Dienām kļūstot garākām un arī gaišākām, domās jau gaidām pavasari. Lauku ļaudis vēlas arī kādu lielāku skaidrību par to, kādi būs jaunie ES atbalsta nosacījumi, vai būs stimuls darbam. Cerība, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, nav atstājusi, bet vai mainīsies?
Skatoties uz piena cenām veikalos, pienam un tā produktiem cenu samazinājums tikpat kā nav jūtams. Fermu saimnieki, kas ražo pienu, gandrīz katrā tikšanās reizē turpina atgādināt par situāciju, kad par pienu viņiem samaksā mazāku cenu, ienākumi sarūk, krīze lopkopībā samilst, vaino ne tikai Krievijas embargo radītās sekas. Kam pārmest? Pārstrādātājiem, tirgotājiem? Pārvarēt grūtības ar gribu vien ir par maz.
4. februārī Zemkopības ministrijā tikās biedrības „Zemnieku saeima" piena lopkopības eksperti, lai iepazītos ar speciālistu sniegto informāciju par situāciju nozarē, vienotos par turpmākās darbības plānu. Zemnieku saeima pat ir izveidojusi piena ražotāju darba grupu, tā saukto „Avārijas brigādi". Tika nolemts uzlabot sadarbību savā starpā, izvērtēt piena pašizmaksu savās saimniecībās, sākt dialogu ar piena pārstrādātājiem, lūgt Zemkopības ministriju meklēt risinājumu, jaunus tirgus. Ja atceramies, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja, ka sadarbība šogad varētu izveidoties ar Ķīnu, turienes iedzīvotājiem garšo ne tikai mūsu saldējums.
Par iepirkuma cenu lejupslīdi satraucas arī Madonas novada lauksaimnieku apvienība, kur arī darbojas piena ražotāju grupa, kas ir nosūtījusi vēstuli Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, bet 11. februārī visus Madonas novada un apkārtējo novadu lauku saimniekus aicina uz sanāksmi Madonas kultūras namā. Uzaicināti Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti, kam vaicāt par visu neskaidro, paredzēta diskusija, ko darīt, ja piena iepirkuma cena noslīdējusi tik zemu – zemāk par pašizmaksu.
Ražošanā izmantoto lauksaimniecības zemes hektāru skaitu aktīvākie lauku saimnieki ieinteresēti palielināt, apgūt un izmantot jaunas platības. Kā gan lai īsteno ZM plānu – līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, ja „Meža likumā" pieļauj atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm? Šo faktu lieliski apzinās un izprot ne tikai lauksaimnieki, arī pašvaldības, tāpēc lūdz atlikt „Meža likuma" 3. panta 2. punkta stāšanos spēkā.