Madonas novada pašvaldības lēmums par SIA „Dzelzava" reorganizāciju nesa būtiskas izmaiņas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Dzelzavas pagasta Dzelzavas ciemā un Aizpurves ciemā.
Mainījās gan pakalpojumu sniedzēji, gan tika ieviestas arī citas izmaiņas, it īpaši tas skāra siltumapgādi, ko tagad nodrošina SIA „Madonas siltums". Pirmoreiz šajā apkures sezonā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji šeit norēķinās par reāli patērēto siltumu katrā mājā. Kā iepriekš varēja prognozēt, saņemot apkures rēķinus, it īpaši par decembri, iedzīvotājiem bija jāpiedzīvo arī „šoka terapija". Par to jau rakstījām 14. janvāra „Stara" numurā, bet doties uz Aizpurvi iedzīvotāji mūs šoreiz aicināja cita iemesla dēļ. Pret apkures nodrošināšanu, kā atzina vairāki aizpurvieši, viņiem pretenziju neesot – dzīvokļos esot silti, un pamazām pierodot arī pie tā, ka par siltumu jāmaksā pēc fakta, nevis katru mēnesi vienāda vidējā maksa visu sezonu.
Bet uzzinot, ka cauruļvadu siltināšanā mājas Nr. 13 pagrabā ir ieguldīti ap 2000 eiro, viņus pārņēmusi liela neizpratne, kāpēc darbi ir veikti tik pavirši, ja jau pēc vienas apkures sezonas dažviet tās izskatās tā, it kā nemaz nebūtu siltinātas. Tas taču ir ļoti liels ieguldījums, kam vajadzētu kalpot daudzus gadus.
Tam, ka darbi tikuši veikti nekvalitatīvi, iedzīvotājiem ir arī savs skaidrojums, proti, ka tas tika uzticēts bezdarbniekiem, kuri jau pašā sākumā neesot slēpuši – kāda alga, tāds arī darbs… Turklāt darbi neesot pienācīgi uzraudzīti. Un sava negatīvā loma ir arī pagrabos dzīvojošajiem kaķiem, kuru skaits sniedzoties padsmitos un kuri arī ir vainojami pie daudzviet sabojātā siltinājuma. Dažviet cauruļu siltināšana nemaz rudenī neesot pabeigta, bet pāri palikušie siltināšanas materiāli joprojām atrodoties turpat koplietošanas telpās, aiz neaizslēgtām durvīm.
Arī citas problēmas
Iedzīvotāji ieskicēja arī citas problēmas. Daži uzsvēra, ka viņiem nekas nebūtu iebilstams, ja tiktu noteikta apsaimniekošanas nauda vai palielināta īres nauda ar nosacījumu, ka šie līdzekļi tiktu ieguldīti mājas apsaimniekošanā un remontā. Viņi uzsvēra, ka arī paši būtu gatavi iesaistīties mājas sakārtošanā – vai nu talku veidā, vai kā citādi, bet konkrētam piedāvājumam būtu jānāk no māju īpašnieka, proti, pašvaldības. Aizpurvē privatizēts esot tikai kāds viens dzīvoklis, visi pārējie pieder pašvaldībai. Pavisam Aizpurvē ir šādas piecas mājas. Dzīvojamais fonds šajās mājās ir ļoti sliktā stāvoklī, un viņiem vienā kāpņu telpā esot pat savs „Niagāras ūdenskritums". Lietus laikā ūdens tekot pa visu kāpņu telpu – līdz pat 1. stāvam.
Izstaigājot kopā ar iedzīvotājiem pagrabus ar siltinātām caurulēm, pārliecinājāmies, ka iedzīvotāju satraukums ir pamatots, tāpēc lūdzu ar veiktajiem siltināšanas darbiem iepazīties arī Madonas novada domes deputātus Andri Trečaku un Artūru Čačku.
Var salabot un vērst par labu
– Divas trešdaļas no darba apjoma ir veiktas pietiekami labā kvalitātē, bet pie tā, kas nav izdevies un kāpēc pavasarī vietām ir atklājušies tādi defekti, manuprāt, ir vainojams pieredzes trūkums. Netika izvēlēta piemērotākā izolācijas lente, arī plastmasas savilces netika izmantotas, tādēļ siltināšanas materiāls neturējās kopā. Katrā ziņā ļaunprātība tā nav. Kad mēs kopā ar Artūru Čačku ieradāmies Aizpurvē, divi strādnieki jau strādāja, novēršot atklātos trūkumus. Vienojāmies, ka neizmantotie siltināšanas materiāli tiks novietoti nojumē aiz aizslēgtām durvīm, – uzsvēra Andris Trečaks.
Arī Madonas novada domes deputāts Artūrs Čačka atzina, ka neko tādu, ko nebūtu iespējams salabot un vērst par labu, neesot redzējuši.
– Cerams, tiks ņemti vērā Andra Trečaka, speciālista šajā jomā, ieteikumi un problemātisko siltinājuma vietu nostiprināšanā tiks izmantotas gan skavas, gan citi viņa ieteiktie materiāli, līdzīgi, kā tas tiek darīts Madonā. Bet darbs kopumā ir veikts, godīgi sakot, attiecībā uz cauruļvadu siltināšanu es biju sagatavojies ieraudzīt bēdīgāku ainu, – atzīmēja Artūrs Čačka.
Savukārt Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis informēja, ka atklātie defekti pagājušajā nedēļā pamatā ir novērsti. Viņš apstiprināja, ka cauruļvadu siltināšanu pagrabā mājā Nr. 13 veikuši ES stipendiāti jeb sabiedriskā darba veicēji, bet tas darīts finansiālu apsvērumu dēļ, jo tādu līdzekļu uzņēmumam nebija, lai algotu kādu būvfirmu. Ļoti dārgi ir jau paši siltināšanas materiāli.
Darbu kvalitāte varēja būt labāka
– Protams, darbu kvalitāte varēja būt labāka, profesionālāka, bet pirms to veikšanas konsultējāmies ar šīs jomas speciālistiem un cauruļvadu siltināšanā izmantojām viņu ieteiktos materiālos, tai skaitā izolācijas lenti, taču vēlāk atklājās, ka tā netur, tāpēc vietām izmantojām arī parasto skoču, kas siltināšanas materiālu tomēr saturēja labāk. Situācija Aizpurvē ir izveidojusies ļoti interesanta. Dzīvokļi nav privatizēti, mājās pēc to uzcelšanas vairāk nekā 30 gadu laikā tikpat kā nekas nav darīts, tai skaitā netika siltinātas caurules pagrabā. Kad vīri uzsāka šos darbus, pagrabos bija silti un varēja strādāt kreklos, bet, tos pabeidzot, bija jāvelk jau kaut kas siltāks. Ja netiktu siltināti cauruļvadi, siltuma zudumi būtu vēl lielāki un rēķini par apkuri šajā mājā – vēl lielāki, – situāciju skaidroja Andrejs Jankovskis.
Veiks arī citās mājās
Kad tiks pabeigts sociālā dzīvokļa remonts, cauruļvadi pagrabos Aizpurvē tiks siltināti arī mājā Nr. 27, tāpat ir ieplānoti citi darbi. Darāmā šajās mājās ir ļoti daudz, tāpēc jāsaprot, ka vienā gadā visus trūkumus nav iespējams novērst. Jāņem vērā, ka īres maksa iepriekšējos gados atsevišķi no pārējiem SIA „Dzelzava" ienākumiem nodalīta netika un praktiski tā tika izmantota, lai segtu reālās siltuma izmaksas.
– Esam vienojušies ar SIA „Madonas siltums", ka mājā Nr. 27, lai uzlabotu ūdens cirkulāciju, pret jaudīgāku tiks nomainīts siltumsūknis. Tāpat veiksim to deviņu dzīvokļu apsekošanu, kas gaida īrniekus, kā arī nopakosim logus. Esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas, ka šajos dzīvokļos papildus rodas lieli siltuma zudumi un tas arī palielinot kopējo maksu par siltumu. Esmu izstaigājis neizīrētos dzīvokļus šajā un citās mājās un, redzot, kādā stāvoklī tie ir atstāti, skatoties uz izdemolētajām krāsnīm, varu tikai pabrīnīties par atsevišķu cilvēku „kultūru". Esam vienojušies ar „Madonas namsaimnieku" par jumtu apsekošanu, lai varētu sastādīt darbu tāmi un atkarībā no tā, cik katrai mājai būs naudas, izlemtu, ko darīt vispirms – veikt cauruļvadu siltināšanu pagrabos, labot jumtus un skursteņus, mainīt durvis vai ko citu. No dienaskārtības nav noņemts arī jautājums par ūdens skaitītāju uzstādīšanu pašvaldībai piederošajos dzīvokļos Aizpurvē un arī Dzelzavā, kā to, uzsākot SIA „Dzelzava" reorganizāciju, paredz vienošanās ar AS „Madonas ūdens". Tāme ir sastādīta, un tam ir nepieciešami ap 22 tūkstoši eiro, bet tādas naudas mums nav, neko tādu šobrīd mēs nevaram atļauties, – uzsvēra Andrejs Jankovskis.
Viņš atzīmēja, ka, veicot iecerētos remontus mājās Aizpurvē, varētu rēķināties ar apmēram šajā gadā iekasētiem 10 000 līdz 12 000 eiro. Te gan jāņem vērā, ka tā ir aprēķinātā īres nauda. Bet ir jau iesniegumi gan no minētās 27. mājas, gan arī 19. mājas, taču 10. mājā, kur ir krāsns apkure, ugunsdzēsēji ir sastādījuši protokolu, un tur steidzami ir jāveic remonts.
– Stāvoklis ir ielaists, gadiem ilgi līdzekļi dzīvojamā fonda sakārtošanā te nav ieguldīti. Arī iedzīvotājiem, iespējams, ir jāmaina domāšana un jākļūst par savu dzīvokļu īpašniekiem. Es ceru, ka mēs šādu iespēju tos nopirkt par adekvātu tirgus cenu, ņemot vērā arī atrašanās vietu, viņiem varēsim piedāvāt. Tad māju apsaimniekošanai varētu būt cita kvalitāte. Turklāt māju apsaimniekošana, kas tagad mums ir jāveic, jau nav pašvaldības funkcija, tāpēc uz pašvaldību un pagasta pārvaldi cerēt vien nevajadzētu. Jautājumu var nostādīt arī tā – ja Madonas novada dome nebūtu piešķīrusi līdzekļus katlumājas rekonstrukcijai Aizpurvē, šajā apkures sezonā te siltuma varēja arī nebūt vispār, – piebilda Andrejs Jankovskis, aicinot iedzīvotājus problēmu gadījumos vispirms vērsties pagasta pārvaldē, lai runātu, diskutētu un ar laiku, ja tas neizdodas uzreiz, nonāktu pie kopsaucēja.