Saeimas Valsts pārvaldes komisija trešdien, apspriežot Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātās izmaiņas partiju finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, vienojās vēl nevirzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā un lūgt Finanšu ministriju sagatavot atzinumu par priekšlikuma ietekmi uz valsts budžetu. Viedokli par šo priekšlikumu lūdzu izteikt Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani un Vestienas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Vīli-Bērziņu.
Uz to būtu jāvirzās
– Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka partijas tāpat meklē un atrod veidus, kā piesaistīt sponsorus un iegūt lielāku finansējumu priekšvēlēšanu kampaņām. Acīmredzot Latvijā nav vēl tādas politiskās kultūras, ja jau partijas tā iespringst, rīkojot priekšvēlēšanu aģitāciju, – atzīmē Ilze Dreimane. – Politiskās kultūras nav ne partijām, ne arī vēlētājiem, kuri uzķeras uz šīm lietām. Mums visiem vēl ir jāmācās: partijām – būt korektām savā darbībā, bet vēlētājiem -izdarot savu izvēli. Droši vien uz finansējuma palielināšanu partijām no valsts budžeta, kā to rosina arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, būtu jāvirzās, bet tādā gadījumā valsts piešķirto finansējumu, kā tas tiek izlietots, vajadzētu stingrāk kontrolēt. Šāda partiju finansēšanas modeļa būtība jau arī ir palielināt partiju neatkarību, tikai mums, kā jau teicu, vēl ir stipri jāmācās, apgūstot demokrātiskas valsts principus, jo tas nozīmē ne tikai brīvību, bet arī atbildību.
Samazinātu tikai nedaudz
– Tas ir diezgan strīdīgs jautājums, bet var jau būt, ka, palielinot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, nedaudz samazinātos partiju atkarība no sponsoriem, – uzsver Artūrs Vīle-Bērziņš.
– Taču politika jau visur, it īpaši Latvijā, ir pakārtota dažādiem lobijiem, firmām, arī valsts uzņēmumiem, tai skaitā „Latv-energo", „Latvijas Dzelzceļš" un citiem, kuri ir ieinteresēti, lai valdībā būtu cilvēki, kas pārstāvētu viņu intereses un kaut vai palielinātu iespējas saņemt ERAF līdzekļus. Šādi grozījumi par labu gan varētu nākt tām partijām, kas, pārvarot noteikto 5% barjeru, knapi iekļuvušas Saeimā vai EP, tāpat tām, kurām vēlētāju atbalsts ir bijis vēl mazāks un tikai nedaudz pārsniedzis 2%, kas tomēr jau tagad ļauj saņemt valsts finansējumu. Esmu diezgan skeptisks pret partiju sistēmu Latvijā. Partiju mums ir par daudz, tas tomēr nav īsti normāli, ja vēlēšanās piedalās 13 sarakstu vai pat vairāk. Ideālā variantā pilnīgi pietiktu ar divām, lai būtu pozīcija un opozīcija.