Vēl daudzu iedzīvotāju atmiņā ir traģiskie notikumi, kas norisinājās 2012. gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, kad 21. decembra vakarā, ap pulksten 20.30, Madonas novadā uz autoceļa Pļaviņas-Madona gāja bojā 1980. gadā dzimusi Liezēres pagasta iedzīvotāja, trīs gadus veca meitenīte un smagus miesas bojājumus guva 1977. gadā dzimis Mārcienas pagasta iedzīvotājs.
Apsūdzētais tika nodots tiesai 2014. gada 23. jūlijā; lietas izskatīšana vairākkārt tika atlikta dalībnieku neierašanās dēļ. Pilnais sprieduma teksts nolasīts šā gada 2. februārī, kas gan vēl nav stājies likumīgā spēkā.
Iztiesājot krimināllietu Polijas iedzīvotāja M. A. S. apsūdzībā pēc Krimināllikuma (KL) 260. panta otrās daļas, Madonas rajona tiesa konstatēja, ka „M. A. S., būdams persona, kas vada transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi un izraisīta cilvēku nāve".
Atskatoties tā vakara notikumos, uzsvērts, ka M. A. S. vadīja kravas automašīnu Renault Premium ar ātrumu 90 km/h, kaut Latvijas CSN paredz – ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, nedrīkst pārsniegt 80 km/h. Tāpat jāņem vērā transportlīdzekļa un kravas īpatnības, kā arī ceļa un meteoroloģiskie apstākļi; ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis. Pēc krimināllietas sprieduma noraksta var secināt, ka M. A. S. iepriekšminēto neievēroja: „Apsūdzētais liecināja, ka braukuši kopā ar kolēģi, noguris nejuties, ceļa apstākļi bijuši labi. Licies, ka braucis ar ceļa apstākļiem atbilstošu ātrumu. Tuvojoties Madonai, ieraudzījuši pretī braucošas mašīnas gaismas. Pēkšņi viņa vadītā mašīna sākusi slīdēt. Centies samazināt ātrumu bremzējot. Pirms tam ceļš bijis melns, tīrs, nebijis ne sniega, ne ledus uz asfalta. Kad braucis lejā no kalna, mašīnu sāka nedaudz mētāt. Pajautājis kolēģim, vai pretimbraucošā mašīna viņus apbraukusi vai apstājusies. Domājis, ka automašīna bijusi pietiekamā attālumā un varējusi izvairīties no sadursmes." Tomēr, kad izkāpuši no kravas auto un apgājuši tam apkārt, ieraudzījuši sadragātu vieglo automašīnu.
Lietā iesniegta arī AS „Latvijas autoceļu uzturētājs" informācija, ka autoceļš Pļaviņas-Madona-Gulbene 2012. gada 21. decembrī atbildis Ministru kabineta noteikumu Nr. 224 izvirzītajām prasībām – minētajā datumā veikta autoceļa brauktuves attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu smilts-sāls maisījuma apstrādi. Tomēr, uzklausot tiesas izmeklēšanā sniegtās liecinieku liecības un apsūdzētā liecināto, tiesai neradās šaubas, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī brauktuvi šajā vietā klāja noblietēts sniegs, tā bija apledojusi. Tomēr, neraugoties uz to – vadītājam jāievēro CSN prasības.
Vēl jo vairāk – autotehniskās ekspertīzes atzinumā ir secināts, ka automašīna Renault pirms sadursmes braukusi ar ātrumu 90 km/h. Tas konstatēts, izpētot tahogrāfa karti (kopējā kļūda var būt 6 km/h). Savukārt automašīnai Audi neesot fiksēts pārvietošanās ātrums, kā arī bremzēšanas vai sānslīdes pēdas. Pēc shēmas secināts, ka vieglajai automašīnai Audi nebijis iespējams apbraukt kravas auto, kuras piekabe saslīdot bija aizšķērsojusi visu pretējo braukšanas joslu.
Nelaimīgu sakritību un neveiksmīgu izvēļu, kas novedušas pie tik traģiska rezultāta, šajā lietā netrūkst. Kā liecināja cietušā māte, „automašīna Audi piederējusi viņai, bet to katru dienu izmantojusi vedekla. Arī negadījuma vakarā vedekla braukusi pēc vīra un līdzi paņēmusi mazo meitiņu". Pēc stundas sieviete no policijas darbiniekiem uzzinājusi par avāriju.
Pēc liecinieku – garāmbraucēju, glābēju un policijas darbinieku – teiktā, diemžēl neviens no mašīnā sēdošajiem sadursmes brīdī nebija piesprādzējies. Tiesas ieskatā tas sekmēja smago seku iestāšanos, tāpēc šis apstāklis ņemts vērā, nosakot apsūdzētajam sodu. Tāpat ņemts vērā tas, ka M. A. S. nav iepriekš sodīts, notikušo patiesi nožēlo, darbavietā viņš raksturots pozitīvi, kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas nav izdarījis citus likumpārkāpumus. Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties pēc Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma, tiesa nosprieda M. A. S. atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kas paredzēts KL 260. panta 2. daļā, izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, neatņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Kā arī daļēji apmierināta cietušo pieteiktā kaitējuma kompensācijas prasība. Kamēr tapa raksts, apsūdzētā pārstāvis ir iesniedzis apelācijas sūdzību par Madonas rajona tiesas spriedumu.