26. februārī Madonas novada pašvaldības domes sēdē bez garām diskusijām deputātu starpā tika apstiprināts Madonas novada pamatbudžets 2015. gadam, kas ieņēmumos un izdevumos plānots 19 532 262 eiro.
Kā domes sēdē norādīja pašvaldības finanšu nodaļas ekonomiste Sarmīte Kalniņa, salīdzinot ar 2014. gada sākumu, budžets ir palielinājies par 763 834 eiro. Pašvaldības naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums gada sākumā ir 4 237 023 eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada sākumu, ir samazinājies par 93 210 eiro.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un Sarmīte Kalniņa „Staram" norādīja, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados budžeta veidošanā saglabāts princips, ka no budžeta tiek finansēta iestāde, aktivitāte, projekts. Katrai funkcionējošai iestādei ir apstiprināts štatu saraksts, darba algas fonds. Tiek paredzēti līdzekļi izdevumu segšanai par apkuri, elektrību, ūdeni un kanalizāciju, skolēnu pārvadājumiem, degvielas iegādei, produktu iegādei skolēnu ēdināšanai. Šiem izdevumiem nepieciešamie līdzekļi tika aprēķināti, ņemot vērā pagājušā gada izpildi.
Pieaugums aiziet algās
Kaut arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, Madonas novada pašvaldība no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņēma par 611 000 eiro vairāk nekā pērn, šie līdzekļi tika iztērēti, pildot Saeimas lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu par 40 eiro, kā arī domes lēmumu par algas paaugstināšanu pārējiem pašvaldības sistēmā strādājošajiem, kas kopumā izmaksājis 857 000 eiro.
– Tas nozīmē, ka budžeta pieaugums pret vērtētajiem ieņēmumiem bija mazāks nekā darba algas pieauguma kompensācija budžetā. Līdz ar to šis budžeta gads pašvaldībai ir ar zināmu mīnus zīmi, taču ar plusu tas ir darbiniekiem. Kā katru gadu Madonas novada pamatbudžetā izdevumi ir sabalansēti ar ieņēmumiem. Tiesa, ir atstātas rezervācijas dažādiem pasākumiem. Apjomīgākā līdzekļu rezervācija ir skolotāju algām. Pagaidām vēl nezinām, kā noslēgsies diskusija par skolotāju algu palielināšanu, tādēļ no šā gada septembra līdz decembrim esam rezervējuši 470 000 eiro gadījumam, ja valdība pieņem MK noteikumus, kuri būs saistoši arī pašvaldībām. Vēl esam rezervējuši līdzekļus sporta un kultūras jomai saistībā ar skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, kā arī sporta būvju uzturēšanai. Neliela līdzekļu rezervācija ir attīstības nodaļai, jo, gatavojoties struktūrfondu piesaistei, ir jāstrādā pie tehnisko projektu izstrādes un teorētisko dokumentu sagatavošanas. Salīdzinoši liela summa ieplānota apgaismojuma nomaiņai, kam pašvaldības nevar kreditēties. Runājot par kredītiem, šogad pašvaldībai būs jālūdz aptuveni 700 000 eiro kredīts Mārcienas pansionāta izbūvei. Šobrīd iepirkuma procedūra vēl nav noslēgusies, jo ir pārsūdzība. Dienaskārtībā ir jautājums par Biksēres bērnudārzu, kur arī būs nepieciešams finansējums, lai ar 1. septembri Biksēres iedzīvotājiem mēs spētu šo pakalpojumu piedāvāt. Finansējums varētu būt nepieciešams arī pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis" vienas ēkas iegādei, – pastāstīja Andrejs Ceļapīters.
Attīstībai līdzekļu mazāk
Pēc šīm rezervācijām, kā arī darba algas fonda apstiprināšanas atbilstoši jaunajiem minimālās algas nosacījumiem pašvaldībai saglabājas rezerve izdevumiem, kas saistīti ar attīstību novadā – 540 000 eiro, kas tik lielam novadam kā Madonas ir salīdzinoši neliela summa.
– No pārvaldēm jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus, taču vēlos uzsvērt, ka, tērējot šo finansējumu, jāsalāgo iespēju un vajadzību aktualitāte. Jāpatur prātā, ka dzīvojam 2015. gadā, kad kaimiņos notiek karš un arī Latvija ir ierauta sankciju karā, kas sev līdzi nes ekonomikas „atdzišanu". Nav noslēpums, ka arī valsts kopējos plānošanas dokumentos ekonomiskā izaugsme ir rēķināta optimistiskāk, nekā pēc analītiķu aplēsēm varētu būt realitātē. Ja vēlamies būt atbildīgi pret iedzīvotājiem un godprātīgi veikt savu darbu, nedrīkstam šīs mazās rezerves izmantot ne pirmās aktualitātes jautājumiem. Ar līdzekļiem ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, ieguldot tos tur, kur nauda nepieciešama funkcijas nodrošināšanai. Tas varētu skart drošību, tostarp ugunsdrošību, apdrošināšanu, vides pieejamību u. c. neatliekamas problēmas, kuras operatīvi jārisina. Jautājumos, ko varam risināt, piesaistot struktūrfondus 2016. gadā vai vēlāk, un kas nerada tūlītēju apdraudējumu, ar attīstībai paredzēto līdzekļu izlietojumu jārīkojas ļoti uzmanīgi. Tiesa, jāpiebilst, ka šī nav vienīgā nauda, kas pašvaldībai pieejama. Prātīgi un taupīgi saimniekojot, pagastos ir izveidojušies atlikumi. Jau no novada izveides pirmās dienas esam atbalstījuši principu, ka pārvaldei, rodot iespēju ieekonomēt līdzekļus, tie pagastam ir pieejami arī nākamajā gadā un tos var izmantot nevis izdevumu vairošanai, piemēram, darba algu palielināšanai vai jaunu štata vietu atvēršanai, kas radītu ilgtermiņa saistības, bet gan vienreizējiem investīcijas pasākumiem, pagastā atrisinot kādu no problēmām. Kopumā pagastu pārvalžu kontos ir 350 000, Madonas pilsētai – vēl 120 000 eiro. Kopā ar jau minētajiem 540 000 eiro ir iespējams paveikt daudz, – atzina domes priekšsēdētājs.
Centralizācija turpināsies
Vaicāts, vai 2014. gadā un šā gada sākumā veiktās strukturālās izmaiņas novadā, centralizējot komunālo saimniecību, arī atstājušas ietekmi uz budžetu, domes priekšsēdētājs sacīja, ka ikdienas uzturēšanas ziņā tas nav radījis būtisku iespaidu, taču ietekme ir uz investīciju un ieguldījumu sadaļu.
– AS „Madonas siltums" pārņemot Dzelzavas siltumsaimniecību, bija nepieciešamas investīcijas, lai līdz apkures sezonas sākumam sakārtotu apkures sistēmu. Ar līdzfinansējumu talkā vajadzēs iet arī Liezērei, nodrošinot to, ka liezēriešiem būtiski nesadārdzināsies pakalpojums. Tāda ir Madonas novada politika – mazapdzīvotajās teritorijās pašvaldība piedalās ar savu finansējumu, lai tarifus sabalansētu pieņemamā līmenī. Tas nenoliedzami atstāj ietekmi uz komunālo saimniecību. Jāpiebilst, ka pašvaldība šajā jomā ir ceļā uz visai būtiskiem pārkārtojumiem. Noslēguma fāzē ir Liezēres, Praulienas, Ļaudonas un Ošupes ūdenssaimniecības un siltumsaimniecības pārņemšana, ko īsteno lielie un finansējuma ziņā spēcīgie Madonas uzņēmumi. Uz Bērzaunes, Kalsnavas, Mārcienas un Vestienas komunālo uzņēmumu bāzes tiek izveidots vienots uzņēmums, kas apkalpos četrus minētos pagastus, rūpējoties gan par siltumapgādi, gan ūdenssaimniecību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu. Šādu modeli būvēsim, cenšoties iesaistīt arī pārējos pagastus, lai lielo uzņēmumu inženiertehnisko un speciālistu potenciālu varētu izmantot, sakārtojot tās jomas, kuras pagastos nepieciešams sakārtot. Šobrīd dramatiskākā situācija ir Barkavas pagasta siltumapgādē. Šogad pacīnīsimies par to, lai uzņēmējs uzbūvē savu katlumāju. Ja tas neizdosies, būs pašiem jāķeras pie jautājuma risināšanas, – pauda Andrejs Ceļapīters.
Infrastruktūra sakārtota – jāatbalsta uzņēmēji
Valsts un pašvaldību budžetiem ir ierasts dot kādu raksturojošu nosaukumu – „izaugsmes", „attīstības", „izdzīvošanas", „taupības" utt. Pēdējie apzīmējumi tika attiecināti uz dažiem no iepriekšējo gadu Madonas novada pašvaldības budžetiem, taču 2015. gada budžetu Andrejs Ceļapīters vēlējās nodēvēt citā vārdā.
– 2015. gada Madonas novada pašvaldības budžetu es raksturotu kā stabilitātes budžetu. Attīstībai varam veltīt mazāk līdzekļu nekā pērn, taču bez īpašiem zaudējumiem esam izpildījuši prasības saistībā ar minimālās algas pieaugumu. Ja šogad nebūs lielu satricinājumu, valsts ekonomiskā stabilitāte un orientēšanās uz sociālajiem jautājumiem saglabāsies, vienlaikus gaidot attīstības projektus, pie kuriem nopietnāk varēsim ķerties turpmākajos gados. Pašvaldības kredītportfelis šobrīd ir 11%, un šādās robežās tas tuvākā gada laikā saglabāsies, kas, manuprāt, ir lielisks rādītājs, jo esam šo gadu laikā sakārtojuši ūdenssaimniecību ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. Labi funkcionē siltumapgāde. Pašvaldības skolas ir sakārtotas. Tas pats attiecas uz bērnudārziem, kultūras namiem un arī pilsētas ielām. Manuprāt, bija ļoti pareizi, ka pirms 4-5 gadiem nenobijāmies un par spīti asajai diskusijai – „vajag tik daudz projektu vai nevajag" – tomēr izvēlējāmies projektu ieviešanas ziņā būt aktīvi un, piemaksājot no 0% līdz 25% pašu finansējuma, iegūt sakārtotu infrastruktūru. Nākamais grūtākais izaicinājums nākotnē būs panākt lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai, lai veidotos un attīstītos uzņēmumi, kuri vietējos iedzīvotājus nodrošinātu ar darbavietām, – nākotnes cīņu lauku iezīmēja Andrejs Ceļapīters.