„Kad mēs iemācīsimies beidzot noorganizēt lielus projektus?" Ja atminaties, šādus vārdus pirms mēneša ar smagu nopūtu izteica premjere Laimdota Straujuma pēc tam, kad valdība pēc ilgām un kaismīgām diskusijām bija pieņēmusi lēmumu pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē „World EXPO 2015".
Ja neveiksmes ar dalību starptautiskajā izstādē varam uzskatīt par pirmo mācību stundu, šobrīd Latvijai jau ir jāsastopas ar nākamo, proti, projekta „Rail Baltica" ieviešanu.
„Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. No mūsu – Latvijas – maka tas prasītu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta, ko dēvē par „Rail Baltica 2" projektu, izmaksām. Šogad plānots iesniegt finansējuma pieprasījumu Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi.
Vairums atbalsta
Pērn decembrī sabiedriskās domas un tirgus izpētes uzņēmuma „Academia" pēc dzelzceļa trases izpētes kompānijas „RB Latvija" pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka absolūtais vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 92% atbalsta „Rail Baltica" projektu, kas paredz integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā.
Kā nozīmīgākie ieguvumi no „Rail Baltica" projekta realizēšanas tika minēta ātrāka un ērtāka pārvietošanās un ceļošana, iespēja Latvijai attīstīties un investīciju pieplūdums, kā arī labākas sadarbības iespējas ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienību. Vēl kā pozitīvs arguments tika minēts tas, ka palielināsies pasažieru un kravu pārvadājumi.
… bet ne visi
Redzam, ka Latvijas iedzīvotājiem bieži pārmesto pasivitāti, kas izpaužas brīžos, kad jāinteresējas par valstiska vai reģionāla mēroga aktivitātēm, nevaram attiecināt uz „Rail Baltica" skarto novadu iedzīvotājiem, kuri kuplā skaitā visu februāri pulcējās uz projekta sabiedrisko apspriešanu. Ja netālu no tavas mājas kursēs ātrvilciens, gribi vai negribi, radīsies jautājums par projekta ietekmi. Cilvēku skaits, kuri čakli apmeklēja sabiedrisko apspriešanu novados, ir skaitāms simtos, un ne visi projekta bīdītāju pausto informāciju uztver ar izpratni. Piemēram, pirmdien norisinājās projekta sabiedriskā apspriešana Limbažos, un daļa klātesošo limbažnieku bija visai kareivīgi noskaņoti, pat gatavi apvienoties cīņai ar, kā viņi to nodēvēja, „monstru", kas „postīs dabu un dzimtas īpašumus".
Projekta „Rail Baltica" īstenošana Latvijai un tās iedzīvotājiem būs liels pārbaudījums, kuru varam netieši salīdzināt ar Rīgas metro būvniecību. Projekta izmaksas ir astronomiskas, un, zinot Latvijas pieredzi ar korupciju un ēnu ekonomiku, visām institūcijām, kuras piedalīsies iepirkumu organizēšanā un būvniecības darbu uzraudzībā, savs darbs ir jāveic tā, lai sabiedrībai nepaliek ne mazākā šaubu ēna. Otrs faktors ir jau minētā tiešā ietekme uz daudzu iedzīvotāju īpašumu, vai tā būtu nepieciešamība zemi atsavināt, piedāvājot kompensāciju, vai radot zemei apgrūtinājumu, kas ietekmē gan vidi, kurā cilvēks dzīvo, gan īpašuma vērtību. Pagaidām vēl ir daudz nezināmā, jo likumdošana saistībā ar kompensācijām vēl nav līdz galam sakārtota. Var visai droši prognozēt, ka rīvēšanās projekta ieviesēju un to iedzīvotāju starpā, kurus „Rail Baltica" ietekmē tieši, būs nopietna un tās atskaņas mēs vēl ilgi dzirdēsim, taču šī ir tā reize, kad skaidrāk nekā citās reizēs nepieciešams svaru kausos sabalansēt dažu iedzīvotāju intereses iepretim lielāka sabiedriskā labuma gūšanai, ko sniegs „Rail Baltica" izbūve.
Projekts un politika
Kā atminamies, projekta ceļš jau līdz šim nav bijis rozēm kaisīts. Vēl pirms pāris gadiem bija pamatotas bažas par spēju to īstenot, jo maziskos strīdos bija ieslīgušas Baltijas valstis, kas nespēja vienoties par pasākuma menedžmentu un projekta sagatavošanu. Lielākā iebilžu paudēja bija Lietuva. Jau Baltijas satiksmes ministru tikšanās reizē Rīgā 2013. gada aprīlī, kad tika parakstīta deklarācija par kopuzņēmuma, kas uzņemtos "Rail Baltica" projekta īpašnieka funkciju, izveidi, Lietuva izrādīja skepsi par šo risinājumu. Tas deva netiešu norādi uz to, ka Lietuvā projektam tā īsti nav politiskā atbalsta. Arī galvenais naudas maka turētājs – Eiropas Komisija -,
kas sākotnēji bija ieinteresēta „Rail Baltica" projekta īstenošanā, redzot brālīgo republiku neizlēmību, jau sāk plātīt rokas – ja jums tas neinteresē, tad kādēļ mums par šo jautājumu iedegties?
Arī Latvijā noskaņojums bija neviennozīmīgs. Daudzi uzņēmumi un pašvaldības, kuras saistītas ar dzelzceļa pārvadājumiem un barojās no tranzīta ar Austrumiem, skaļi pauda viedokli, ka „Rail Baltica" ir vien naudas izmešana vējā, kas ekonomisku ieguvumu nesniegs. Daži, kā, piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks, šādu viedokli pauž joprojām. Viņš pērnruden intervijā „Rietumu radio" izteica viedokli, ka Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts „Rail Baltica" ir neefektīvs un tā devums Latvijas tautsaimniecībai būs relatīvi neliels, ja salīdzina ar to, ko Latvijas ostām dotu esošo dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija. Satiksmes ministrija gan steidza noraidīt Seska un viņam līdzīgi domājošo kritiku par „Rail Baltica" neefektivitāti un nepieciešamību labāk līdzekļus novirzīt esošās infrastruktūras modernizācijai un elektrifikācijai, uzsverot, ka šie „ir divi dažādi projekti".
Kravu pārvadājumi „Rail Baltica" līnijas izpratnē nav ogļu vagoni vai dīzeļdegvielas cisternas, bet galvenokārt slēgti vagoni vai konteineri ar augstas pievienotās vērtības kravu. Savukārt esošo dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts šobrīd esot izpētes stadijā. Tiek rūpīgi analizēti dažādi ekonomiskie rādītāji, finanšu aspekti, un tikai tad tiks izvēlēti tie posmi, kuri tiks modernizēti primāri, lai tas ne tikai dotu ieguldījumu kravu pārvadājumos, bet arī ļautu uzlabot pasažieru ātrāku pārvietošanos.
Pēdējo lielo grūdienu, kas pielika punktu Baltijas valstu neizlēmībai, kā arī noņēma dažu labu iebildi no EK puses, deva Krievijas agresija Ukrainā, kas skaidri pateica, kādā virzienā Latvijai ir gan jāattīstās kravu plūsmai, gan jāatvieglo cilvēku iespējas brīvi pārvietoties. To, vai plānošanas un publisko runu fāzei sekos tikpat liela apņēmība „Rail Baltica" būvniecības posmā un vai vienotības atmosfēru jutīsim tad, kad ārējā ienaidnieka vairs nebūs, rādīs jau tuvākie gadi.