Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

1919.-1921. gada skati Madonas muzejā

INDULIS ZVIRGZDIŅŠ

Autors • 23.02.2015.

1919.-1921. gada skati Madonas muzejā
Burtu lielums

Marta sākumā atgādinām par Latvijas Brīvības cīņām saistībā ar pulkveža Oskara Kalpaka pieminēšanu.

Madonas muzejā līdz 29. martam skatāma izstāde, ko atvedām no Ogres vēstures un mākslas muzeja. Tās ir liela formāta fotogrāfijas, kuru autors – Lazdonas „Cepliniekos" dzimušais Andrejs Liepiņš (1894-1978). Kad Kalpaka vadībā latviešu vienības cīnījās Kurzemē, Lazdona bija padomju varā, tā nu „Ceplinieku" jauneklis Latvijas armijā iekļāvās 1919. gada vasarā.
A. Liepiņš beidzis pareizticīgo draudzes skolu Lisaskalnā un jau tai laikā sācis fotografēt. Pasaules kara laikā viņš nonāca artilēristu vienībā Besarābijā un arī no turienes atgriezās ar melnbaltajiem stikla negatīviem. Latvijā dienests saistījās ar Vecgulbeni, Valmieru, Rīgu (bermontiādes laikā), Liepāju (arī Palangu), Daugavpili. Kaprālis bija sakarnieks, telefonists, bet vienlaikus arī fotogrāfs. Varam skatīt daļu izteiksmīgāko dienesta laika uzņēmumu. Nav tiešo kauju skatu, taču bermontiādes brīžu uzņēmumi ir pārliecinoši. Arī dažādās karavīru grupas ir izteiksmīgas – apjaušam, ka reizumis puiši piepozē, bet tādējādi skatītājam vēsta par sevi un laiku.
Divdesmitajos gados karavīrs atgriezās saimniekot tēva mājās, atteicās no domas par fotogrāfa arodu Liepājā. Taču fotoaparāts viņam pie rokas bija ikdienā un reizēs, kad uzņēmumus izdarīt aicināja tuvāki un tālāki kaimiņi. Fotografēts līdz pat septiņdesmitajiem gadiem. Arī daļu no tām bildēm piedāvājam apskatei datora ekrānā. Zinām, ka stikls ir trausls, tomēr saglabājušies simtiem fotonegatīvu. Tos pārzina Andreja Liepiņa mazmazmeita Jolanta Āboliņa. Viņa dzīvo netālu no Ogres, tā nu turienes muzejs bija tas, kas izstādi saformēja. Svarīgi, ka attēlus labāk saprast – pazīt cilvēkus un notikumus – palīdzējuši vēsturnieki. Stāvu augstāk izvietotajā Žaņa Bezmera fotoizstādē pats autors pierakstījis, kas un kad fotografēts, to tā īsti spējam novērtēt pēc laika, jo ne viss paliek atmiņā. Par lazdonieša fotografēto daudzus gadus vispār netika runāts – padomju laikos Brīvības cīņas nepieminēja.
Jāpiebilst – daļa Andreja Liepiņa uzņēmumu apskatāmi Latvijas Nacionālās bibliotēkas portālā „Zudusī Latvija". Tie rāda lauku ikdienas dzīvi, kuru šodienas cilvēkam ne vienmēr viegli iedomāties.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px