Pagājušajā nedēļā laikraksta redakcijā vērsās Madonas iedzīvotāja, norādot uz gājēju pāreju trūkumu vairākās pilsētas ielās, kur ikdienā ir vērojama aktīva gājēju plūsma.
– Pretim lielveikalam „Maxima" atrodas pietura, taču nav iezīmēta gājēju pāreja. Auto plūsma ir ļoti aktīva, un cilvēkiem, kas nāk no lielveikala, tikai ar grūtībām izdodas šķērsot ielu. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuri, izkāpjot pieturā, vēlas nokļūt veikalā. Gājējiem tas ir liels apgrūtinājums un risks. Par gājēju pārejas ierīkošanu būtu vērts padomāt arī Saules ielas krustojumā pie „Swedbank" filiāles, jo ikdienā cilvēki bieži šajā vietā šķērso ielu, lai dotos uz banku vai arī tiktu pie bankomātaa. Pašvaldībai būtu jādomā ne tikai par autovadītājiem, bet arī par gājējiem, – norādīja Madonas pilsētas iedzīvotāja.
Nav lietderīgi ierīkot
Lūdzām Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas ceļu inženieri Edgaru Gailumu sniegt komentāru jautājumā par jaunu gājēju pāreju ierīkošanu.
– Saskaņā ar Latvijas valsts standartu „Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi" gājēju pārejas var ierīkot vietās, kur ielu šķērso vismaz 50 gājēju stundā, savukārt satiksmes intensitāte ir vismaz 200 automašīnu stundā. Satiksmes intensitāte abās iedzīvotājas minētajās vietās varētu atbilst standartam, savukārt par gājēju skaitu es neesmu pārliecināts. Jāņem vērā arī tas, ka minimālais attālums starp gājēju pārejām ir 200 metru. No Saules un Orehovozujevas ielas krustojuma līdz Saules un Tirgus ielas krustojuma gājēju pārejai ir mazāk nekā 200 metru. Būtiski ir atcerēties, ka šajā krustojumā ir trīs braukšanas joslas. Šādās vietās neregulētu gājēju pāreju ierīkot nav pieļaujams, jo gājējam jāšķērso pārāk garš ielas posms. Arī uz apvedceļa ir trīs braukšanas joslas un ļoti intensīva satiksme. Ja tiktu izskatīts jautājums par gājēju pārejas ierīkošanu, tad pārejai noteikti būtu jābūt regulējamai ar luksoforu, – skaidroja Edgars Gailums, piebilstot, ka, arī projektējot Rūpniecības ielas rekonstrukciju, projektētājs netika norādījis, ka konkrētajā ielas posmā pretim lielveikalam būtu lietderīgi ierīkot gājēju pāreju.
Pāreja negarantē gājēju drošību
Edgars Gailums laikrakstam minēja, ka iedzīvotājiem būtu jāapzinās tas, ka gājēju pāreja nav drošības garants.
– Gluži pretēji – statistika liecina, ka pārejas drīzāk veicina vairāk satiksmes negadījumu, jo pāreju vietās gājēju intensitāte pieaug, gājēji kļūst neuzmanīgāki, saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem nepārliecinās, vai tuvojas auto, jo, uzskatot, ka viņiem ir priekšroka, dodas pāri brauktuvei. Ļoti izteikti tas ir bērniem un veciem cilvēkiem. Arī autovadītājiem, jo īpaši apstākļos, kad brauktuve kļūst slidena, vēlu pamanot gājēju, ir grūti pagūt nobremzēt. Statistika apliecina, ka uz pārejām biežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji, nekā tas ir vietās, kur šādu pāreju nav. Ja pāreja nav ierīkota, cilvēks būs uzmanīgāks, pirms šķērsos ielu, – minēja Edgars Gailums.
Viņš norādīja, ka patlaban pašvaldības darba kārtībā nav jautājuma nedz par abu minēto vietu, nedz citu Madonas ielu aprīkošanu ar gājēju pārejām.
– Iemesls tam ir jau minētais arguments, ka gājēju pārejas bieži vien ir papildu risks pašiem gājējiem. Tādās vietās kā apvedceļš, kur lielākoties atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometru stundā, ierīkot pāreju no ceļu satiksmes drošības viedokļa būtu nepareizi, vēl jo vairāk situācijā, kā, piemēram, minētā lielveikala gadījumā, kad turpat netālu pie rotācijas apļa ir iespējams droši šķērsot ielu. Jāatzīst, ka līdz šim arī no iedzīvotājiem nav saņemti priekšlikumi, ka būtu liela nepieciešamība pēc pārejām. Atminos vienu iesniegumu saistībā ar gājēju pārejas likvidēšanu Saules un Veidenbauma ielas krustojumā, kad tika rekonstruēta Saules iela. Arī šajā vietā gājēju intensitāte bija zemāka par 50 cilvēkiem stundā un cilvēkiem ielas malā nebija ilgi jāgaida, lai pārietu no vienas ielas puses uz otru. Ir saprotama vēlme šķērsot ielu pēc iespējas ātrāk, taču jāapzinās, ka arī citās pilsētās gājēju pārejas netiek blīvi ierīkotas. Madona šajā ziņā nav izņēmums, – komentēja pašvaldības ceļu inženieris.