Atskatoties uz aizvadīto gadu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VPVRP) Madonas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Himuļa secina, ka tas noziegumu atklāšanas ziņā bijis salīdzinoši veiksmīgāks par 2013. gadu, jo atklāti ir vidēji 7-8 noziedzīgi nodarījumi no katriem 10 reģistrētajiem.
Noziegumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī, tomēr satraucoši ir tas, ka 2014. gadā strauji mainījusies izdarīto noziedzīgo nodarījumu struktūra, kā arī turpina pieaugt agresija.
– Līdzīgi kā iepriekš, pērn „pirmajā vietā" izdarīto noziegumu skaita ziņā saglabājās noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu – zādzības, mantas bojāšana un tamlīdzīgi. „Otrajā vietā" 2014. gadā bijuši noziegumi, kas saistīti ar ceļu satiksmi, gan avārijas, gan transporta līdzekļa vadīšana reibumā u. c., trešajā – kredītu izkrāpšana. „Ceturtajā vietā" ir noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību vai dzīvību. Minētie noziedzīgie nodarījumi veido ¾ no visiem reģistrētajiem notikumiem, – atklāj Vasilijs Himuļa.
Parādījušās krāpniecības shēmas
Kredītu izkrāpšanas sērga Madonas pusē parādījusies 2013. gada rudenī, un pa šo laiku ir strauji pieaudzis reģistrēto nodarījumu skaits. Piemēram, šā gada 20 dienās jau reģistrēti vismaz 10 šādi gadījumi. Vasilijs Himuļa skaidro kredītu izkrāpšanas ierastākās shēmas: – Piemēram, cilvēks iestāsta, ka uz sava vārda kontu atvērt nevar, jo ir parādi, tāpēc par konta atvēršanu uz cita cilvēka vārda piesola viņam atlīdzību; parasti tie ir kādi 50 eiro. Citos gadījumos stāsts ir tāds, ka it kā piedāvā darbu, kura algu pārskaitīs uz atvērto kontu, tāpēc nepieciešami bankas dati. Citreiz vispār neko nepaskaidro – gribi – atver, un par to saņemsi naudiņu. Uz šiem bankas kontiem un cilvēku vārdiem tiek noformēti kredīti, kurus pēc tam, protams, piedzen kredītkompānijas. Pārsvarā cietušais kredītu izkrāpējus iepriekš ir 1-2 reizes redzējis, reizēm kāds viņus saved kopā. „Pēc vārda es viņu zinu, reizes divas esmu redzējis pilsētā." Bet tie mēdz būt arī pilnīgi nepazīstami cilvēki. Ir fiksēti gadījumi, kad cilvēku grupa Madonas autoostā speciāli pieskata cilvēkus, kas atbrauc no laukiem un varbūt mazāk zina par šādiem gadījumiem. Viņi māk labi runāt, pieiet iepazīties, nereti piedāvāt iedzert.
VPVRP Madonas iecirkņa priekšnieks uzsver, ka iedzīvotājiem ir jādomā līdzi un sava bankas konta datus nedrīkst atklāt nevienam un nekādā gadījumā. Diemžēl daļa cilvēku joprojām uzskata – ar viņu tas nenotiks. Tomēr ar šādiem noziegumiem sākušas nodarboties organizētas grupas. Liela daļa kredītu izkrāpēju tiek noskaidroti un saukti pie atbildības, ir arī tādi, kas aizbrauc uz ārzemēm, un viņu izdošana var vilkties mēnešiem.
Tāpat Vidzemes reģionā parādījies jauns krāpniecības veids, kas balstās uz jau zināmo zvanīšanu iedzīvotājiem un stāstīšanu par radiniekiem nelaimē: – Policija jau ir informējusi, ka krāpnieki mēdz zvanīt iedzīvotājiem pēc vecajām telefona grāmatām un uzdoties, piemēram, par advokātu, stāstot, ka radinieks ir izraisījis avāriju vai ko tamlīdzīgu. Lai viņu glābtu no nepatikšanām, steigšus ir jāsamaksā nauda. Jauninājums šajā shēmā ir tāds, ka tā vietā, lai norunātu tikšanos un tādējādi zaudētu tik vērtīgo laiku, krāpnieks, kolīdz jūt, ka cilvēks ir uzķēries, teic, ka tuvumā jau ir cilvēks, kas naudu savāks. Tajā pašā laikā pie mājas stūra jau gaida līdzdalībnieks, un, saņēmis pārinieka zvanu, viņš dodas pie cilvēka pēc naudas. Šādā veidā cilvēkam ir mazāk laika pārdomāt, parunāties ar citiem, – brīdina Vasilijs Himuļa. Tāpēc tuviniekiem noteikti būtu jāpārrunā krāpniecības draudi ar saviem radiniekiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Nupat Vidzemes reģionā reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēkiem īrei piedāvāti dzīvokļi. Par tiem saņemot priekšapmaksu, izīrētājs pazūd. Vasilijs Himuļa uzsver, ka par pakalpojumu nekādā ziņā nedrīkst norēķināties, pirms dzīvoklis vispār redzēts un noskaidrotas visas darījuma detaļas.
Zagšana kā nodarbošanās
Diemžēl arī par vairākām zādzību epizodēm reģionā var teikt, ka aizvadītajā gadā tās kļuvušas profesionālākas, rūpīgāk pārdomātas.
– Ar katru gadu kaut nedaudz tomēr zādzību skaits samazinās. Toties ar to nu pārsvarā nodarbojas organizētas grupas, cilvēki, kas uz to iet kā uz darbu. Piemēram, 2014. gadā kāda vainīgā persona pusotra mēneša laikā paveica vairāk nekā 20 zādzību sešos rajonos. Jāteic, ka pašreiz zādzības pārsvarā notiek sērijveidā, kad viens un tas pats noziedznieks piedalās vairākās zādzību epizodēs; bieži šādas personu grupas pie mums brauc no citiem reģioniem, – satraucošo tendenci atklāj Vasilijs Himuļa.
Pārsteidz nemotivēta agresija
Tikpat neiepriecinoši ir tas, ka noziedzīgie nodarījumi pret personas dzīvību un veselību ar katru gadu samilst gan skaitliski, gan pēc nodarītā smaguma. Madonas iecirkņa priekšnieks min piemēru: – 2013. gadā mums bija 2 smagi miesas bojājumi, kas bīstami cilvēka dzīvībai, pagājušajā gadā bija jau 9, turklāt divos no šiem gadījumiem iestājās cietušā nāve. Kaut slepkavību mums pērn nebija, šādiem noziegumiem jau ir līdzīgs raksturs. Atšķirība ir tikai tajā, ka slepkavības gadījumā cilvēkam ir vardarbīgs nolūks novest otru līdz nāvei. Bet izdarītiem miesas bojājumiem, sitot ar cirvi pa galvu, kas it kā nav ar nolūku nogalināt, skaidrs, ka sekas taču būs tādas pašas – tā robeža ir niecīga. Vēl jo nepatīkamāk ir tas, ka nereti šie ģimenes vai sadzīves konflikti ir absolūti nemotivēti. Piemēram, novembrī cilvēks izgāja no kultūras nama. Kāds no aizmugures piegāja, pagrūda, kaut ko ne tā pateica vai nepateica. Sitiens, spēriens pa galvu – un viss. Un ne par ko.
Grūti arī viennozīmīgi nosaukt iemeslus šādām situācijām, tomēr skaidrs ir viens – cilvēki ir pārāk agresīvi, un to Vasilijs Himuļa laikrakstam atzīst ne pirmo gadu. Agresija nemazinās, bet tikai arvien pieaug; jāuzmanās arī no psihiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem, kuru arī Madonas pusē netrūkstot. Tā kā lielāko daļu no policijas reģistrētajiem notikumiem sastāda tieši konflikti, iedzīvotājiem jācenšas tajos neiesaistīties un problēmas risināt mierīgā ceļā.
Pozitīvi, ka pagājušajā gadā parādījies jauns mehānisms, lai pasargātu iedzīvotājus no konfliktiem ģimenē – pagaidu aizsardzība pret vardarbību. – Ja cilvēkam ir problēmas ar kādu ģimenes locekli, viņš var griezties ar iesniegumu tiesā, lai varmākam tiktu ierobežota iespēja pietuvoties un kontaktēties ar šo cilvēku. Piemēram, vecs cilvēks sūdzējās, ka dēls nāk uz dzīvokli paēst, dzert, draudēt un pieprasīt naudu –
pats var neko nedarīt, nekur nestrādāt. Tika aizpildīts iesniegums, notika tiesa un piesprieda dēlam uz noteiktu laiku aizliegumu ieiet šajā dzīvoklī, pēc savas iniciatīvas zvanīt un tamlīdzīgi. Kaut arī tas ir jauns mehānisms, jau vairākās situācijās tas ģimenēm ir palīdzējis. Savukārt, ja pārkāpumi turpinās, un tādi ir bijuši 6 gadījumi, iestājas kriminālatbildība un lieta nonāk tiesā, – skaidro Vasilijs Himuļa.
Darbs ceļu satiksmes uzraudzībā
Bojāgājušo un ievainoto skaits pagājušajā gadā ir samazinājies – 4 bojāgājušie un 68 cietušie, tas ir mazāk nekā 2013. gadā. Tomēr saglabājas kāda cita negatīva tendence, atzīst Madonas iecirkņa priekšnieks: – Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā avāriju ar bojāgājušajiem un cietušajiem īpatsvars ir otrs lielākais. Tas nozīmē, ja citur mašīna iekļūst avārijā, bet cilvēkiem seku nav, pie mums – ja ir avārija, biežāk būs cietušie vai bojāgājušie. Avārijas atkarīgas no ļoti daudziem apstākļiem un ir grūti izskaidrojamas, taču mūsu darbiniekiem ir uzdots mēģināt rast skaidrojumu, kāpēc izveidojusies tāda situācija.
Arī jaunais gads atnāca ar bēdīgu statistiku, kad 18. janvāra autoavārijā jau ir viens bojāgājušais. – Agrāk mums pārmeta, kāpēc vajag tā piesieties drošības jostām. Jā, bija brīdis, kad viens otrs darbinieks, lai parādītu savu darbu, protokolu skaita dēļ apturēja autovadītājus tieši pie lielveikaliem. Ar to mēs tikām galā, jo tas nav mūsu kā policijas mērķis – apturēt protokolu dēļ. Tomēr jāteic, ka pēdējā avārijā, kā liecina sākotnējā informācija, cilvēks gāja bojā tādēļ, ka, iespējams, nebija piesprādzējies. Tad varam vērtēt policijas piesiešanos pie it kā neliela pārkāpuma – varbūt, ja šim cilvēkam būtu piesējušies vienu, otru reizi, sekas nebūtu tik traģiskas. Nevēlos taisnoties, darām savu darbu un viss. Lai būtu policijas darbinieki slikti, kas tikai piesienas, bet, ja tā dēļ izdosies izglābt kaut vienu dzīvību, es noklausīšos visas sūdzības, – secina Vasilijs Himuļa.
Pozitīvi, ka iedzīvotāji par iespējamiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem informē arī policiju, un tie vairākos gadījumos apstiprinājušies. Iecirkņa priekšnieks atceras piemēru: – Vairāki cilvēki zvanīja un informēja par aizdomīgu kravas auto vadītāju, kurš brauca no Pļaviņām uz Madonas pusi. Kad apturējām, izrādījās, ka cilvēks no Ventspils cenšas nokļūt uz Rīgu… Kāpēc caur Madonu? To nevarēja izskaidrot. Varbūt tāpēc, ka asinīs bija vairāk nekā 4 promiles alkohola. Ja cilvēki nebūtu zvanījuši, kas to vēl zina, kā tas būtu varējis beigties.
Atvērti sadarbībai
Iepriekšējais un daudzi citi piemēri, kad iedzīvotāji satraukušies par kaimiņiem, kas neatbild uz telefona zvaniem, bez uzraudzības apkārt klīstošiem maziem bērniem vai kaut vai ziņo par tirdzniecību ar, iespējams, nelegālām akcīzes precēm tā saucamajā točku kartē internetā, palīdz arī policijai šīm problēmām ātrāk un veiksmīgāk pievērsties. – Varbūt atsevišķās situācijās būtu jāizvērtē, vai nepieciešama tieši policijas palīdzība. Bet kopumā tas, ka cilvēki pamana un ziņo par nekārtībām, ir pozitīvi. Jāpatur prātā, ka mūsu apkalpojamā teritorija ir liela, un no tā ir atkarīgs laiks, kamēr nokļūstam uz izsaukumu. Bet bez palīdzības neviens nav atstāts. Tas, ka pērn pieaudzis iesniegumu un ziņojumu skaits, uzskatu, liecina par cilvēku uzticēšanos policijai, un šī sadarbība tikai jāturpina.