Madonas novada pašvaldības domes 2015. gada 29. janvāra sēdē deputāti pieņēma lēmumu par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu Madonas pilsētas teritorijas daļai starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību Lazdu iela 16/1;16/2;16/3 Madonas novadā, kā arī tika apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs.
Novada pašvaldības attīstības nodaļas teritorijas plānotāja un minētā lokālplānojuma izstrādes vadītāja Ilona Gleizde „Staru" informēja, ka lokālplānojuma izstrādes mērķis ir mainīt teritorijas plānojumā noteikto plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu, lai nodrošinātu iespēju paplašināt esošo Madonas pilsētas kapsētas teritoriju blakus esošajos nekustamajos īpašumos.
Iedzīvotāji var sniegt savus ierosinājumus
Domes lēmuma paskaidrojošajā daļā minēts, ka Madonas pilsētas kapu teritoriju nepieciešams paplašināt pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Lēmumā minētās zemes vienības ir piegulošā teritorija esošajai kapsētas zemei, un tām ir nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu ar mērķi grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu –
funkcionālos zonējumus un teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, ciktāl lokālplānojums nebūs pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Pašreiz Lazdu ielā esošajiem zemesgabaliem noteiktā plānotā atļautā izmantošana liedz pašvaldībai īstenot ieceri par kapsētas paplašināšanu.
– Lokālplānojuma izstrāde ir uzsākta, un pēc tam, kad tiks saņemta informācija un nosacījumi no institūcijām, kā arī izstrādāta lokālplānojuma sākotnējā redakcija, tiks rīkota sabiedriskā apspriešana. Šis process varētu ilgt 2-3 mēnešus. Tas gan iedzīvotājiem neliedz jau šobrīd vērsties pašvaldībā un sniegt savus priekšlikumus par tālāko šīs teritorijas attīstību, piemēram, iesakot, kur labāk būvēt jauno kapliču vai to nebūvēt vispār, vai arī kurā vietā labāk izveidot jauno stāvlaukumu. Šos ieteikumus labprāt uzklausīsim vēl pirms sabiedriskās apspriešanas, – sacīja Ilona Gleizde.
Vaicāta, kādēļ atbilstoša atļautā teritorijas izmantošana minētajai zemei netika noteikta jau laicīgi, kad tika izstrādāts novada teritorijas plānojums, Ilona Gleizde atbildēja, ka tolaik pašvaldība kā kapu teritoriju bija paredzējusi zemi netālu no karjera ezera. Šī teritorija joprojām tiek izvērtēta kā perspektīva, taču šobrīd dome tomēr izvēlējusies paplašināt jau esošos pilsētas kapus.
– Ir būtiski sakārtot jau esošo kapu infrastruktūru, lai iedzīvotājiem pakalpojums būtu pieejams. Pilsētas kapu kapliča atrodas pašā kapsētas vidū, kas rada sarežģījumus. Kā jau minēju, nepieciešams izbūvēt arī jaunu stāvlaukumu un veikt citus ar kapsētas infrastruktūras sakārtošanu saistītus darbus. Tiesa, līdz brīdim, kad varēs sākties reāli darbi pie kapavietu iekārtošanas un kapličas būvniecības, paies vismaz pusgads, – uzsvēra pašvaldības teritorijas plānotāja.
Darāmā daudz
Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris „Staram" atzina, ka pilsētas kapos vietas jauniem apbedījumiem trūkst, jo savulaik paplašinātā teritorija jau ir teju aizpildīta, tādēļ ar steigu ir bijis jādomā par kapsētas tālāku paplašināšanu. Viņš arī norādīja, ka rosinās jaunajā lokālplānojumā ietvert vairākas ar kapu teritorijas tālāku attīstību saistītas lietas.
– Liela daļa cilvēku pilsētas kapus no Augu ielas rajona apmeklē, ejot pa Ziedu ielu, kur šobrīd nav nedz gājēju celiņa, nedz ielas apgaismojuma, nedz normāla seguma brauktuvei. Jāsakārto arī Lazdu ielas posms, kas pieslēdzas apvedceļam, kā arī no Lazdu ielas līdz pilsētas kapiem nepieciešams uzbūvēt ūdensvadu, jo pašreiz no Blaumaņa ielas puses pievilktā šaurā ūdens caurule nav pietiekama, lai apgādātu ar ūdeni visu kapu teritoriju. Uzmanība jāpievērš arī jaunās kapličas projektēšanai un stāvlaukuma izveidei, – plašu darāmo darbu loku aptvēra Guntis Ķeveris.
Saistībā ar jautājumu par iespējamo krematorijas atrašanos līdzās pilsētas kapiem Guntis Ķeveris atzina, ka par šo jautājumu viņš iepriekš nav ticis informēts un arī šobrīd zina tikpat daudz, cik citi sabiedrības locekļi, taču pieļāva, ka iedzīvotāji, jo īpaši apkārtējo māju, iebildīs pret iniciatīvu būvēt šādu objektu tik tuvu dzīvojamajam rajonam.
– Šajā jautājumā noteikti būs nepieciešama sabiedriskā apspriešana, taču redzot, kāda jau pašlaik ir kaimiņu reakcija, pieļauju, ka iecerei būs daudz pretinieku, – norādīja Guntis Ķeveris, piebilstot, ka arī pats dzīvo Ziedu ielā un iebilst pret vēlmi konkrētajā vietā būvēt krematoriju.
Vietas kādam laikam pietiks
Vaicāts, vai, paplašinot pilsētas kapus ar pašvaldības iegādāto teritoriju Lazdu ielā, Madonai pārredzamā nākotnē vairs nebūs jāuztraucas par vietas trūkumu jaunu apbedījuma vietu ierīkošanai, Guntis Ķeveris atbildēja apstiprinoši.
– Raugoties uz demogrāfisko situāciju pilsētā un novadā kopumā, ir skaidri redzama tālākā tendence. Ja kapos netiks apbedīti citu novadu iedzīvotāji, kas ar saistošajiem noteikumiem tiek noregulēts, kapavietu pietiks ilgam laikam. Paplašinātā teritorija ir teju tikpat liela, cik jau esošie pilsētas kapi, kā arī daļu iedzīvotāju joprojām var guldīt arī Liseskalna kapos, kur arī vietas pārredzamā nākotnē pietiek, – piebilda pārvaldnieks.
Ideja par pilsētas kapu paplašināšanu tieši Lazdu ielas pusē kapiem piegulošajā teritorijā ir samērā nesena iecere. Kā zināms, pašvaldība ilgu laiku bija raudzījusies divos citos virzienos – uz netālu esošo Smeceres silu, kā arī teritoriju līdzās karjera ezeram.
– Smeceres silā jau bija iezīmēta teritorija jaunu kapu izveidei, taču šāds risinājums nešķita pieņemams, jo līdzās atrodas sporta un atpūtas bāze. Šobrīd teritorija pamazām apmežojas, un kā tādu mēs to arī vēlamies sakārtot un atstāt. Par teritoriju pie karjera ezera sākām domāt brīdī, kad Lazdu ielas zemei īpašnieks nepiekrita tās pārdošanai. Kā alternatīvs risinājums tika aplūkota teritorija pie karjera ezera. Kad sākām no valsts institūcijām pieprasīt atļaujas kapu ierīkošanai, saņēmām iebildes no Valsts vides dienesta. Zemi pašvaldībai ir piedāvāts pārņemt, un pieļauju, ka tas arī tiks darīts, jo šo teritoriju varēs izmantot tālākiem karjera ezera labiekārtošanas darbiem, – pastāstīja Madonas pilsētas pārvaldnieks.