Madoniete INGŪNA KUMSĀRE šobrīd uz pilnu slodzi ir mamma, bet brīvajā brīdī – rokdarbniece, kas darina smalkas pērlīšu rotas, kaklarotas-lakatiņus, auskarus, ziedus un dekorus no pērlītēm, kā arī piepalīdz dzīvesdraugam Artūram ar pērlīšu koku darināšanu.
Jautāta, kā pievērsusies šim vaļaspriekam, Ingūna atceras: – Rotiņas aizsāku darināt pirms kādiem diviem gadiem, bet īstenībā jau sen pa drusciņai aizrāvos ar rokdarbiem. Šo to padarīju, meklējot to īsto nodarbi, kas patīk. Kad sagājām kopā ar bērniņa tēti, atklāju, ka viņa mamma Svetlana gatavo dažādus pērlīšu rokdarbus. Tas ieinteresēja, sāku skatīties, viņa mūs nedaudz pamācīja, deva idejas, un tā arī aizgāja. Šoziem vēl mazliet paadīju šalli, cepuri, bet citi rokdarbi pagaidām ir nolikti malā. Nav jau arī daudz brīvā laika, jo jāauklē meitiņa.
Viņa secina – vienmēr vēlējusies atrast kādu aizraujošu brīvbrīžu nodarbi, un, redz, kā dzīve iegrozījusies, ka iepazinusies ar draugu, kam intereses ir līdzīgas. – Artūram ir diezgan noslogots darba grafiks, bet reizēm kopā papērļojam. Viņš izgatavo pērlīšu kokus, sienas dekorus – uz to viņam tiešām ir talants un sanāk. Esmu arī pati mēģinājusi izgatavot stumbru pērlīšu kokam, bet man tā neizdodas. Toties varu palīdzēt savērt pērlīšu lapiņas, – pastāsta Ingūna Kumsāre.
Izrādās, kociņa izgatavošana ir tiešām sarežģīta – stumbru un zarus taisa no ģipša, to kārtu kārtām klājot ar otiņu uz stieplēm, tālāk izveidojot nepieciešamo formu. Ingūna turpina: – Kad ģipsis izžuvis, to nokrāso, liek žūt, nolako un atkal ļauj nožūt. Tas patiesi sanāk laikietilpīgs process. Viena kociņa izgatavošana var ilgt pat līdz divām nedēļām. Tas atkarīgs arī no tā, cik mitrs laiks, dzīvoklis. Tad jau uz stieplēm savērtās lapiņas pievieno uz zariem un izveido formu. Koki tiek taisīti pēc konkrētu koku līdzības, piemēram, ir pasūtīts ozols, ābelīte, ir izgatavots bonsai koks, kā arī „naudas koks" – tas izskatās, kā zaros būtu sabirušas monētiņas.
Tas, kas pārim aizsācies kā kopīgs hobijs, nu tiek piedāvāts interesentiem arī pēc pasūtījuma, tāpat Ingūna ir piedalījusies pāris tirdziņos, lai cilvēki iepazīstas ar šādiem rokdarbiem. – Tas ir pozitīvi, ka cilvēki atkal sāk novērtēt ar rokām darināto. Tā tomēr ir lielāka vērtība; to vienreiz nopērc un ir uz mūžu. Piemēram, pērļu kociņus var droši mazgāt, ja sakrājušies putekļi, jo viss ir pārklāts ar laku, nekas nekritīs nost. Tāpat kaklarotām izmantoju speciālos neilona diegus, lai tās būtu izturīgākas.
Jautāta par pērlīšu rotu darināšanas procesu, jaunā sieviete atklāj: – Speciāli iekārtojos, jo tas tomēr ir smalks, piņķerīgs darbiņš. Pērlītes saberu vāciņos, lai neiet pa gaisu, uzklāju dvielīti. Jāatzīst, ka pērļot var tikai pie dienasgaismas, jo lampu gaismā, lai cik spuldzīte spēcīga, grūtāk saskatīt. Materiālu pārsvarā pasūtu no interneta, jo Madonā ir diezgan maza izvēle. Man vislabāk patīk čehu stikla pērles, jo tās ir vienādas un kvalitatīvākas. Plastmasas pērlītes mēdz būt dažādas formas, tad tās jāpārlasa, lai sanāktu kaut cik līdzena kaklarotas forma. Idejas smeļos internetā, youtube – tur ir ļoti daudz, sevišķi no Krievijas, skaistu piemēru. Kaklarotām principā atliek izgatavot vienu rotu, un raksts jau ir galvā.
Uz priekšdienām Ingūna gatavojas izmēģināt izšūt glezniņas ar pērlēm, tāpat labprāt kursos apgūtu sveču liešanu un ziepju vārīšanu.
– Mūsdienās katram tomēr vajag kādu nelielu, kaut hobija līmenī savu nodarbošanos. Daudzi strādā darbu tikai, lai nopelnītu naudu, nevis darītu to, kas patīk. Tā vien dzīvot nevar, bez savas aizraušanās. Savus darbiņus darinu ar prieku, kad ir slikts garastāvoklis, tie nemaz nesanāk – viss iet pa gaisu, metas mezgli. Tā ka noteikti var teikt – katrā darbiņā ir ieliktas tikai labas domas, citādi nemaz nevarētu, – uzsver Ingūna.