Šonedēļ ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ar kamolu kaklā Lielbritānijas raidsabiedrībai paziņoja, ka Maskavas pārstāvji par Krievijas rīcību Ukrainā viņam vairākkārt melojuši acīs skatīdamies. „Krievijā norit izcilākās un neslēptākās propagandas kampaņas periods, kādu es esmu redzējis kopš Aukstā kara apogejas. Viņi centīgi izkropļo realitāti, melo (sauciet to, kā gribat) par savām darbībām," sacīja Džons Kerijs.
Krievija konsekventi noliegusi, ka Austrumukrainas teritorijā karo tās regulārā armija, tiesa, pieļaujot, ka konfliktā varētu piedalīties krievu brīvprātīgie. Maskava arī noliegusi ieroču piegādes prokrieviskajiem separātistiem, bet nu Rietumvalstis uzskata, ka tam ir pierādījumi.
Tas, kādēļ tiek melots un melošanas process vedas tik viegli, pēc ārvalstu ekspertu viedokļa, skaidrojams ar padomisko tradīciju, kad, līdzīgi kā šobrīd, meli no specdienestu viedokļa netiek uzskatīti par netikumu, bet gan par svarīgu darba instrumentu cēlu mērķu sasniegšanā.
Kamēr Kerijs pauž publisku sašutumu par Maskavas meliem, arī Latvijai pamazām jāsāk aprast ar jauno situāciju. Ne velti Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir neslēpti paziņojusi, ka Latvijā jau manāmas hibrīdkara pazīmes. Hibrīdkarš Ukrainā izrādījies par jaunu drošības izaicinājumu visai Eiropai un Transatlantiskajai savienībai. Pagājušajā nedēļā šai tēmai tika veltīta liela daļa no Rīgā notikušās neformālās ES aizsardzības ministru sanāksmes laika. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, ko ilgu laiku uzskatīja par Krievijas interesēm simpatizējošu politiķi, uzrunājot klātesošos Rīgā, atzina: „Tikšanās ar aizsardzības ministriem šobrīd ir ļoti svarīga, jo ir pienācis tas brīdis, kad mūsu drošība ir apdraudēta ne tikai dienvidos, bet arī austrumu pierobežā. Mēs nerunājam tikai par militāru sadarbību. Kas attiecas uz Minskas vienošanās ievērošanu, tur ES jau ir piedāvājusi palīdzību un sniedz savu atbalstu. Šobrīd mums ir jādiskutē un jāpieņem lēmumi par kopēju rīcību aizsardzības ministru līmenī, un šajā gadījumā es vēlētos pateikties Latvijai, kas šo jautājumu ir izvirzījusi par vienu no prioritātēm prezidentūras ietvaros. "
Eiropā (ja neskaita Ungārijas prezidentu Viktoru Orbānu un vēl dažus viņam līdzīgi domājošos) un daļā pasaules valstu pamazām sāk mosties apziņa, kas par zvēru patiesībā ir Krievijas valdošais režīms, kādi ir tā tālejošie mērķi, cik ļoti tie ir saskaņā ar aizgājušā gadsimta totalitāro režīmu mērķiem un cik dārgu cenu Krievija ir gatava samaksāt, lai tos sasniegtu. Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā netiktu ierauta šajā viena cilvēka un tam pietuvināto aprindu radītajā vājprātā.