Lietuvā apsver obligātā karadienesta atjaunošanu uz 5 gadiem. Viedokli, vai arī Latvijā būtu jārīkojas līdzīgi vai tomēr jāpaliek pie sava valsts aizsardzības modeļa, lūdzu izteikt Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Riekstu un Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Nevajadzētu atjaunot
– Būtu jau labi, ja stiprinātu Zemessardzi un palielinātu tai finansējumu. No vienas puses, obligātais dienests norūdītu jauniešus, uzlabotu viņu fizisko sagatavotību un iedzīvotājus labāk sagatavotu ekstremālām situācijām, – uzsver Jānis Rieksts. – Taču, no otras puses, jāņem vērā, ka Zemessardzē arī var brīvprātīgi iestāties ikviens, kurš ir sasniedzis attiecīgo vecumu un kuram to ļauj veselība. Ja Zemessardze tiktu vairāk aprūpēta, apmācīta un nodrošināta, obligāto dienestu, manuprāt, nevajadzētu atjaunot. Nepieciešamības gadījumā, kā par to jau izteicies aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, varētu palielināt profesionālās armijas karavīru skaitu, un tas izmaksātu lētāk nekā obligātā dienesta atjaunošana. Tai pašā laikā būtu jāstiprina arī saikne ar zemessargiem, kas ir jau atvaļināti no dienesta, bet kuri labprāt dalītos savā pieredzē ar jaunajiem zemessargiem, iesaistītos patriotiskajā audzināšanā un arī piedalītos Zemessardzes rīkotajās mācībās.
Jāveido sistēma
– Es uzskatu, ka valstī ir jāveido militāri patriotiskās audzināšanas sistēma. Nebūtu slikti, ja visās skolās, tāpat augstskolās tiktu ieviesta militārā audzināšana. Arī pats esmu virsnieks, jo, studējot Rīgas Politehniskajā institūtā, studentiem obligāti bija jāapgūst militārā mācība un pēc tam jāpiedalās tā saucamajos „sboros". Apgūstot militārās zināšanas gan teorētiski, gan praktiski, attiecīgi tika piešķirta militārā pakāpe, – akcentē Andris Dzenovskis. – Manuprāt, arī tagad kaut kas līdzīgs būtu jāievieš, nevis jāatjauno obligātais karadienests, jo armija ne visiem jauniešiem ir piemērota. Skolās aktīvāk vajadzētu izvērst jaunsargu kustību. Skolēniem, piemēram, būtu jāiemāca soļot ierindā, rīkoties ar ieroci, braukt ar attiecīgo tehniku speciāli izveidotos poligonos utt., lai viņi zinātu, ko nozīmē armija. Savukārt vasarā, sākot jau no 3. klases, projektu dienas būtu jāaizstāj ar piedalīšanos ikgadējās nometnēs ar sportiskām aktivitātēm, ugunskuriem, nakšņošanu teltīs utt., teiksim, 2 nedēļu garumā, kurā viņi tiktu pieradināti arī pie disciplīnas. Arī pašiem jauniešiem labāk patiktu, ja skolas gados lietderīgais tiktu apvienots ar patīkamo. To, ko bērnībā iemācās un apgūst, katrs atceras visu mūžu.