Jau labu laiku tiek runāts par mājdzīvnieku obligāto čipošanu un reģistrēšanu, kopš 2011. gadā apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Diemžēl realitātē mazākā daļa saimnieku savus mājdzīvniekus ir reģistrējuši noteiktajā kārtībā vai, ja arī mīlulis ir čipots, nereti tiek piemirsts par tā reģistrēšanu vienotajā datubāzē – un tad čipam nav lielas jēgas.
Parasti šo prasību vairāk saista ar suņiem, jo MK noteikumi Nr. 491 noteic, ka „suņa īpašnieks (juridiskai personai – pilnvarota persona) nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai", savukārt kaķiem un seskiem likumā paredzēta neliela atkāpe: „Datubāzē var reģistrēt kaķus un mājas (istabas) seskus, kam implantēta mikroshēma." Tātad var arī nereģistrēt. Savukārt suņi, kas piedalās izstādēs vai ko uz laiku izved ārpus valsts teritorijas, datubāzē jau tiek reģistrēti no 2012. gada 1. jūlija.
Nupat, 24. februārī, apstiprināti grozījumi mājdzīvnieku reģistrēšanas kārtībā. Līdz šim MK noteikumi paredzēja, ka visiem suņiem jāimplantē mikroshēma un dzīvnieks jāreģistrē vienotajā reģistrā līdz 2016. gada 1. jūlijam. Grozījumi paredz, ka vietējā pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem var noteikt arī agrāku termiņu suņu reģistrēšanai. Noteikumi arī papildināti ar nosacījumu, ka no šā gada 1. jūlija dzīvnieku īpašnieks suņa atsavināšanas (pārdošanas, atdošanas) gadījumā nodrošina, ka sunim ir implantēta mikroshēma un tas reģistrēts datubāzē uz atsavinātāja vārda (izņemot suni, kas tiek atsavināts pastāvīgai turēšanai ārvalstīs). Noteikumu grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis", un kādā no nākamajiem laikraksta numuriem mēs par tiem informēsim sīkāk.
Pašvaldībās, kurās agrāks termiņš nav noteikts, saglabājas pamatprasība – suņiem jābūt reģistrētiem līdz 2016. gada 1. jūlijam. Līdz ar to atbildīgās institūcijas un veterinārārsti rosina mājdzīvnieku īpašniekus laikus padomāt par čipošanu un reģistrēšanu.
Kā notiek un cik maksā čipošana?
Kā tas notiek? Pirms mājdzīvnieku var reģistrēt, tam jābūt apzīmētam ar mikroshēmu jeb čipu. Veterinārārsts čipu mājdzīvniekam ar šļirci ievada skaustā, zem ādas, un procedūra esot gandrīz nesāpīga. Veterinārārsts Kaspars Akmens atgādina, ka vienlaikus saimniekam jāatceras arī par obligāto vakcināciju pret trakumsērgu. Tātad, pat ja iepriekšējā vakcīna pret trakumsērgu vēl ir derīga, pie čipošanas tā jāveic atkārtoti? Kaspars Akmens atbild: – Jā, saimniekiem jārēķinās arī ar šo vakcīnu un dzīvnieku pases izrakstīšanu, jo praktiski bez mikročipa jau nevar pierādīt, ka tieši šim saimnieka sunim ir veikta obligātā vakcinācija pret trakumsērgu. Parasti čipošana kopā ar pases izrakstīšanu izmaksā ap 17 eiro.
Arī veterinārārsts Kaspars Udrass ieteic, ka mājdzīvnieku vēlams čipot, to apvienojot ar ikgadējo vakcināciju pret trakumsērgu. – Tā sanāk, ka ieraksti par mājdzīvnieku un veiktajām vakcinācijām vecajā pasē netiek atzīti un pārrakstīti jaunajā pasē. Taču tie ir spēkā esoši. Piemēram, ja vakcinēts suns kādam iekož, nav jāuztraucas par trakumsērgas draudiem. Tomēr pēc mikročipa ievadīšanas tiek izrakstīta jauna pase, kurā jāveic jauns ieraksts par vakcināciju pret trakumsērgu, tātad mājdzīvnieks no jauna jāsapotē.
Jautāts par izmaksām suņu saimniekiem, Kaspars Udrass atklāj, ka pase izmaksā 3 eiro, čipošana – 12 eiro (tiek piemērota atlaide, ja tiek čipoti vairāki mājdzīvnieki), savukārt vakcīna pret trakumsērgu – 5 eiro vai 15 eiro – kompleksā pote. Viņš arī uzteic tos saimniekus, kas savus mājdzīvniekus jau čipojuši un reģistrējuši: – Kuri brauc uz ilgāku laiku uz ārzemēm, daudzi jau to ir izdarījuši. Tāpat pozitīva tendence pēdējā laikā ir čipot kucēnus, kas sadzimuši, jo pēc likuma viņus nedrīkst pārdot vai atsavināt kucītei, pirms tie apzīmēti.
Uzrunātā veterinārārste Rudīte Ozoliņa komentē, ka šobrīd mājdzīvniekus nečipo, bet to uzsāks darīt ar šā gada vasaru.
Bez reģistrēšanas čipam zūd jēga
Kad dzīvnieks ir apzīmēts ar mikroshēmu, veterinārārsts kopā ar īpašnieku aizpilda veidlapu, kas tālāk jāiesniedz Lauksaimniecības datu centra datubāzē kopā ar mājdzīvnieka pases kopiju, uzrādot saimnieka personu apliecinošu dokumentu. Svarīgi atcerēties, ka mājdzīvnieks jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē 30 dienu laikā pēc veidlapas saņemšanas. Likums noteic, ka to var izdarīt pie praktizējoša veterinārārsta, vietējā pašvaldībā vai Lauksaimniecības datu centrā. Cik zināms, pagaidām Madonā dzīvojošajiem pieejama vien trešā iespēja –
pašiem reģistrēt savu mājdzīvnieku datu centrā. – To var izdarīt trešdienās, kad Madonā, Rīgas ielā 4, 3. stāvā, iedzīvotājus pieņem datu centra speciālists, – teic Kaspars Akmens. Viņš arī pieļauj iespēju ar laiku iedzīvotājiem piedāvāt šo pakalpojumu turpat pie veterinārārsta. – Bet pagaidām nav bijis problēmu, ja pie manis čipo, nokārto pasi un aizpildām veidlapu, ar dokumentiem uziet stāvu augstāk, uz datu centru, un mājdzīvnieku reģistrēt.
Tāpat jāņem vērā, ka arī mājdzīvnieku reģistrācija ir maksas pakalpojums, par ko, saskaņā ar cenrādi, jāmaksā valsts nodeva 7,11 eiro apmērā.
Plāno saimniekiem piemērojamos sodus
Dzīvnieku aizsardzības institūcijas gan vērtē, ka, pirmkārt, noteikts nesamērīgi garš dzīvnieku reģistrācijas ieviešanas laiks. Otrkārt, tā kā apzīmēšana un reģistrācija noteikta par dzīvnieku īpašnieka līdzekļiem (kaut sākotnēji tika cerēts piesaistīt Eiropas fonda finansējumu vai vismaz īstenot atvieglojumus trūcīgām/maznodrošinātām personām), tas rada lielu finansiālo slogu iedzīvotājiem un, likumsakarīgi, neveicina dzīvnieku reģistrēšanas procesu. Tāpēc izskan viedoklis, ka diez vai kāds centīsies čipot un reģistrēt lauku suņus, kas nereti arī nav viens, bet gan vairāki.
Jāpiebilst, ka Saeima ir nodevusi izskatīšanai komisijās iesniegto grozījumu projektu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas paredzēs noteikt naudas sodu par dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kas attieksies arī uz suņu reģistrāciju vienotajā datubāzē.
Patlaban LAPK ir noteikti tikai lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem piemērojamie sodi par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu. Savukārt noteiktie sodi par dzīvnieku slēpšanu, neidentificēšanu (nemarķēšanu) un izvairīšanos no to uzskaites izriet no pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem par dzīvnieku uzskaiti.
Plānots ieviest nosacījumus, ka par attiecīgo pārkāpumu uzliks naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.