Šopirmdien LNT raidījumā „900 sekundes", iepazīstinot ar kārtējo socioloģisko aptauju, tika atgādināts, ka prezidenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem.
No publiski apspriestajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem iedzīvotāji par piemērotāko atzinuši Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Viņa izredzes ieņemt šo augsto amatu gan nav pārāk lielas, lai neteiktu, ka to nav vispār. Astoņu balsu, turklāt vēl opozīcijā, ir stipri par maz, lai turpmākajos četros gados kļūtu par nākamo Rīgas pils saimnieku, neraugoties uz to, ka šai kandidatūrai nav ne vainas.
Mārtiņš Bondars ir viens no jaunās paaudzes politiķiem. Izglītots. Ar labām manierēm un oratora prasmēm. Pārvalda svešvalodas. Strādājis kopā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un guvis labu pieredzi, vadot Valsts prezidentes kanceleju, jeb – citiem vārdiem – zina drēbi, kas, pirmo reizi kļūstot par valsts augstāko amatpersonu, nav mazsvarīgi.
Mārtiņš Bondars šobrīd ir vienīgais oficiāli izvirzītais šī amata kandidāts. Zemnieki ir pauduši atbalstu pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kuru atkārtoti kandidēt aicinājis arī Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs.
Pats prezidents pagaidām ir ieņēmis nogaidošu pozīciju. Vienā no intervijām viņš ir izteicies, ka savu lēmumu darīšot zināmu 7. aprīlī. Trīs mēneši pirms pilnvaru beigām, pēc prezidenta domām, esot pietiekami. Bet vai tā ir? Vēlēšanas taču notiks jau pēc nepilniem diviem mēnešiem un droši vien būtu tikai pareizi, ja sabiedrība jau tagad zinātu pretendentus uz šo amatu un varētu paust arī savu redzējumu.
Izvēli taču arī šoreiz izdarīs Saeimas deputāti, un tas nozīmē, ka sabiedrībai būs visai mazas iespējas ietekmēt šo procesu. Pie tam īstos prezidenta amata pretendentus, visticamāk, uzzināsim tikai pašā pēdējā brīdī.
Bet sabiedrību jau tagad interesē reālie kandidāti, jo par kritērijiem, kas būtu jāņem vērā, pretendējot uz šo amatu, tiek runāts visus šos gadus. Daudzi šajā amatā tomēr vēlētos redzēt cilvēku, kurš būtu vairāk pamanāms citu valsts vadītāju vidū, perfekti pārvaldītu vairākas svešvalodas, vēsturisku pagriezienu brīžos spētu uzrunāt un iedvesmot tautu un kurš nemulstu, bet gan spētu brīvi atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kā to nesen LTV raidījumā „Viens pret vienu" demonstrēja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.