Jau ceturtais gads, kopš atrodos Madonas novada Barkavas pansionātā. Vēlos izteikt dažas pārdomas par dzīvi šeit pašlaik, 2015. gadā.
Pagājušā gada vasarā, pievienojot pirmā stāva izremontētās telpas, pansionāts tika palielināts līdz 44 vietām. Pirmo un otro stāvu savieno gan kāpnes, gan lifts. Staigājošajiem noder gan pagarie koridori, gan gaišā, plašā zāle, kur notiek arī koncerti, svinības un sanāksmes; ir arī ēdamistaba. Nozīmīgs notikums pirms Ziemassvētkiem bija viesistabas atklāšana otrajā stāvā.
Mūsu medicīniskā uzraudzība ir vietējā ārsta un pansionāta medmāsas ziņā. Lasošie koridora plauktos var atrast grāmatas un ziedotos žurnālus. Iestāde regulāri abonē reģionālo laikrakstu "Stars".
Šeit mēs, pansionāta iemītnieki, tiekam regulāri apkopti, apmazgāti un trīs reizes dienā paēdināti, atvedot ēdienu no tuvējās skolas virtuves. Vietējā virtuvītē ēdiens tiek sadalīts pa porcijām un gulošajiem iznēsāts pa istabām. Dažus iemītniekus, kuri paši vairs nespēj paēst, pabaro. Runājot par pasniegtā ēdiena kvalitāti, jāsaka, ka ne vienmēr tas ir mūsu vecajiem gadiem atbilstoši pilnvērtīgi sabalansēts. Piemēram, lietojot dzīvnieku aknas uzturā, pastiprinās sklerozes veidošanās organismā. Jājautā, vai tikai finansējums uzturam ir visnozīmīgākais?
Ir zināms senais teiciens, ka cilvēks nedzīvo tikai no maizes vien… Cilvēks nav tikai fiziska, bet arī garīga būtne. Lūk, par to pansionātā vajadzētu vairāk padomāt. Nepietiek, ka apmēram reizi mēnesī uz dievkalpojumu otrā stāva kapelā tiek uzaicināts vietējais priesteris. Līdzdalībā parasti ierodas tikai kādas 15 ieinteresētās personas; vairāki tiek atvesti ratiņkrēslos sēdošie, daži vājredzīgie, kurlmēmā, tātad vairāk ciešanu nomāktie, varbūt dvēseliskāk noskaņotie. Visu minēto pārdomājot, jāsecina, ka novada sociālajam dienestam un domes vadībai būtu jāparūpējas, lai Barkavas pansionātā darbotos ne tikai sociālais aprūpētājs, bet arī garīgais jeb sociālais audzinātājs. Tas īpaši būtu nepieciešams veselībā smagākiem iemītniekiem, kuru te netrūkst. Sertificētais audzinātājs labāk prastu darboties ar vājredzīgajiem un neredzīgajiem, arī pēc pārciesta smadzeņu insulta valodu zaudējušiem un kurlmēmo. Tāpat šis garīgais audzinātājs labāk prastu organizēt arī pārējo pansionāta iemītnieku garīgās aktivitātes, uzaicinot kādu labu lektoru u. tml. Ja tas netiks veikts, pansionātā pieaugs vecuma demences, mankurtisma un smēķēšanas atkarības parādības.
Visbeidzot, cerēsim, ka Latvijas valsts kādreiz kļūs turīgāka un atļausies veidot pansionātus ar vienvietīgām istabām, kā tas ir vairākās ārvalstīs. Vecuma gados, divām vai vairākām personām atrodoties vienā istabā, bieži rodas sadzīvošanas problēmas, jo ir grūti saskaņot raksturus un ieražas. Rodas negatīvas emocijas, un tad nepieciešams apmainīt kaimiņus. Cerēsim uz nākotni!
Beidzot rakstu, jāizsaka pateicība visam pansionāta apkalpojošajam personālam, vēlot viņiem vairāk pacietības un iejūtības mūsu, dzīves likteņu dragāto, aprūpē!
Vēlu visiem veselību un savstarpējo sapratni, saskaņu jaunatnākušajā, 2015., gadā!