Vakar apritēja gads, kopš Ministru prezidentes amatā Saeima apstiprināja Laimdotu Straujumu, kam, vadot nu jau otro valdību, ir bijis jāpiedzīvo daudz izaicinājumu.
Laimdotu Straujumu amatā apstiprināja pagājušā gada 22. janvārī –
divus mēnešus pēc tam, kad no amata saistībā ar traģēdiju Zolitūdes lielveikalā "Maxima" atkāpās toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas, ieilgstot jaunā valdības vadītāja meklējumiem, turpināja vadīt Ministru kabinetu. Straujumai piedāvājums ieņemt Ministru prezidentes amatu tika izteikts jau pāris dienu pēc Dombrovska demisijas paziņojuma, taču viņa piedāvājumu, pirms to pieņemt, ilgi apsvēra.
Centrālais notikums – prezidentūra
21. janvārī Ministru prezidente tikās ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, kā arī citas aktualitātes.
– Aizvadītais gads ir bijis visai sarežģīts ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Notikumi austrumos – gan Ukrainā, gan citos karstajos punktos – ir nesuši politiskus satricinājumus, kā arī raisījuši bažas saistībā ar valstu drošību. Arī noteiktās sankcijas ir spēcīgi ietekmējušas dažādas ražošanas nozares, visvairāk – piena. Neraugoties uz to, piena nozare kopš sankciju ieviešanas ir spējusi pārorientēties uz citiem tirgiem. Latvija šo gadu ir arī sākusi kā prezidējošā valsts ES Padomē. Kaut arī teju visi 200 Latvijas pasākumi notiks Rīgā, tajos piedalās uzņēmēji no visas Latvijas. Tikai viens piemērs: svilpauniekus, ko dāvājam kā suvenīrus pasākumu viesiem, veido amatnieki reģionos. Būtiski, ka Latviju pusgada laikā apmeklēs diplomāti, ierēdņi un eksperti ne tikai no 28 ES valstīm, bet no visas pasaules. Tā ir iespēja cilvēkus iepazīstināt ar mūsu valsti, kā arī piesaistīt investīcijas, – tikšanās laikā norādīja Laimdota Straujuma.
Prioritātes un darbi, ko Latvija prezidentūras laikā vēlas veikt, ir būtiski visai ES. Viens no būtiskākajiem ir tā dēvētais Junkera plāns, kas paredz garantētu kredītu piešķiršanu labākajām iniciatīvām, kuras mērķētas uz uzņēmējdarbības vides stimulēšanu. Latvijas uzdevums būs panākt vienošanos 28 valstu starpā, lai saistībā ar Junkera plānu noteikumi tiktu akceptēti gan Eiropas Komisijā, gan Eiroparlamentā.
– Viena no mūsu prezidentūras prioritātēm ir digitālā komponente. Pavasarī Latviju apmeklēs aptuveni 700 jomas speciālistu un pētnieku no visas pasaules. Šajā jomā Latvijai ir, ko rādīt un ar ko palepoties. Prezidentūras laikā būtiska būs sadarbība ar sešām Austrumu partnerības valstīm, kā arī Centrālāzijas reģionu. Notiks vairākas starpvalstu sanāksmes, no kurām interesanta varētu būt transporta jomai veltītā, uz ko ierasties plānojis Ķīnas satiksmes ministrs, – prezidentūras aktualitātes ieskicēja premjere.
Raugoties uz citām Latvijas pēdējā laika aktualitātēm, viena no tām bija valsts budžeta pieņemšana, kam papildus tika sadalīti 240 miljoni eiro.
– Vairāk nekā 60 miljonu tika novirzīti dažādām sociālā atbalsta programmām un pakalpojumiem, 31 miljons eiro piešķirts veselības aprūpei. Tikpat daudz – izglītībai. Ņemot vērā notikumus pasaulē, mums ir jāpilda savas saistības drošības jomā, tādēļ 38 miljoni eiro aizgāja aizsardzībai. Vairāki desmiti miljonu tika piešķirti arī iekšlietu struktūrām un lauksaimniekiem, izlīdzinot tiešmaksājumus. Šogad ekonomiskā izaugsme tiek plānota 2,8% no IKP. Būtiskākā pozīcija, no kuras plānoti papildu budžeta ieņēmumi, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Valdība ir turējusi uzņēmējiem doto solījumu necelt nodokļus. Arī citi solījumi tiek pildīti, kā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināts no 24% uz 23%, un par 40 eiro ir palielināta minimālā alga. Šogad plānots diferencēt neapliekamo minimumu. Tiem, kam alga būs zem 500 eiro, neapliekamais minimums būs lielāks, bet lielo algu pelnītājiem tas būs mazāks, tādējādi ieviešot progresivitātes principu atalgojuma sistēmā, – pastāstīja Laimdota Straujuma.
Piena kvotas
Reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tikšanās laikā izvaicāja premjeri par vairākiem jautājumiem. Tā, piemēram, premjerei tika vaicāts arī par soda sankcijām saistībā ar piena kvotu pārsniegšanu. Divus mēnešus pirms kvotu sistēmas atcelšanas (ar 1. aprīli) piena ražošanas apjomi ES pieauguši par 5,5%, tirgus situācija pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ ir ļoti smaga, savukārt paredzamā soda nauda par kvotu pārsniegšanu, iespējams, būs vislielākā, kādu jebkad kāda dalībvalsts maksājusi kvotu sistēmas pastāvēšanas laikā. Latvijā piena iepirkuma cena pēc Krievijas embargo ieviešanas piecu mēnešu laikā samazinājās par 25%, un šā gada sākumā daļa zemnieku saņēmuši vēsti par iepirkuma cenas samazinājumu vēl par 10%. Pērn janvārī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 34,2 centi par kilogramu, savukārt šogad – ne vairāk par 24 centiem.
Visā iepriekšējā 2013.-2014. periodā piena kvotas gadā izpilde bija 99,1%, tādējādi pastāv reāla iespēja pārsniegt valstij piešķirto piena kvotas apmēru, ko ir atzinuši teju visi nozares eksperti.
– ES un Latvijas likumdošana nosaka, ka tiem, kas pārsnieguši kvotas, jāpiemēro soda nauda. Pašlaik ir dažādi aprēķini, taču ir skaidrs, ka sods būs mērāms miljonos. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē ir centies argumentēt Latvijas pozīciju, taču pieļauju, ka tās valstis, kam līdz šim ir bijuši piemēroti sodi, nepiekritīs, ka dalībvalsts nemaksā. Kopumā ir sešas valstis, to vidū Itālija un Nīderlande, kas regulāri pārsniegušas piena kvotas, un to maksātie sodi ir mērāmi vairākos desmitos miljonus eiro. Kad pati vadīju ministriju, kvotu izpilde bija aptuveni 96%. Ar nākamo gadu kvotu vairs nebūs, un uzņēmēji ir sagatavojušies strādāt šādos apstākļos, – sacīja ministre.
Žurnālisti tikšanās laikā premjeri izvaicāja arī par vairākiem citiem jautājumiem, kā, piemēram, Salaspils reaktora demontāžu, atskurbtuvju izveidi, „Latvijas Pasta" darbību, brīvās preses ierobežojumiem reģionos un gājēju pāreju ierīkošanu bīstamos autoceļu posmos.