Laikrakstā „Stars" (20. janvāra numurā) kolēģis Egils Kazakevičs jau rakstīja par Madonas novada pašvaldības centieniem uzlabot autoceļa V841 Madona(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils posmu, vairākkārt vēršoties Satiksmes ministrijā ar lūgumu uzklāt asfalta segumu, lai no visiem pagastu centriem uz Madonas novada centru vestu asfaltēts ceļš. Uz Madonu pa melno segumu var atbraukt no 13 pagastiem, bet Ļaudonas nav to vidū.
Izlasot šo rakstu, kļuva skaidrs, ka asfaltu ļaudoniešiem pārredzamā nākotnē neredzēt kā savas ausis. Bet kā ir ar ceļa regulāru kaisīšanu ziemas mainīgajos laikapstākļos? Diemžēl arī šajā ziņā cerības nav neko lielākas, jo to, kā jau uz C klases ceļiem, Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, lai cik tas dīvaini būtu, nemaz īsti neparedz.
Bet cilvēkiem uz darbu vai citu iemeslu dēļ ir jābrauc arī pa šādas un vēl zemākas klases autoceļiem, pie tam arī mainīgajos laikapstākļos, kad ceļi ir kļuvuši slideni, kā tas, piemēram, bija 19. janvārī, kad autobuss Jēkabpils-Madona pusdienlaikā izbrauca šo maršrutu, bet atpakaļ uz Jēkabpili jau devās pa citu asfaltēto ceļu (caur Sauleskalnu). Vairāki pasažieri gan zvanīja, gan paši ieradās redakcijā un uzdeva jautājumu – kāpēc ceļš nav nokaisīts un kā lai viņi nokļūst mājās? Pēc pasažieru saceltās trauksmes ceļš tika norievots un autobusu satiksme šajā virzienā pēc vairākām stundām tika atjaunota.
Vairākas kritiskas situācijas
– Šajā ziemas sezonā tādas kritiskas situācijas ir bijušas vairākas. Vienu rītu autobusi un automašīnas netika kalnā pirms Lazdonas un tur izveidojās tāds kā sastrēgums, kas sagādāja lielas neērtības autobraucējiem un arī tiem, kas izmanto sabiedrisko transportu, jo nekursēja Jēkabpils autobuss, – vaicāta par Ļaudonas autoceļa uzturēšanu ziemā, atzina Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane. – Taču kopumā par šo ceļu varu teikt, ka ceļu uzturētājs, neraugoties uz to, ka atbilstīgi uzturēšanas klasei tas varbūt arī nav jākaisa, īstenībā to dara. Šis ceļš šajā sezonā ir kaisīts vairākkārt, tāpat veikta ledus skrāpēšana un tiek regulāri tīrīts. Patlaban plašā joslā notiek ceļa malu attīrīšana no krūmu un koku apauguma. Katrā ziņā par šo ceļu tiek domāts. Protams, tiem, kam pa šo ceļu ir jābrauc diendienā, tas šķiet nepietiekami.
Viņa uzsvēra, ka arī iedzīvotāji izprot, ka ceļu uzturētājiem tādos mainīgos laikapstākļos ceļus uzturēt izbraucamus ir daudz grūtāk, bet būtu labi, ja kaisīšanas darbi tiktu veikti pirms tam, kad cilvēki intensīvi sāk braukt uz darbu, sāk kursēt autobusi, nevis uz to reaģēt kā uz ārkārtas situāciju pēc tam, kad ir kļuvis slidens un ceļi ir tā apledojuši, ka pabraukt vairs nav iespējams. Ja būtu nokaisīts pirms tam, cilvēkiem tādas problēmas nebūtu jāpiedzīvo un tad nebūtu arī neapmierināto.
Jāpiebilst, ka par ceļu preventīvo kaisīšanu ar pretslīdes materiālu, lai samazinātu apledojuma veidošanos un uzlabotu ceļu satiksmes drošību, tiek domāts valsts līmenī, bet diez vai tas tiks darīts uz C klases ceļiem, jo preventīvajai kaisīšanai būtu nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, nekā pašlaik tiek piešķirts ceļu uzturēšanai ziemā. Turklāt nedz normatīvie akti, nedz ceļu uzturēšanai piešķirtais finansējums neparedz preventīvo darbu, lai nepieļautu apledojumu uz ceļiem.
Ļaudoniešos un sāvēniešos izbrīnu gan raisa arī kas cits, proti, kāpēc ceļš no Jēkabpils līdz Pāpuļiem vienmēr ir nokaisīts un autobusi bez problēmām kursē līdz minētajai pieturai? Cik pamatota ir šāda pārliecība, to jautāju arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Dreimanei.
– Ja godīgi, es arī tam piekrītu. Es to vienmēr esmu teikusi, ka braucot to ļoti labi var redzēt, kur sākas cita ceļu uzturētāja zona, bet es nevaru pateikt, kāpēc tā. Tas droši vien būtu jautājams ceļu uzturētājiem abās pusēs, bet kā šoferis es arī varu to apliecināt, – atzīmēja Ilze Dreimane.
Nemaz neparedz kaisīšanu
– Šis ceļš pēc MK noteikumiem Nr. 224 vispār nav jākaisa, tas netiek normēts. Tad, kad ļauj finansējums, mēs to, protams, darām, bet šomēnes ceļu uzturēšanai atvēlēto naudu jau izmantojām apmēram līdz janvāra vidum. Un šādā situācijā ir liela spriešana, ko darīt. Man ir jāzvana uz Rīgu un jāvienojas par turpmāko rīcību, jāsaņem akcepts, kā tas bija arī 19. janvārī, jo, ja es C klases ceļu kaisīšanu veicu bez saskaņošanas, man var likt atmaksāt šim mērķim iztērētos līdzekļus. Protams, iespēju robežās mēs kaisām arī šo ceļu, rievojam, lai sabiedriskais transports varētu kursēt, bet to darījām līdz brīdim, kamēr ļāva finansējums, taču 19. janvārī, kā minēju, tas jau bija izmantots. Šogad sakarā ar vairākām traģiskām autoavārijām valstī biežāk, nekā to paredz normatīvie akti, bija jākaisa A klases ceļi, – situāciju skaidroja „Latvijas autoceļu uzturētāja" Alūksnes ceļu rajona Madonas nodaļas vadītājs Vilnis Ķūrens.
Atbilstīgi MK noteikumiem Nr. 224 C klases ceļi ir jāiztīra, bet, ja turpina snigt, atkārtoti tos drīkst tīrīt, ja sniega kārta sasniegusi 10 cm. Jāņem vērā, ka visa sniega tīrāmā tehnika ir aprīkota ar mūsdienīgām ierīcēm, kas ļauj izsekot katru maršrutu, un par to datorā var pārliecināties arī jebkurš Satiksmes ministrijas ierēdnis, kad un kādas klases ceļi tiek tīrīti, kaisīti vai rievoti.
Daudziem ir izveidojies priekšstats, ka, jo mazāk sniega un siltāka ziema, jo mazāk līdzekļu prasa ceļu uzturēšana.
– Iespējams, situācija būtu citādāka, ja sniegs pieturētos ilgstoši. Paskatieties, kas šajā sezonā notiek! Uzsalst, tad iestājas atkusnis, pēc tam atkal piesalst, visu laiku jau ir šāda atkala, līdz ar to bieži ceļi ir slideni. Turpretī, ja pieturētos 5 grādu sals, ceļus būtu vieglāk uzturēt. Tos iztīrītu, un visi bez lielām problēmām varētu braukt nedēļām ilgi. Arī norievot būtu vieglāk. Toties, kad laikapstākļi krasi mainās pat vienas diennakts laikā, ceļi ļoti ātri kļūst slideni, bet asfaltsegums apledo pat 2 stundu laikā. Katrā ziņā ceļu kaisīšana ir vēl dārgāka nekā sniega tīrīšana, – uzsvēra Vilnis Ķūrens.