Sabiedrībā pazīstami cilvēki pirmdien asi iebilda pret Tieslietu un Labklājības ministrijas virzītajām izmaiņām aizbildnībā, kas, viņuprāt, ir pret bērnu interesēm un pavērs arī lielākas iespējas bērnu adopcijai uz ārzemēm; otrdien Civillikuma grozījumus skatīs Saeimas Juridiskajā komisija, vēsta BNS.
Grozījumi Civillikumā paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. No šī loka plānots turpmāk izslēgt jebkuru citu cilvēku, kas nav saistīts ar bērnu.
Biedrību pārstāvji uzskata, ka tādējādi tiks sašaurināts to personu loks, kas var kļūt par aizbildņiem, kaut aizbildnība šodien ir daudz izplatītāka nekā audžuģimene, par ko tiek runāts vairāk. Aizbildnībā pašlaik ir ap 5000 bērnu. No tiem apmēram 1000 bērnu aizbildņi ir cilvēki, kas saskaņā ar likuma grozījumiem par tādiem šobrīd nevarētu kļūt.
Preses konferencē izskanēja pieļāvums, ka šādus grozījumus varētu virzīt vien tie cilvēki, kas neizprot atšķirību starp adopciju, aizbildnību un audžuģimeni.
Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bāriņtiesa bērnam aizbildni ieceļ, ja: bērna vecāki nav zināmi; vecāki ir pazuduši vai miruši; ilgstošas slimības gadījumā nespēj realizēt aizgādību; vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. Šobrīd persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, bāriņtiesā iesniedz iesniegumu. Aizbildnis par bērnu saņem uzturlīdzekļus, valsts pabalstu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu.
Labklājības ministrija pārmetumus noraida un uzskata, ka likumprojekts modernizēs Civillikumu.