Līdz šim tika uzskatīts, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā aizsākās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā, kad no 178 Latvijas skolām sapulcējās vairāk nekā 8,5 tūkstoši dziedātgribošu jauniešu. Tomēr, iedziļinoties vēstures atstātajās liecībās, pat nedaudz sensacionāla ir ziņa, ka pirmie Bērnu jeb skolēnu dziedāšanas svētki notika daudz agrāk – 1866. gadā netālu no Madonas – Lazdonas mācītāja Gulekes muižā.
Šais svētkos piedalījās apmēram 200 dziedošo bērnu, un jau ievadītas sarunas, lai 2016. gada pavasarī tiktu aizsākta jauna vērienīga tradīcija – reizi piecos gados rīkot Latvijas skolēnu koru saietu Praulienā. Par saieta vietu izraudzīta Madonas luterāņu draudzes mācītājmuižas teritorija jeb vēsturiski – Lazdonas mācītāja Gulekes muiža, no kuras netālu ir arī topošais diriģenta Haralda Medņa muzejs un Lielā dziesmu vieta.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieks
23. janvārī Praulienas pagastā ieradās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis, lai iepazītos ar Madonas luterāņu draudzes mācītāju Hansu Jensonu un kopīgi vienotos par vietu, kur pēc šīs vasaras Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tiks novietots īpaši tiem veidotais objekts.
– XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem esmu iecerējis veidot objektu, kas sastāvēs no 23 dažāda izmēra stabulēm, – pastāstīja Ivars Mailītis. – Stabuļu skaitu ieteica komponists Uģis Prauliņš, kam netālu no šīs vietas dzīvo radi. Svētku virsdiriģente Aira Birziņa, kas dzimusi Lubānā, savukārt atzina, ka tad jau varēšot spēlēt Bahu…
Tikšanās laikā Praulienas pagastā klāt bija arī Madonas luterāņu draudzes pārstāvji, Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs, Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš un idejas par Latvijas skolēnu koru saietu Praulienā iniciatore Inese Mailīte.
– Ļoti labi, ka mūsu ideja patīk mācītājam Hansam Jensonam, jo šī ir draudzes zeme, – komentēja Inese Mailīte. – Līdz ar to dialogs starp mācītāju un svētku galveno mākslinieku vērtējams kā izdevies.
Objekta ceļš no Rīgas uz Praulienu
Ir doma, ka vispirms izraudzītajā vietā Praulienas pusē tiks nolikts XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku objekta fragments. Tas pavasarī tiks ieskandināts un tad vests uz Rīgu, uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. – Pēc svētkiem objekts atkal ceļos uz šejieni, jo bērnu dziesmu svētku kustība aizsākās laukos, nevis Rīgā, – pamato mākslinieks Ivars Mailītis. – Objekta ieskandināšana varētu notikt maija sākumā, kad uzdīgusi neliela zālīte un ir siltāks. Valsts izglītības satura centra vadītāja Agra Bērziņa, kas dzimusi Lubānā un ir informēta par bērnu dziedāšanas svētku aizsākumu Madonas pusē, ieteica skolu korus te kopā pulcināt maijā pirms koru atlases skatēm. Pēc skatēm kolektīvi, kas biļeti uz dziesmu svētkiem neiegūs, varētu zaudēt mirdzumu acīs.
Draudzes mācītāja nostāja
Jautāts, kā vērtē spraigās idejas saistībā ar mācītājmuižas apkārtni, luterāņu draudzes mācītājs Hanss Jensons atzina: – Tas ir process. Priecājos, ka, pateicoties jaunajai aktivitātei, tiek atgādināti šīs apkārtnes vēsturiskie notikumi. Teritoriju ap mācītājmuižu esam sākuši jau kopt un attīstīt, nezinot par šo projektu. Tagad to redzam kā apstiprinājumu mūsu domai sakārtot un iedzīvināt šo vietu. Taču viss kaut ko maksā, un draudzes pleciem visas teritorijas sakārtošana un tās attīstība ir pārlieku liels projekts. Tāpēc varam būt pateicīgi, ka pieslēgušies jauni spēki. Esmu iepazinies ar projekta idejām, un ar tā autoriem veidojas auglīga sadarbība. Tālāk ir skaidrošanas darbs, mums jāstāsta plašāk par šeit plānoto gan draudzes, gan apkārtnes cilvēkiem. Esam ieinteresēti, lai tas, kas šeit notiek, nebūtu pretrunā ar mūsu baznīcas vērtībām, un ir prieks, ka jaunais objekts būs saistīts ar idejām, kurām varam pievienoties un runāt par to no sava viedokļa.
Praktiski veicamie uzdevumi
Hanss Jensons piebilda, ka šobrīd svarīgi sakārtot praktiskās lietas. Vispirms jāzina, cik liela būs teritorija, kas nepieciešama objekta iedzīvināšanai, lai par to varētu runāt ar draudzes zemju nomniekiem.
– Slēgsim jaunu sadarbības līgumu ar zemes nomniekiem, un, tā kā tas ir novada pašvaldības projekts, būs jāslēdz sadarbības līgums arī ar pašvaldību, – uzsvēra mācītājs. – Palīdzēt ir gatava Praulienas pagasta pārvalde, neesam vēl nonākuši pie sarunām, kas objektu uzturēs. Viena lieta ir visu sakārtot, otrs ir kopt, appļaut, uzmanīt, uzņemties atbildību. Arī par to jāslēdz sadarbības līgums. Draudze nevar apņemties darīt visu, esam ieinteresēti vietu sakārtot, jo tas palīdzēs uzturēt kārtību apkārtnē kopumā.
Turklāt nevarēs jau novilkt iecerētajam objektam apkārt sētu – un viss. Būs nepieciešams izveidot pieturas vietu, kur cilvēkiem apsēsties (piemēram, vietā, kur šobrīd ir vecas mājas pamati), nepieciešams uzstādīt informatīvu izziņas stendu un sakārtot veco ceļu, kur iebraukt un novietot mašīnas. Kopumā tātad būs vajadzīga plaša teritorija no ceļa līdz pat jaunajam objektam.
Hanss Jensons neslēpa, ka ir pozitīvi noskaņots, jo ir prieks, ka šī vieta vēl vairāk atdzīvosies un tiks sakārtota. Tālāk jau varēs domāt par teritoriju pie ezera, kur viena daļa pieder draudzei un kur paredzētas Lielās dziesmu vietas pieturvietas. – Šis ir pirmais taustāmais moments Lielās dziesmu vietas izveides sākumam, – apstiprināja mācītājs.
Novada pašvaldības viedoklis
Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš izteica atzinību par saprašanos ar luterāņu draudzi: – Sarunas iesākām par mācītājmuižas apkārtnes izmantošanu, mums ir laba sadarbība ar luterāņu draudzi, kas ideju pieņem bez pretestības. Līdz ar to arī apkārtējiem iedzīvotājiem varam stāstīt par lielo nākotnes ieceri attiecībā uz diriģentam Haraldam Mednim veltītā muzeja un Lielās dziesmu vietas izveidi. Pirmais vēstnesis šogad būs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku objekts, kas iezīmēs šo vietu, notiks pasākums, un pamazām virzīsimies uz Lielās dziesmu vietas izveidi. Novada pašvaldība projektu ir apņēmusies veikt, šefība juridiski jāuzņemas pašvaldībai, un Inese Mailīte ir projekta galvenā idejas autore, kas strādā pašvaldības paspārnē.