Kā atklāj Madonas novada sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, 2014. gadā ar pabalstiem ir palīdzēts 1906 ģimenēm jeb 3173 personām. Par kopējo izmaksāto pabalstu summu vēl tiek gatavota galīgā atskaite, taču jau šobrīd ir zināms, ka tā sastāda vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Visā novadā pabalstos ir izmaksāti ap 600 000 eiro – summa nav maza, taču arī iedzīvotāju un sniegtā atbalsta loks ir ļoti plašs. Pamatoti var uzskatīt, ka pašvaldības un sociālā dienesta sniegtā palīdzība iedzīvotājiem, kuri nonākuši grūtībās, ir jūtams.
Atbalsts ir pietiekams
– Skatoties pa pabalstu pozīcijām, visapjomīgākais ir mājokļa pabalsts, kas izsniegts 906 ģimenēm jeb 1975 cilvēkiem, sastādot 159 205 eiro. Tāpat veselības aprūpē esam snieguši atbalstu 450 ģimenēm – 36 000 eiro. Te ietilpst apmaksa slimnīcā, ēdināšana dienas stacionārā, kompensācija par recepšu medikamentiem un tamlīdzīgi. Garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas pabalstu saņēmušas 358 ģimenes, kas naudas izteiksmē ir 138 649 eiro. Būtiska sastāvdaļa mūsu palīdzībā ir pabalsts mācību gada uzsākšanai, piemēram, iegādājoties mācību materiālus, kancelejas preces – ap 20 000 eiro, kas piešķirti kopumā 172 ģimenēm. Kā to paredz likums, sociālajam dienestam jāsniedz palīdzība arī saistībā ar bāreņiem ārpusģimenes vai audžuģimeņu aprūpē – šajā pozīcijā izmaksāti gandrīz 23 tūkstoši eiro. Esam maksājuši arī apbedīšanas pabalstu 65 ģimenēm. Vēlētos akcentēt, ka pašvaldība cenšas iepriecināt savus vecos ļaudis jubilejās, piešķirot pabalstus 75, 80, 85, 90, 95, 100 un vairāk gadu jubilejās, kā arī 50, 55 un vairāk gadu – kāzu jubilejās. Tādā veidā iepriecināta 601 ģimene, un šie pabalsti sastādījuši gandrīz 64 tūkstošus eiro. Bijušas arī ārkārtas situācijas, piemēram, ja notikusi nelaime, ģimene palikusi bez mājokļa, iestājusies smaga slimība vai apdraudēta dzīvošana, esam palīdzējuši 62 ģimenēm jeb 101 cilvēkam, izmaksājot 11 tūkstošus eiro. Vēl joprojām sniedzam atbalstu ēdināšanai bērnudārzā, sedzot maksas starpību 88 trūcīgajām ģimenēm – 8300 eiro. Gada noslēgumā dažām iedzīvotāju kategorijām tika izmaksāti pabalsti uz Ziemassvētkiem, – to, kādi pabalsti pagājušajā gadā izmaksāti novada iedzīvotājiem, kuri nonākuši grūtībās, pastāsta Gundars Riekstiņš. Viņš secina, ka trūcīgo iedzīvotāju skaits gada laikā, kā jau ierasts, ir mazliet svārstījies, taču kopumā nevar runāt par būtisku klientu samazinājumu vai pieaugumu. Tā uz decembri Madonas novadā reģistrētas 1319 trūcīgās personas.
– Cilvēki, kuriem ir pamatota vajadzība un kuri griezušies sociālajā dienestā, šo palīdzību ir saņēmuši. Cita lieta – ir pensionāri, kuriem pensija ir „uz robežas". Vidējā pensija novadā tomēr ir lielāka nekā noteiktie robežskaitļi trūcīgā statusa iegūšanai. Līdz ar to ir daļa pensionāru, kam nevaram palīdzēt vispārējā kārtībā, jo viņu pensijas ir virs šīs līnijas. Bet jāsaprot, ka kaut kur tā robeža jānovelk. Jāņem vērā arī, ka robežlīniju trūcīgā statusa iegūšanai nosaka valsts, savukārt maznodrošinātā – pašvaldība. Tāpat jāpatur prātā, ka pašvaldība savus iedzīvotājus atbalsta ne tikai ar pabalstiem – īstenībā ir ļoti daudz „slēpto skaitļu", ko neņemam vērā, piemēram, nodokļa atvieglojums maznodrošinātajiem par nekustamo īpašumu, atvieglojumi slimnīcā, soda procentu nerēķināšana, ja maznodrošinātajam radušās problēmas ar norēķināšanos par ūdeni, siltumu. Jāsaprot, ka visa pašvaldības nauda nevar aiziet pabalstos, varam vienīgi diskutēt, cik augstu vai zemu šo robežlīniju novilkt, bet tam ir jāsaskan ar iespējām un to, ka pašvaldībai ir daudz citu nozaru un funkciju, kuras jāuztur, – skaidro sociālā dienesta vadītājs.
Esot arī citas programmas, ko pašvaldība finansē un kas iet rokrokā ar sociālo atbalstu, piemēram, bērnu ēdināšana skolās un transporta apmaksa – tas viss ir nost no iedzīvotāju pleciem. Gundars Riekstiņš pauž: – Ja to visu paskaitītu kopā, diez vai vēl varētu pārmest, ka pašvaldība par maz rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Madonas gadījumā pašvaldība tiešām atbalsta, cik var.
Sāk funkcionēt rekonstruētā ēka
Sociālā dienesta vadītājs uzteic sadarbību ar pašvaldību; kā viens no nesenākajiem pozitīvajiem jauninājumiem ir ēkas Parka ielā 6 rekonstrukcija.
– Beidzot projekts ir noslēdzies un akmens it kā no sirds novēlies, taču tas ir pārvēlies uz citu sirds kambari, jo nu jāsāk ēku izmantot. Var atzīmēt, ka jau kopš janvāra zupas virtuve darbojas nevis Parka ielā 4, bet gan blakusmājā. Tagad dzīve ir klusāka, mierīgāka un organizētāka, kā arī ir atbrīvojusies telpa, ko varam izmantot sarunām ar cilvēkiem, sanāksmēm, komitejas sēdēm un tamlīdzīgi. Tāpat rekonstruētajā mājā ir pieejama un atvērta nodarbību telpa – to gan izmantojam paši, gan piedāvājam tajā rīkot dažādus pasākumus, tikšanās nevalstiskajām organizācijām, iepriekš sazinoties ar sociālo dienestu. Drīzumā arī varētu uzsākt darboties publiskā duša un sauna, kolīdz tiks apstiprināta līdzmaksājuma cena. Par to vēl sekos atsevišķs paziņojums iedzīvotājiem ar norādītām cenām un kontaktiem, kā sazināties, lai pieteiktos. Sākumā šis pakalpojums noteikti darbosies testa režīmā, lai saprastu, cik pakalpojums nepieciešams, un varētu veiksmīgāk organizēt darbu. Par zobārstu patlaban nevaru komentēt, ar šī jautājuma risināšanu nodarbojas pašvaldība, jo, cik saprotu, ir grūtības atrast speciālistu. Bet kabinets ir iekārtots ļoti labi. Otrajā stāvā ir sešas istabas un koplietošanas telpas, kas tiks izmantotas kā sociālie dzīvokļi. Istabas ir dažāda lieluma, koplietošanai ir virtuve un sanitārais mezgls, duša. Vispārējā sociālo dzīvokļu piešķiršanas kārtībā tur tiks izmitināti tie cilvēki, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Šobrīd jau tiek apdzīvota pirmā istaba. Savukārt trešais stāvs ir iekārtots krīzes situācijām. Tur ir pagaidu telpas cilvēkiem vai ģimenēm, kas nonāk ārkārtas situācijā. Mums novadā nav sava krīzes centra, taču izmaksas citu pašvaldību krīzes centros, manuprāt, ir ārkārtīgi augstas. Tā nu Madonas novadā būs vismaz dažas istabiņas rezervē, ja, piemēram, ģimenē ir vardarbība vai kāda cita ārkārtas situācija, – to, ka ēka Parka ielā 6 sāk funkcionēt un tikt apdzīvota, pastāsta Gundars Riekstiņš. Jautāts, vai līdz ar nakts patversmes aizvēršanu pirms pāris gadiem ir izdevies rast risinājumu visiem tās iepriekšējiem regulārajiem iemītniekiem, sociālā dienesta vadītājs atbild apstiprinoši: – Principā situācija ir parādījusi, ka patversme novadā nav īpaši nepieciešama. Mums ir diezgan daudz brīvu dzīvokļu, protams, problemātiskāk ir ar dzīvokļiem pašā pilsētā. Tomēr novads ir vienota teritorija, kur pagastos ir pieejami daudz brīvu dzīvokļu, tāpat ir četri pansionāti. Tā arī iepriekšējie regulārie nakts patversmes iemītnieki ir izmitināti vai nu pansionātos, vai pašvaldības dzīvokļos.