Atrunāšanās ar dzimumdienas ballīti kā privāta rakstura pasākumu ir nevietā, jo valsts amatpersonas valsti pārstāv neatkarīgi no tā, vai sēž darba kabinetā vai apmeklē privātas viesības. Ja čupošanās ar vienu no ietekmīgākajiem Krievijas ideologiem, kura veidotās politikas sekas Saeima un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pa galvu pa kaklu šobrīd cenšas apkarot, nav nekas nosodāms, kādēļ vajadzīgs viss pārējais dūmu aizsegs ar atbalstu Ukrainai un iestāšanos par sankcijām? Godīgi atzīsim, ka draudzīgas kaimiņattiecības un tās sniegtie labumi, gluži kā tas ir Ungārijas gadījumā, ir vairāk no svara, nekā kaut kāds militārs konflikts, kurā mēs neesam tieši iesaistīti. Ļaujiet sabiedrībai novērtēt jūsu godīgumu.