Ar šādu nosaukumu Latvijas Kara muzejs izdevis biogrāfisku vārdnīcu – Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas.
Izdevums „Ar parakstu par Latviju" vēsta par tiem Latvijas patriotiem, kas 1944. gada martā parakstījās zem Latvijas Centrālās Padomes Memoranda vārdiem: „Mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošu mūsu tautas vienotu gribu: Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte!" Šo cilvēku likteņus pētījusi un pirmo reizi biogrāfiskā vārdnīcā apkopojusi Latvijas Kara muzeja vēsturniece Ieva Kvāle. Pētījumam izmantoti arhīvu materiāli, periodika, muzeju krājumi. Izdevums tapis ar daudzu atbalstu, paldies teikts arī Madonas muzeja kolēģiem. Un savukārt no mums paldies allaž atsaucīgajiem un zinošajiem Madonas novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas un iedzīvotāju reģistra darbiniekiem.
188 Memoranda parakstītāju vidū ir virkne novadnieku: 9. (parakstītāja kārtas numurs Memorandā) Jānis Vārsbergs (1879. Praulienas pag.-1961.) – profesors, doktors, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis (šajā rakstā minēta tā informācija par personu, kas izlasāma Memorandā), 18. Jānis Priede (1874. Vestienas pag.-1969.) – atvaļinātais ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera palīgs un Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis, 37. Pēteris Delle (1877. Grostonas pag.-1946.) – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, 43. Arnolds Pēteris Aizsilnieks (1898. Grostonas pag.-1982.) – ārkārtas profesors, bijušais Centrālās savienības „Turība" direktors, 47. Aleksandrs Gubens (1879. Kraukļu pag.-1952.) – bijušais Latvijas senāta priekšsēdis, 65. Zinaīda Lazda (1902. Ērgļu pag.-1957.) – Mag. phil., dzejniece, 66. Pēteris Sockis (1882. Liezēre-1961.) – notārs, 78. Jūlijs Aleksandrs Students (1898. Lubānas pag.-1964.) – vec. docents Latvijas konservatorijā, 79. Viļums Skubiņš (1876. Patkules pag.-1951.) – agronoms, bijušais Zemes Padomes loceklis, 86. Heinrichs Zariņš (1907. Lubānas pag.-1986.) – bijušais Latvijas Preses biedrības sekretārs un laikraksta „Brīvā Zeme" atbildīgais redaktors, 92. Jānis Rudzītis (1909. Bērzaunes pag.-1970.) – rakstnieks, 97. Pāvils Dāvis (1874. Vestienas pag.-1947.) – docents, 101. Kārlis Birnbaums (1895. Liezēres pag.-1963.) – bijušais Tirdzniecības-rūpniecības kameras loceklis un rūpniecības sekcijas priekšsēdētājs, 127. Pēteris Starcs (1887. Lubejas pag.-1968.) – profesors, Dr. agr., bijušais Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs, 161. Jānis Tirzītis (1896. Liezēres pag.-1951.), agronoms, bijušais Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors, bijušais Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis, 162. Hermanis Kreicers (1895. Ērgļu pag.-1978.) – Rīgas pilsētas Izglītības valdes skolu inspekcijas daļas vadītājs, bijušais Rīgas skolotāju biedrības priekšnieks.
Lielākā daļa Memoranda parakstītāju devās bēgļu gaitās, Latvijā palika 55 cilvēki. Memoranda oriģināls tika atrasts labā saglabātības stāvoklī 2001. gadā Rīgā, un 2012. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas Nacionālajā reģistrā.