Lai gan laikrakstā „Stars" un citos plašsaziņas līdzekļos iedzīvotāji regulāri tiek brīdināti uzmanīties no krāpniekiem, noziedzīgo nodarījumu skaits, kad dotie solījumi netiek turēti, bet naudiņa cilvēkiem izkrāpta, izteikti nemazinās. Pēc lasītāju lūguma lūdzām iepazīstināt ar aktuālākajām krāpniecības shēmām un to, kā tās darbojas, lai iedzīvotāji uz tām neuzķertos.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Gundars Trops atzīst, ka, lai gan policija cītīgi strādā pie iedzīvotāju informēšanas, diemžēl arī krāpnieciskās shēmas virzās uz priekšu un attīstās. – Jebkurā darījumā, kur vien ir iesaistīta nauda, ir riska faktors, ka tam apakšā var būt arī nelegālie darboņi, kas vēlas iegūt vieglu naudu. Tāpēc cilvēkiem ir jāskatās un jābūt uzmanīgiem, pirmkārt, pašiem. Kā zināmajā teicienā, ka jāsargās pašiem, tad arī dievs sargās, – uzsver Gundars Trops.
Viņš arī dalās novērojumos, ka visbiežāk krāpnieciskās shēmās ir iesaistītas personas, kas jau vairākkārt tiesātas, līdz ar to varētu secināt, ka tās nereti tiek izstrādātas jau ieslodzījuma vietās, noziedzniekiem apmainoties ar informāciju. Gundars Trops piebilst: – Diemžēl, kolīdz parādās kāds noziedzības veids blakus reģionā, valstī, varam sagaidīt, ka tas atnāks arī līdz Madonas reģionam, jo tie parasti notiek viļņveidīgi.
Kredītu krāpšana
Līdz ar to nonākam pie it kā jau labi zināmajiem, bet joprojām aktuālajiem gadījumiem, kad uz sveša vārda tiek paņemts kredīts jeb tā saucamās kredītu krāpšanas.
– Cilvēki vieglprātīgi dod savus internetbankas datus, nedomājot par sekām, ka kredītiestādes viņus tāpat meklēs un tiks saukti uz policiju. Kurš šos datus atdod uzticoties, kurš – par attiecīgu samaksu… Ir cilvēki, kas tā arī pasaka – „es zināju, ka tiks veiktas kādas nelikumīgas darbības, bet man par to samaksāja naudu". Jāsaprot, ka kredītiestādes neliksies mierā un bez zaudējumiem nestrādās, tās agri vai vēlu piedzīs naudas summas, kas paņemtas. Centīsimies vērtēt šādu cilvēku iespējamo līdzdalību šajās lietās un lemsim par to, kāda atbildība viņiem draud. Cilvēks domā, ka iedos savus datus, aizies uz policiju uzrakstīt iesniegumu, ka dati izkrāpti, un viņam nekas nebūs jāmaksā. Nē, tā nebūs, mēs katru gadījumu skatāmies un izvērtējam. Visticamāk, vienā otrā lietā būs civilprasības, tad tiesa lems, kurš ir atbildīgs par paņemto kredītu un kurš to atmaksās.
Parasti cilvēkam samaksā 50 līdz 100 eiro, un uz viņa vārda tiek paņemti visi iespējamie kredīti summās no 500 līdz 1000 eiro un pat vairāk. Protams, ne visos gadījumos cilvēks apzinās, kas notiks ar viņa datiem. Bet, tā kā šādas shēmas darbojas jau 2-3 gadus, ir bijušas publikācijas un brīdinājumi, ir diezgan muļķīgi aizbildināties ar nezināšanu. Varbūt vienīgi dziļākos laukos, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, cilvēki mēdz uzķerties uz darba sludinājumiem, kur pieprasa visus privātos datus. Jāuzsver – nevienā darbavietā to neprasa, maksimāli – konta numuru, uz kuru skaitīt algu. Cilvēkiem ir jādomā, ko viņi dara, kādus savus privātos datus atklāj, – ar atbildību izturēties pret sensitīvu informāciju mudina Gundars Trops.
Pērk transportlīdzekļus un nesamaksā
Pēdējā laikā parādījušies arī jauni krāpšanas veidi, viens no tiem ir traktortehnikas vai automašīnu izkrāpšana. Kā atklāj Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, pērnā gada nogalē bija pirmais gadījums, kad Madonas reģionā izkrāpta traktortehnika. Gundars Trops pastāsta sīkāk par krāpšanas shēmu: – Cilvēks bija ievietojis sludinājumu, ka grib pārdot traktoru. Gribētāju daudz, diemžēl, arī negodprātīgie darboņi lasa šos sludinājumus un cenšas izmantot situāciju. Konkrētajā gadījumā aizbrauca, apskatīja, tika atstāta pases kopija un uzrakstīta parādzīme ar apņemšanos līdz noteiktam termiņam par traktoru samaksāt. Visticamāk, krāpnieki paļāvās uz to, ka policijas darbinieki līdz tam neko neiesāks. Un tā arī jāteic, ka tehniku izdevās atgūt pēdējā brīdī Rīgā – jau nākamajā dienā traktors, iespējams, būtu Lietuvā, izjauktā veidā, kad tam galus mēs vairs nedabūtu rokā. Jāpiebilst, ka šajā mirklī vēl nebija iestājies parāda atdošanas gala termiņš, bet policijas darbinieki pēc iegūtās informācijas saskatīja krāpniecības pazīmes, tāpēc arī izdevās transportlīdzekli atsavināt, atdot īpašniekam un aizturēt aizdomās turamo. Paldies darbiniekiem, kas trīs dienas nenogurstoši strādāja, kā arī tiesai, prokuratūrai, kas mums uzticējās un šos pasākumus atbalstīja, tāpēc varējām operatīvi un rezultatīvi strādāt.
Jau atkal iedzīvotāji tiek aicināti naivi neuzticēties un jo sevišķi transportlīdzekļus nepārdot bez pārrakstīšanas. Kā akcentē Gundars Trops, šaubu gadījumā tomēr ir iespējas ikvienā pagastā sazināties ar iecirkņa inspektoru un konsultēties, tāpat ir iespēja darījumus slēgt pie notāra.
Zvana vecāka gadagājuma iedzīvotājiem
Pērn parādījies arī jauns krāpniecības veids, kad negodprātīgi cilvēki zvana uz fiksētajiem tālruņa numuriem (kurus noskaidro vecajās telefona grāmatās) un stāsta, ka personas radinieki – bērni, mazbērni – nonākuši nelaimē, tāpēc steidzami nepieciešama nauda, visbiežāk – ārstēšanai vai kukulim. Gundars Trops teic: – Būsim reāli, ja mājas telefonu paceļ pa dienu, tas ir nestrādājošs, apslimis vai pensijas vecuma cilvēks. Tālāk krāpnieki klausās pēc balss tembra – tas ir jauns vai vecāks cilvēks, tad attiecīgi sarunas tiek uzsāktas ar pensionāru. Tāpēc vecākus cilvēkus, noteikti aicinātu nekomunicēt ar nezināmām personām. Šie cilvēki ir ļoti labi apmācīti sarunām ar cilvēku, māk psiholoģiski ietekmēt un apvārdot. Piemēram, Madonā pagājušajā gadā bija gadījums, kad kriminālpolicijas darbinieki nekavējoties izbrauca uz notikuma vietu, bet kundze neklausījās darbinieku brīdinājumos, viņai prātā bija tikai viens – ņemt naudu un nest uz norunāto tikšanās vietu. Par laimi, situāciju novērsām un nauda netika izkrāpta.
Jautāts, kā zvanītāji uzzina cilvēku privātās detaļas, pēc kurām tālāk tiek izdomāti šausminošie stāsti par avārijām vai tuviniekiem draudošiem cietumsodiem, Gundars Trops atbild: – Zvanītāji par to nav iepriekš informēti, viņi visu uzzina sarunas laikā. Ja ir psiholoģiskas zināšanas, viņi māk, ar cilvēku runājot, nemanāmi iegūt nepieciešamo informāciju un to apstrādāt saviem mērķiem, izmantojot to pret cilvēku.
Izīrē neesošus dzīvokļus
Šogad Madonā konstatēti divi gadījumi, kad, piedāvājot izīrēt dzīvokli, no cilvēkiem izkrāpta priekšapmaksa. Lieki piebilst, ka īrnieks pie mājvietas tā arī nav ticis. Līdzīgi gadījumi reģistrēti arī Valmierā, Gulbenē, Valkā, Cēsīs un citviet Latvijā.
– Tiek izvietots sludinājums par dzīvokļa izīrēšanu, un potenciālajam īrniekam tiek aizsūtītas dzīvokļa fotogrāfijas, kuras, kā konstatējām, ir vienas un tās pašas. Diemžēl, cilvēki uzticējās un pārskaitīja pirmo iemaksu. Ja viss notiek tikai elektroniski vai sazvanoties, ir lielāka iespēja krist krāpnieku nagos. Tāpēc gribētos ieteikt – pirms īrējat dzīvokli, ir iespēja aizbraukt un to klātienē apskatīties, vai informācija atbilst patiesībai. Mums tomēr nav tik liela pilsēta, noteikti arī kaimiņi zinātu sīkāk pastāstīt, vai dzīvoklis tiek izīrēts, kas tajā dzīvo utt. Jebkurā gadījumā, kamēr cilvēks nav pārliecinājies, ka viss ir kārtībā, nevar būt nekādas runas par jebkādu maksu.
Minētajos gadījumos mēs strādājam un darām visu, kas mūsu spēkos, ir pārbaudāmās personas – domāju, ka būs arī loģisks risinājums, – pārliecību pauž Gundars Trops.