Plānots, ka šā gada 31. martā stāsies spēkā 2014. gada 9. decembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi „Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība", kas paredz, ka gāzes balonus atļauts piedāvāt tirdzniecības vietās, kuras atbilst šo noteikumu prasībām un kuras ir reģistrētas gāzes balonu tirdzniecības vietu reģistrā.
Tiesa, būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar noteikumu normu, kas nosaka, ka Latvijā vecos, daudzās mājsaimniecībās tik ierastos sarkanos gāzes balonus nedrīkstēs tirgot bez speciālas drošības pārbaudes, bet no 1. jūlija to tirdzniecība tiek pilnībā aizliegta. Šī norma ir satraukusi daudzus Latvijas iedzīvotājus, jo saistās ne tikai ar gāzes balona nomaiņu, bet arī visai iespaidīgiem izdevumiem.
Vecie baloni nav droši
Jaunais 46 litru balons maksās ap 68 eiro, 27 litru – ap 36 eiro bez gāzes. Gāze 46 litru balonā maksās teju 24 eiro, 27 litru bundulī – 14 eiro. Tas nozīmē, ka pirmreizējā cena par 47 litru balonu būs ap 90 eiro, bet mazākā – 50 eiro. Jaunie gāzes baloni izskatīsies citādi, un to tirdzniecības vietas no 31. marta būs publicētas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājas lapā www.ptac.gov.lv.
Ekonomikas ministrijas (EM), kas izstrādāja minētos noteikumus, kā arī tirgotāju pārstāvju komentāri liecina, ka izmaiņas saistītas gan ar skaidrāka priekšstata radīšanu un plašākas informācijas pieejamību par legālajiem tirgotājiem, ko nodrošinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā publicētais reģistrs, gan ar drošības apsvērumiem. Eiropas Savienības normas jau gadiem nosaka, kā jāpārbauda gāzes baloni, taču atbilstoši tām padomju gadu balonus praktiski pārbaudīt nevarot vai arī tas prasa prāvus līdzekļus. Arī PTAC pārstāvju publiskie izteikumi liecina, ka jaunās kārtības pamatā galvenokārt ir gāzes balonu lietotāju drošība, jo vecie sarkanie baloni varot būt bīstami.
Iedzīvotājiem lieki izdevumi
Publiskajā telpā gan vērojams, ka iedzīvotāji MK noteikumus drīzāk vērtē negatīvi un izmaiņas vairāk saista ar atsevišķu uzņēmēju vēlmi iedzīvoties. Viens no izteiktiem pērn decembrī Ministru kabineta pieņemto noteikumu pretiniekiem ir arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas savas iebildes darījis zināmas arī Ekonomikas ministrijai.
– Šajā procesā iesaistījos, apziņas vadīts. MK noteikumos tā vietā, lai runātu par drošību, kas pamatā ir saistīta ar ventiļu kvalitāti (jo gāzes balons pats uzsprāgt nevar – sprāgst izplūdusī gāze), kas būtu jāveic uzņēmējiem, kuri uzpilda gāzi un izplata gāzes balonus, tiek runāts par apritē esošo 50 litru gāzes balonu aizliegšanu, kas, manā skatījumā, ir nepamatoti. Ko šāda kārtība nozīmē? EM pat īsti nav saskaitījusi, cik šobrīd gāzes balonu ir apritē. Pēc dažādām aplēsēm tie ir 300 000 līdz 700 000. Ņemsim vidējo – 450 000.
Uzdošu nākamo jautājumu. Kur šie baloni atrodas? Tie atrodas lauku teritorijās, mazpilsētu mazstāvu apbūvē un lielajās pilsētās vecajā apbūvē. Nav jābūt izcilam sociologam, lai saprastu, ka sarkanos gāzes balonus nelieto turīgākā sabiedrības daļa, jo turīgākie būs pārgājuši uz modernām elektriskajām plītīm. Kā jau minēts, jaunais balons maksās aptuveni 50 eiro, līdz ar to varam aprēķināt, ka uz iedzīvotāju pleciem valsts vēlas uzlikt 20 līdz 30 miljonus eiro lielu maksājumu, kurš savā būtībā ir lieks. Tas ir netaisnīgi un muļķīgi. Tā vietā, lai pārbaudītu jau apritē esošos balonus, kuri ir metināti no izturīga metāla, un to šuves, kā arī kontrolētu ventiļus, EM ierēdņi jau Daniela Pavļuta laikā ieprogrammēja balonu izņemšanu no aprites. Viņi atsaucas uz Eiropas Savienības direktīvām. Piekrītu, ka jautājums par drošību ir svarīgs, taču jānodrošina kontroles mehānisms, nevis jāizņem aprīkojums. Ko dara mūsu kaimiņi lietuvieši? Pēc manā rīcībā esošās informācijas viņi šī jautājuma risināšanu ir atlikuši līdz 2020. gadam. Mēs nez kādēļ vēlamies būt pirmrindnieki un sava prāta kūtruma dēļ uzlikt iedzīvotājiem papildu maksājumu, – savu viedokli par MK noteikumiem pauda Andrejs Ceļapīters.
Cer, ka kārtību pagūs izmainīt
Domes priekšsēdētājs „Staram" norādīja, ka pēc iepazīšanās ar MK noteikumiem vērsies pie amatpersonām, cenšoties pārliecināt, ka ar šādas kārtības ieviešanu nevajadzētu steigties.
– Jāatzīst, ka atgriezeniskā saite no EM ir, un jaunā ministre Dana Reizniece-Ozola ir uzdevusi ierēdņiem strādāt pie šī jautājuma, problēmu mīkstinot un neradot iedzīvotājiem, manā vērtējumā pilnīgi bezjēdzīgus un liekus izdevumus, – sacīja domes priekšsēdētājs.
MK noteikumi šobrīd gan vēl ir spēkā, un ar 31. martu aizlieguma normai jāsāk darboties. Andrejs Ceļapīters tomēr cer, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai noteikumus koriģētu, pretējā gadījumā iedzīvotāji savus vecos gāzes balonus varēs nodot lūžņos vai arī paturēt mājās kā suvenīrus par aizgājušajiem laikiem.
– Nav pamata uzskatīt, ka vecie gāzes baloni ir nekvalitatīvi. Neatminos precedentu, ka, neizkļūstot no tā gāzei, gāzes balons uzsprāgtu. Ja balons ir noskenēts, pārbaudītas tā metinājuma šuves un problēmas nav atklātas – gāzes balons ir drošs. Problēmas visbiežāk rodas savienojuma vietā starp gāzes balonu un pavardu. Dažkārt negadījumos vainojama arī pašu gāzes balona lietotāju rīcība, taču, ja to pašu loģiku, ko lietojam gāzes balonu gadījumā, attiecinām arī uz citām situācijām, valstī būtu jāaizliedz automašīnas, jo uz ceļiem notiek daudz avāriju un, kā zināms, avārijas notiek, iesaistot autotransportu. Aptuveni tāda ir bijusi to cilvēku loģika, kas strādāja pie MK noteikumu un tajos minētās kārtības izstrādes, – par EM ierēdņu domu gājienu brīnījās domes priekšsēdētājs.