Bijušo madonieti, šobrīd – Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vecāko ekonomistu Normundu Broku sastopu galvaspilsētā, Rīgas Latviešu biedrības namā, kad 8. janvārī tur notiek diskusija par Eiropas un Baltijas reģiona prioritātēm.
Ieskatu tikšanās galvenajos jautājumos laikraksts „Stars" atspoguļoja 13. janvāra numurā, šoreiz – saruna ar Normundu Broku. Latvijas Bankas pārstāvim vispirms lūdzu izteikt viedokli par diskusijā ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Fransu Timmermansu, EK priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un komisāri reģionālās politikas jautājumos Korinu Krecu dzirdēto.
– Šis bija pasākums plašākai auditorijai, – komentēja Normunds Broks. – Daudz kas no dzirdētā ir debatējams speciālistiem, lai šos izteikumus aizvestu līdz konkrētam rezultātam. Neapšaubāmi, ka EK prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai Eiropas Savienības ekonomikā (kopdarbā ar Eiropas Centrālās bankas un Eirosistēmas īstenoto politiku kreditēšanas atdzīvināšanai), un tā ir lieliska iespēja mums visiem. Domāju, ka Baltijas valstu reģionam, kas pamatā sanāksmē bija pārstāvēts, ir ļoti labas izredzes piedalīties investīciju plāna īstenošanā. Mūsu reģiona valstis savā ekonomiskajā, budžeta un fiskālajā politikā kopumā ir bijušas daudz atbildīgākas, līdz ar to investori potenciāli Baltijas jūras reģiona valstīm varētu uzticēties vairāk nekā, piemēram, daļai Eiropas Savienības dienvidu reģiona valstu. Latvijas sabiedrība ekonomisko krīzi pārcieta visai skarbos apstākļos, un tieši Valdis Dombrovskis tobrīd bija Ministru prezidents, „kuģa" kapteinis. Protams, katrs iedzīvotājs ir devis savu ieguldījumu, „savelkot jostu", lai atgrieztu uzticību valsts finanšu sistēmas stabilitātei, un iepriekšējos 2-3 gados Latvija ir bijusi starp straujāk augošajām ES valstīm. Arī šobrīd, neraugoties uz ne tik labvēlīgo ārējo ekonomisko fonu un dažādiem apdraudējumiem, esam saglabājuši izaugsmi, kaut ne tik strauju, kā tika iepriekš plānots. Uzskatu, ka mums ir svarīgi saglabāt šo pakāpenisko izaugsmi, nevis cerēt, ka viena gada laikā savos ekonomiskajos rādītājos „uzlēksim" līdzīgi kā pirms krīzes „treknajos gados". Toreiz gada izaugsme vienā brīdī sasniedza pat 12 procentu, bet pēc tam sekoja krīze un kritums kopumā par apmēram 20 procentiem. Ja šogad ekonomisko izaugsmi varam panākt virs 2 procentiem, bet turpmākajos gados – 3 un 4 procentu lielu izaugsmi, tie būtu rādītāji, uz ko jātiecas. Jaunais investīciju plāns būs papildu atbalsts ekonomikas attīstībai, līdztekus Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, ar kuru apguvi strādāju iepriekš, kad ministra amatā biju par tiem atbildīgs.
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vecākais ekonomists laikrakstam uzsvēra, ka neviens neinvestēs tur, kur nav finanšu disciplīnas, stabilitātes un kur ir bažas, vai investīcijas dos atdevi un tiks izmantotas efektīvā veidā: – Privātais investors savu daļu (pie kam investīciju plānā paredzēts, ka privātais sektors dos lielāko daļu) neriskēs likt klāt, ja nebūs pārliecināts, ka konkrētajā reģionā ir stabilitāte un projekts nesīs atdevi.
Analizējot sanāksmē izskanējušo jautājumu par enerģētisko drošību, Normunds Broks piekrita, ka tas Latvijai ir ļoti būtisks. „Valdis Dombrovskis jau atzīmēja, ka mēs Baltijā diemžēl nespējām vienoties par vienu termināli un tika uzbūvēti vairāki, lai gan bija racionāli argumenti, ka gāzes terminālis varētu būt Latvijā. Reālā dzīve vienmēr ienes korekcijas, un Baltijas valstis zaudēja cīņu par ES finansētu sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi. Enerģētiskā drošība mums ir svarīga, tāpēc nākotnē ar kaimiņvalstīm būs starpsavienojumi gan gāzei, gan elektrībai un, iespējams, arī tiks īstenoti megaprojekti, kas savienos visu Eiropu, lai nodrošinātu enerģētisko stabilitāti un cenu ziņā būtu mazākas svārstības."
Jautājumā par vispārējo drošību Normunds Broks atzina, ka Ukrainas-Krievijas notikumu kontekstā tas Latvijai ir ļoti nozīmīgs jautājums. „Jāatceras, ka vispārējā drošība ir saistīta ar ekonomisko drošību. Ja mums ir stabila ekonomika, mēs varam labāk stiprināt savas aizsardzības spējas. Grieķijai nepalīdzēja tas, ka tai bija salīdzinoši lieli izdevumi armijai un lielas investīcijas bruņojumam. Ja ekonomika sāk brukt, armija tur nespēj līdzēt. Tāpēc uzskatu – ja mums būs spēcīga, augoša ekonomika, tas būs papildu arguments kopīgai drošībai. Protams, aizsardzības izdevumi pakāpeniski, atbilstoši plānam, ir jāpalielina līdz 2% no IKP, bet Latvijas drošība ir vienotā Eiropas Savienības un NATO drošības sistēmā, tas ir lielākais mūsu drošības garants."
Jautāts, cik globālās lietas un dzīve Rīgā attiecas uz notiekošo Madonā, kā Latvijas Bankas pārstāvis redz dzirdētā atsauci uz novados notiekošo, Normunds Broks komentēja: – Es joprojām dzīvoju divās vietās – man ir dzīvoklis Madonā, bet darba nedēļu pavadu Rīgā. Brīvdienās un atvaļinājuma laikā iespēju robežās kopā ar ģimeni esam Madonā. Man ir prieks, ka Madona pēdējos piecos-desmit gados ir būtiski attīstījusies. Tas noticis arī ar lielu ES struktūrfondu līdzekļu atbalstu. Lai paskatāmies uz sakārtotajām kultūras un izglītības iestādēm, ūdens sistēmas, apkures, ielu sakārtošanu, kas paveikts lielā mērā ar ES līdzekļu atbalstu. Par to ir prieks, un domāju, ka arī nākamajā plānošanas periodā, kas jau ir sācies, gan Madona, gan Vidzemes reģions kopumā noteikti iesaistīsies projektos un pretendēs uz savu daļu ES finansējuma. Latvijai attīstoties, mēs kļūsim bagātāki, bet Eiropas atbalsta daļa pamazām kļūs mazāka. Iespējas, kas dotas šajā laikā, ir jāizmanto, un ceru, ka līdz 2020. gadam Latvija, Vidzeme, tai skaitā Madona, izdarīs vēl vienu izrāvienu, lai labklājība un dzīves līmenis būtu augstāks.
Normunds Broks piebilda, ka svarīgi, lai Madonā būtu vairāk darbavietu. EK prezidenta Žana Kloda Junkera programmas ietvaros, iespējams, kāds no uzņēmējiem (programmā līdztekus lieliem infrastruktūras projektiem paredzēti līdzekļi arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) spēs radīt projektus un līdz ar to – jaunas darbavietas. – Neapšaubāmi, tas būtu lieliski, ja Madonā būtu ne tikai pakalpojumu sfēras uzņēmumi, bet vairāk arī ražojošu uzņēmumu, kas būtu papildu impulss attīstībai, – rezumēja laikraksta sarunas biedrs. – Visam gan jānotiek pēctecīgi un pakāpeniski, ar mērķtiecīgu darbu, jo brīnumi paši no sevis nenotiek. Kopumā Latvija ir uz pareizā ceļa, un Vidzemei, tai skaitā Madonas novadam, ir labas izredzes.