Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz pagarināt pirmā ceturkšņa deklarāciju iesniegšanas termiņu MUN maksātājiem.
Pēc likumprojekta anotācijā teiktā, MUN likums paredz, ka no 2015. gada 1. janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam virs 7000 eiro ir paaugstināta no 9% līdz 11%, bet Saeima 5. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atjaunot attiecīgo likmi 9% apmērā un ieviest detalizētas nodokļu pretizvairīšanās normas. Tā kā varētu neizdoties atjaunot MUN likmi 9% apmērā līdz 15. aprīlim, kas ir deklarācijas iesniegšanas termiņš, bija nepieciešams to pagarināt.
Saeimas 5. februārī atbalstītie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi MUN likumā paredzēja atjaunot MUN likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma. Grozījumi likumā izstrādāti, lai saglabātu uzņēmējdarbības sācējiem un mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, un atceltu Saeimas 2013. gadā pieņemtos grozījumus MUN likumā, kas paredzēja pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%.
Uzņēmumi līdz šim visai asi ir kritizējuši vēlmi palielināt MUN un noteikt nozares, kurās MUN nevarētu tikt piemērots.
Mikrouzņēmumu radītās problēmas
Vēlmi ierobežot mikrouzņēmumu pastāvēšanu, saistot to ar ēnu ekonomikas apkarošanu, publiskajā telpā līdz šim ir paudis arī finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministrs pagājušajā nedēļā „Staram" pastāstīja, ka problēma tika izgaismota Labklājības ministrijas ziņojumā par situāciju MUN, kurā bija atklāta visai dramatiska aina. Pirmkārt, tie cilvēki, kuri strādā mikrouzņēmuma režīmā, pēc ministra teiktā, tiek pilnībā izslēgti no sociālās palīdzības sistēmas. Viņi nevar saņemt nedz slimības, nedz sociālos pabalstus, jo veiktās sociālās iemaksas ir niecīgas. Otrkārt, viņi pašreiz nepiedalās pensiju sistēmā, kuru ar savām iemaksām uztur visi strādājošie. Un, treškārt, sasniedzot pensijas vecumu, šiem cilvēkiem nepienāktos vecuma pensija, taču, visticamāk, valsts jeb pārējie strādājošies sametīsies, lai to nodrošinātu.
– Apzinoties šo problēmu, bija jāmeklē risinājumi. Saeima dažus no tiem ir radusi. Viens no tiem nosaka, ka par katru strādājošo ir jāmaksā sociālais nodoklis minimālā līmenī neatkarīgi no tā, kādā uzņēmējdarbības režīmā cilvēks strādā. Šai līdzīga sistēma jau darbojas Igaunijā. To pielietojot, atkristu bieži novērotā problēma, ka, paaugstinot minimālo algu, atsevišķi uzņēmumi samazina darbinieku slodzes. Minimālā līmenī sociālās iemaksas tāpat ir jāveic. Vēlos akcentēt, ka mikrouzņēmumi ir jāsaglabā kā reģionāls pasākums. Mēs apzināmies, ka kafejnīcu un nelielu veikaliņu īpašnieki sniedz konkrēto vietu iedzīvotājiem nozīmīgu galapakalpojumu, nevis sadarbojas ar firmām. Šādi uzņēmumi savu darbību var turpināt, un tiem tā ir jāturpina, taču, ja mikrouzņēmumu veidošana aiziet ģeometriskā progresijā un visi uzņēmēji uz tiem pārslēgsies, ir jāapzinās, ka valsts šo formu paturēt vairs nevar. Pasākumi, kurus vēlamies īstenot, ir saistīti ar vēlmi glābt mazos, reģionālos uzņēmējus, jo tā pati kafejnīca vai veikaliņš pie normālas nodokļu sistēmas nespēj konkurēt ar lielveikaliem, savukārt, mikrouzņēmuma režīmā – spēj. Gada apgrozījuma limits ir 100 000 eiro, kas šāda tipa uzņēmumiem ir pietiekams. Ja šādā režīmā strādā 3%-5% nodarbināto, valstij liels slogs neradīsies. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kurus nākamnedēļ (vakar. – Aut.) Saeima skatīs 2. lasījumā, ir vērsti uz to, lai MNU saglabātu, jo īpaši domājot par situāciju lauku reģionos, – „Staram" akcentēja Jānis Reirs.
Vienlaikus viņš atzina, ka grozījumi likumā nerisina kādu citu jau vairākus gadus aktuālu problēmu, proti, autoratlīdzību līgumu slēgšanu, kas ļauj par saņemtajiem honorāriem nemaksāt nodokļus.
Izaugsmes prognoze ne pārāk optimistiska
Februāra beigās, ņemot vērā vairākus riskus, zemākas energoresursu cenas, kā arī 2014. gada faktisko izpildi, Finanšu ministrija koriģēja savas makroekonomisko rādītāju prognozes – izaugsmes prognoze 2015. gadam samazināta no 2,8% uz 2,1%, savukārt 2016. gadā izaugsme samazināta no 3,3% uz 3%.
Finanšu ministrs minēja, ka šādam samazinājumam ir objektīvi apstākļi, un vienlaikus atzina, ka viņu nedaudz uztrauc Latvijas starptautisko partneru optimisms saistībā ar valsts ekonomisko izaugsmi.
– Dažādas aģentūras savās prognozēs min 2,4% un 2,5% izaugsmes rādītājus. Iespējams, ka viņu rīcībā ir cita informācija, taču uzskatu, ka esam ievērtējuši visus riskus un veikuši samazinājumu no sākotnējiem 4,5% līdz 2,8% un vēlāk jau 2,1%. Galvenais uztraukums ir saistīts ar to, lai samazinājuma dēļ nebūtu jāpārskata valsts budžeta izdevumu sadaļa. Pagaidām budžeta izpilde ir 99,5% robežās, kas ir normāls rādītājs, – vēstīja finanšu ministrs.
Vaicāts par iemesliem, kādēļ prognoze samazināta, Jānis Reirs sacīja, ka būtisku samazinājumu radījusi rubļa devalvācija.
– Tā būtiski ietekmēja vairākus uzņēmumus. Problēmas rada arī iepriekš aplūkotais jautājums par mikrouzņēmumiem. Liela daļa cilvēku, kam vajadzēja strādāt normālā nodokļu režīmā, pārgāja uz MUN. Tādēļ pienācīgā apjomā nepildās nedz sociālais, nedz iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Krīze un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir ievērtētas attīstības budžetā, tādēļ tas lielu ietekmi neizraisa, bet pārējie iepriekšminētie faktori – gan, – laikrakstam neslēpa ministrs.