Bērzaunes pagasta piemājas saimniecībā "Kalna Dālēni" pirms pāris gadiem, 2013. gada pavasarī, iestādīti smiltsērkšķi 1 hektāra platībā, arī pagājušajā gadā klāt nācis vēl viens smiltsērkšķu stādījums. Netālu 0,7 hektāru lielumā ierīkots lielaugļu cidoniju stādījums, kā arī hektāra platībā tiek audzēti ziemas ķiploki.
Madonietis Lauris Liepiņš vecvecāku mājās gan Bērzaunes, gan Aronas pagastā ir apņēmies turpināt kopt un apsaimniekot dzimtas īpašuma zemi, līdz ar to arī tiek likts pamats augļu dārziem.
Lauris ir studējis Jelgavā, LLU, ko gan neizdevās pabeigt. Pabijis arī Norvēģijā, kur, strādājis siltumnīcās, puķu, tomātu audzēšanā. Iestājies Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Ekonomikas fakultātē, kur apguvis starptautisko menedžmentu. Strādājis tirdzniecībā saistībā ar mārketingu.
– Patlaban man ir liela motivācija nodarboties ar dzimtas zemes izmantošanu, jo negribas turēt tikai pļavas, bet gan lauksaimniecības zemi apstādīt. Arī es strādāju Rīgā mārketinga jomā. Pienāca brīdis, kad vajadzēja vai nu zemi apsaimniekot, vai izšķirties par pārdošanu. Dzimtas zemi negribējās aizlaist postā vai atdot svešās rokās. Tolaik bija krīze, ļoti daudzi palika bez darba, bija amata vietu samazināšanas "bums", arī es zaudēju darbu. Pieņēmu lēmumu pamēģināt saimniekot laukos. Izrādās, man tas patīk, un es strādāšu, lai savus mērķus īstenotu. Viena no kultūrām, uz ko lieku cerības, ir smiltsērkšķi, kaut gan tie ir prasīgi, jāseko līdzi, lai tie justos labi. Stādu katru gadu, arī šogad stādīšu vēl vienu hektāru smiltsērkšķu. Mans nodoms ir orientēties uz veselīgiem, vērtīgiem Latvijas produktiem. Arī smiltsērkšķi, cidonijas jeb Ziemeļu citroni, ķiploki pieder pie tiem. Vēl arī turu dažas bišu saimes, lai būtu medus, jo veselība ir pirmajā vietā. Smiltsērkšķi sāk ražot ceturtajā gadā pēc iestādīšanas, un, kad būs raža, domāšu par tālāko, par pārstrādes iespējām, – atziņā dalās Lauris Liepiņš.
Viņš atklāj, ka zināšanas augļkopībā viņam ir pilnīgi kas jauns.
– Dzīves krustcelēs iepazinos ar Latvijas Augļkopju asociācijas valdes locekli un smiltsērkšķu audzētāju sekcijas vadītāju Andreju Brūveli. Viņš man sniedza informāciju par smiltsērkšķiem, 2012. gada rudenī dzima ideja pamēģināt tos iestādīt savā lauku saimniecībā. Laimīgā kārtā stādus vēl varēja pasūtīt, jo kāds cits bija atteicies, un tā saņēmu savu pirmo "porciju" smiltsērkšķu. Tie, ko tagad audzēju, ir Brūveļa "bērni".
Taujāts par iepriekšējo pieredzi un saistību ar lauku darbiem, Lauris Liepiņš stāsta: – Man patīk daba, viss dabiskais, bet saistība ar vecvecāku mājām ir liela – tur bērnībā pavadīju vasaras. Paldies arī vecākiem, kas man mācīja strādāt, jo bija mazdārziņš, tika audzēti arī kartupeļi, un vienmēr darbos piedalījos. Taču vecvecāku lauku īpašuma pārņemšana bija liels izaicinājums. Abās saimniecībās, kas atrodas Bērzaunes un Aronas pagastā, kopā ir ap 30 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pamazām jau rodas skaidrība par to, kā saimniekot, un izvēlētā ir bioloģiskā lauksaimniecība. Pirmais gads, kopš ir savs traktors, pamazām tiks iegādāti arī citi agregāti. Kad nepieciešams, lūdzu arī kaimiņu palīdzību. Palēnām, pamazām lieku klucīti pie klucīša, lai ko izveidotu. Esmu vēl procesā, un šis ir tikai trešais gads, kopš laukos iestādīts augļu dārzs, arī ķiploku platība ir palielinājusies līdz vienam hektāram, rudenī tie ir iestādīti ar specializēto tehniku, iepriekš – ar rokām.
Jaunais saimnieks min, ka izmanto arī ES atbalstu, platībmaksājumus: – Visas subsīdijas, ko saņemu, mērķtiecīgi ieguldu. Laika gaitā, cerams, ieguldītais sevi atpelnīs. Ar laiku vēlos izveidot augļkopības saimniecību. Pagaidām mācos izaudzēt, iepazīstu zemi, smiltsērkšķus, un tie iepazīst mani. Viss pamazām aug. Iepriekšējā rudenī bija prieks par pirmajām cidonijām, kuru augļi bija pat mazu citronu lielumā. Arī bites turu tāpēc, ka kādreiz vectēvam bija drava. Piedalījos semināros, apguvu zināšanas pie LBB Madonas nodaļas vadītāja, biškopja Jāņa Puriņa. Sākumā bites kalpoja arī kā liellopu vienības platībmaksājumiem. Pakāpeniski mācos, pilnveidoju savu pieredzi gan augļkopībā, gan biškopībā. Arī citas zināšanas ir jāliek lietā, jo cikls nebeidzas tikai ar iestādīšanu, jānodarbojas arī ar tirdzniecību, ar izaudzētā realizāciju.