Pagājušā gada rudenī biedrība „Mēs saviem bērniem" beidzot atrada savas „mājas" – iekārtojās Madonas bērnudārza „Saulīte" plašajās, izremontētajās telpās un uzsāka projektu, kurā bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespēja apmeklēt dziedinošo terapiju nodarbības.
Ar Sabiedrības integrācijas fonda un Madonas novada pašvaldības atbalstu projekta ietvaros kļuvušas pieejamas dziedinošās terapijas un konsultācijas. Nodarbības ilgs kopumā divus gadus, un tās būs iespēja apmeklēt 60 bērniem un jauniešiem.
– Sākumā domāju – „ārprāts, kur es Madonā tik daudz šādu ģimeņu atradīšu", lai nokomplektētu grupiņas, tagad jau ir skaidrs, ka pēc projekta noslēgšanās iesāktais darbs noteikti būtu jāturpina. Tā kā projektā ir noteikts bērnu skaits, kas divu gadu laikā var iziet dziedinošo terapiju nodarbības, jau šobrīd ir daudz vecāku, vecvecāku, kas zvana un vēlas pieteikties, jo iepriekš par projektu nebija dzirdējuši. Tāpēc viņu vārdus liekam rindā, ja nu kāds no esošajiem, piemēram, atsakās. Ir bijis, ka mammas samainās vietām, jo kādam bērniņam tas vairāk vajadzīgs, – atklāj biedrības „Mēs saviem bērniem" valdes locekle Elita Badūne.
Tie, kas jau iepriekš darbojušies un iesaistījušies biedrības „Mēs saviem bērniem" aktivitātēs, skoliņās un projektos, protams, paši labprāt piekrituši, citus vajadzējis uzrunāt. – Ja autobusā redzēju, ka uzrāda bērna invalīda apliecību, gāju klāt un piedāvāju šo iespēju. Vecāki vienkārši ir paslēpušies, viņi ieraujas sevī, jo šķiet, ka vienīgajiem bērniņš ir piedzimis citādāks.
– Projekta lielākais ieguvums ir tas, ka viņi redz, ka nav vieni paši. Dažs labs lauku bērns nemaz nav komunicējis ar citiem bērniem. Arī tas ir milzīgs ieguvums, ka šeit iepazīstas, sāk pārvarēt bailes no sabiedrības, iznāk no savas ierastās vides, – vērtē mūzikas terapeite Vita Krūmiņa.
„Mēs saviem bērniem" telpās projekta ietvaros uz maiņām notiek dažādu dziedinošo terapiju nodarbības – Vitas Krūmiņas vadītā mūzikas terapija, Ineses Kolnejas smilšu terapija un Montesori programma, Ingūnas Tihomirovas vadītā kanisterapija; tās apmeklē bērni un jaunieši no Madonas un Cesvaines novada. Tāpat reizi mēnesī vecākiem konsultācijas sniedz psihoterapeite Iveta Gargurne, trīs reizes mēnesī vingrošanu vada fizioterapeite Dace Puncule, un vienreiz mēnesī viesojas logopēde Andžela Šteinberga. Jaunizremontētās telpas ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī šeit ir virtuves un dušas telpa. Pašvaldības apmaksā transportu uz nodarbībām un pusdienošanu; tāpat te var ieiet dušā, izmazgāt veļu. Savukārt, kamēr bērniem notiek nodarbības un viņi ir speciālistu pieskatīti, vecākiem ir iespēja doties nokārtot savas darīšanas, piemēram, pie ārsta vai bankā.
„Rast kopīgu valodu"
Mūzikas terapeite Vita Krūmiņa secina par nodarbību gaitu: – Projekta ietvaros katrs bērns iziet 10 nodarbības, kas būtībā ir iepazīšanās, problēmu apzināšana, dažiem ar šīm problēmām jau var sākt strādāt. Taču pozitīvākais ir tas, ka var apmeklēt vairākas terapijas vienlaicīgi. Jāsaprot, ka ne smilšu, ne mūzikas, ne kāda cita terapija viena pati nevar visu atrisināt. Tāpēc arī speciālisti sanāk kopā un spriež, kā kompleksi ar katru bērnu strādāt – tad var būt rezultāti. Piemēram, ir bijis tā – kamēr bērns ir Rīgas slimnīcā, kur pieejams mūzikas terapeits, viņu aizved uz vienu nodarbību. Pēc tam pārmet, ka bērnam nekas nav uzlabojies. Protams, viena vai desmit reizes – ir liela atšķirība, jo reizēm bērns atveras tikai 4.-5. tikšanās laikā. Ir vajadzīgs laiks, lai bērns nodibinātu kontaktu, un tikai pēc tam mēs varam sākt strādāt. Bērnam ir jāļauj darīt, iepazīt, jāatrod ar viņu kopīga valoda un caur to visu – sasniegt terapijas mērķi.
Ļaut darboties pašiem
Vesela valstība atklājas, ieejot telpiņā, kur ar bērniem strādā Inese Kolneja. Vienā telpas daļā plauktos saliktas figūriņas (no kurām daļa iegādāta projekta ietvaros, daļu ziedojis bērnu un jauniešu centrs „Kubs) un novietots smilšu galds smilšu terapijas vajadzībām, savukārt otrā pusē ir dažādi rīki Montesori pedagoģiskajai apmācībai – krellīšu virtenes, krāsu gammas, kubiciņi, maisiņi ar dažādiem sadzīves materiāliem un tamlīdzīgi.
– Te bērni var visu iepazīt, aptaustīt, trenēties arī praktiskās sadzīves lietās, piemēram, pārliet ūdeni no viena trauciņa otrā vai salocīt auduma lakatiņus. Tādējādi bērni darbina visas maņas, galvenokārt pirkstiņus, rokas. Izzinām arī matemātiku, skaitot pērlīšu rindas, liekot torni no kubiciņiem – viņi ļoti labi operē ar skaitļiem. Visu ņemam, iztaustām, izlaižam caur pirkstiņiem. Svarīgākais, ka es esmu līdzās un bērnam palīdzu, ļauju darīt pašam, nevis tikai pamācu un izdaru viņa vietā, – pāris Montesori pamatprincipu min Inese Kolneja.
Nodarbības nāk par labu
Satiktās māmiņas iespēju apmeklēt dziedinošās terapijas un dažādās konsultācijas ar speciālistiem visas kā viena vērtē pozitīvi. Piemēram, Gunita no Cesvaines novada pēc speciālistu ieteikuma nu zina, ka dēliņam vislabāk ir piedāvāt nodarbes, kur jākustina pirkstiņi, piemēram, patrinkšķināt ģitāru – tas palīdz attīstīties runāšanai. – Redzu, ka viņam nodarbības nāk par labu un palīdz. Kaut vai tas, ka mājās visapkārt mums nav bērnu, tāpēc grūtāk pie svešiem pierast, bet te to mācās. Nu jau gaida katru braukšanas reizi, jo zina, ka šeit būs interesanti. Uz priekšdienām noteikti mēģināsim laist bērnudārzā, lai vairāk sanāk kontaktēties un komunicēt ar citiem.
Arī Inese no Madonas novērojusi, ka bērns kļuvis aktīvāks: – Nodarbības viņam patīk, bet ātri arī nogurst, jo daudzie iespaidi no viņa arī daudz paņem. Ļoti patīk mūzikas terapija, to saucam par „lālas terapiju", patīk darboties ar smiltiņām. Daudz ko iemācījos no fizioterapeites, tāpēc mājās vingrojam, lieku arī vairāk darboties ar rociņām – spēlēt klavierītes, spaidīt bērnu datoriņu un tamlīdzīgi.
Mammas Sanitas dēls ir drošs, atvērts, viņam patīk mūzika – vien nerunā. Tad nu visvairāk viņš atplaukst mūzikas terapijas nodarbībās, tikai žēl, ka mājās nav savas ģitāras, lai spēlēšanu turpinātu. Savukārt cesvainietes Ritas meitiņa pēc nodarbībām mājās vairs īpaši negrib darboties, jo tur jau nav to lietu un mantu, kas šeit. Rita novērtē, ka nodarbībās var parunāt ar citām mammām, speciālistiem, uzzināt ko jaunu; tā arī meitai sāk parādīties uzlabojumi ar uzmanības noturību, kas tik ļoti nepieciešama mācībās.