Pagājušā gada nogalē, vien pāris nedēļu līdz Latvijas kļūšanai par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) Padomē, Ārlietu ministrija rīkoja semināru žurnālistiem no reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Seminārā tika sniegta informācija par aktualitātēm, kas saistītas ar gatavošanos prezidentūrai.
Tradicionālais ar moderno
Prezidentūras (un ne tikai tās vien) kontekstā Latvijā ir noritējusi ne viena vien diskusija par valsts veidoto tēlu. Prezidentūra šo tēmu ir ne vien aktualizējusi, bet arī likusi nopietni piestrādāt pie tā, kā mēs sevi pasniedzam uz ārpusi. Par pasākumiem, kam jāpalīdz pasaulei pastāstīt par Latviju, izmantojot prezidentūras ruporu, plašāk seminārā informēja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.
– Tas mūžīgais stāsts ir bijis par to, ka Latvijai nav sava NOKIA. Tas, ko prezidentūras laikā vēlamies pateikt – jā, mums nav NOKIA, taču mums ir daudz veiksmes stāstu, un tos vēlamies izcelt. Pēdējā pusotra gada laikā ir bijis daudz diskusiju gan ar uzņēmumiem, gan sabiedrisko attiecību speciālistiem, ārvalstu ekspertiem, ministrijām un aģentūrām – kurā virzienā iet, domājot par Latvijas prezidentūru. Tai atšķirībā no EXPO, „Rīga 2014" vai citiem liela mēroga pasākumiem ir pavisam cita mērķauditorija. Tie, ko spējam sasniegt, ir ES institūciju un dalībvalstu amatpersonas, tādēļ strādāts tiek galvenokārt uz šo auditoriju. Otra būtiskā auditorija ir uzņēmēji, kuru sadarbību un tīklošanos prezidentūra var pozitīvi vecināt. Trešā grupa, ko iespēju robežās cenšamies sasniegt, ir ES dalībvalstu iedzīvotāji. Vislabākais veids, kā tos sasniegt, ir ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Kas tad ir tas, ko šai mērķauditorijai vēlamies pateikt? Gribam uzsvērt, ka Latvija ir valsts, kura strauji un dinamiski attīstās. Mūsu valsts ir saglabājusi stipras tradīcijas, taču šīs tradīcijas tiek attīstītas modernā veidā. Dziesmu un deju svētki, kā arī Koru olimpiāde norāda, ka mums ir stipras tradīcijas, taču mēs tās attīstām un paceļam pavisam citā līmenī. Kā piemēru var minēt digitāli iedziedāto Dziesmu svētku logo. Otrs piemērs, kas vairāk virzīts uz ES institūcijām, saistās ar bērza sulām. To tecināšana un dzeršana ir tradīcija, kas Latvijā saglabājusies, taču prezidentūras laikā parādīsim, ka to pielietojums nav vien uzturā dzerot tās svaigas, raudzētas vai arī gatavojot no sulām vīnu un sīrupu, bet gan bērza sulu izmantošana kosmētikas ražošanā. Tas parāda, ka tradicionālo Latvijā protam savienot ar inovatīvo, – žurnālistiem norādīja Linda Jākobsone.
Atraut no darba
Galvenā auditorija ir un paliek ES amatpersonas un eksperti. Lielāko daļu šo cilvēku sekretariāts plāno sasniegt aptuveni 1500 pasākumu laikā Briselē, Luksemburgā un citviet. Cilvēku skaits, kuri apmeklēs kādu no aptuveni 200 pasākumiem Latvijā, tiek lēsts ap 25 000 plus 700 žurnālistu, kuru skaits dubultosies uz Austrumu partnerības samita norises laiku.
– Šie, protams, nav cilvēki, kuri citādi būtu plānojuši Latviju apmeklēt kādā no 2015. gada pirmajiem mēnešiem. Viņi uz Latviju brauc strādāt, taču tas mums neliedz paplašināt viņu redzesloku par Latviju. Tiks piedāvāts racionāli izmantot viņu uzturēšanās laiku, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus un tūrisma objektus. Šo informāciju viņi saņems jau pirms ierašanās Rīgā, – stāstīja sekretariāta departamenta vadītāja.
Jau labu laiku pirms prezidentūras sākuma aktivitāti izrādīja arī vietējie uzņēmēji, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Informējot par Latvijas uzņēmējiem, ir sagatavots videorullītis, kurā īpaši izcelti prezidentūru ar saviem produktiem un pakalpojumiem atbalstošie uzņēmēji, kā, piemēram, BMW, „Aldaris", LMT, „Ezerkauliņi" u. c. Tiks arī rīkotas vairākas izstādes ar Latvijas dizaina darbiem, mākslas priekšmetiem un citas aktivitātes, kas ļaus izcelt gan Latvijas uzņēmumu, gan amatnieku un mākslinieku veikumu.
Dzirnakmeņa simbols
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kas ir Latvijas prezidentūras pārstāve Eiropas Savienības Padomē, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem, uz vaicājumu par iespējamiem prezidentūras ieguvumiem atbildēja, ka Latvijas prezidentūru var salīdzināt ar smagu treniņnometni kādā sporta disciplīnā. Nometnē olimpiskās medaļas izcīnītas netiek, taču ieguldītais darbs un pūles augļus nes vēlāk. Viņa akcentēja, ka Latvijas izvirzītās ambīcijas un prioritātes pozitīvi atbalsojas arī citās ES dalībvalstīs.
– Decembrī Eiropas Parlamentā visu parlamenta komiteju priekšsēdētāju konferencē notika Latvijas prezidentūras prioritāšu prezentācija. Tās vienbalsīgi tika novērtētas kā ļoti aktuālas un tiešā sasaistē ar jautājumiem, kuri skar ES iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Otra atziņa – Latvijas pieeja tiek vērtēta kā pragmatiska, reālistiska un uz konkrētiem darbiem vērsta. Mazāk izcelsimies ar skaļiem vārdiem, vairāk ar panākto darba rezultātu. Tas sasaucas ar Latvijas prezidentūrai izvēlēto logo –
dzirnakmeni. Griezt dzirnakmeni ir smags darbs, taču, maļot graudus, mēs iegūstam konkrētu darba rezultātu. Priecē, ka mūsu pieteiktās prioritātes un darbi, vai tā būtu enerģētika, vai digitālā sfēra, tiek vērtēti pozitīvi, – atzīmēja Zanda Kalniņa-Lukaševiča.
12. un 13. janvārī Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros notika arī ārlietu ministriju ES ģenerāldirektoru sanāksme, kas bija neformāla tikšanās. Arī tās dalībnieki pauda atbalstu Latvijas prezidentūras ES Padomē izvirzītajām prioritātēm, kā arī apliecināja gatavību sadarboties to īstenošanā. Traģiskie notikumi Francijā Eiropas darba kārtības priekšplānā izvirzījuši arī drošības jautājumus un cīņu pret terorismu, līdz ar to arī Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts savu prioritāšu sarakstā nevarēs ignorēt minētos jautājumus.
Foto: EU2015.LV