Kopš mācību gada sākumā Mārcienas pamatskolā tika atklāta rotaļu istaba,
tā kļuvusi par bērnu apmeklētu un iecienītu vietu pēc mācībām, savukārt
viņu vecākiem ir drošības izjūta, ka bērni lietderīgi pavada brīvo
laiku un atpūšas, skolotāju pieskatīti.
Nupat šajā telpiņā bērnu
priekam sagādāts vēl kāds jauninā-jums – divstāvu rotaļu māja. Tās
pirmais stāvs būs atdalīts ar aizkariņiem un tiks atvēlēts meiteņu
interesēm, savukārt, pa kāpnītēm uzkāpjot otrajā stāvā, varēs nokļūt
zēnu valstībā. Tur būs iekārtots lasīšanas stūrītis, kā arī no otrā
stāva var nošļūkt lejā pa slidkalniņu.
Mārcienas pamatskolas direktore Aldona Gudrīte atceras rotaļu istabas izveides sākumu: – Tā kā atbrīvojās šī klase, varējām telpu atvēlēt rotaļu istabai – iepriekš tādas iespējas nebija. Skolas saimnieks pieremontēja, nošpaktelēja, nokrāsoja, tāpat tika nomainīta izpuvusī grīda un griesti – klasi savedām kārtībā, lai izveidotu par omulīgu rotaļu istabu bērniem. Pēc mācībām ir pagarinātā dienas grupa, kad skolēni var šurp nākt un, skolotājas pieskatīti, pavadīt brīvo laiku līdz pulksten 17.30. Katru rītu vecāki var pabrīdināt, vai viņu bērns ies uz rotaļu istabu un līdz cikiem tur būs. Dažādās spēles mums ir uzdāvinājis Rotari klubs, un tās patiešām ir interesantas, ne katram bērnam tādas mājās ir. Bet šeit, rotaļu istabā, skolēni var spēlēties, atpūsties, viņiem ļoti patīk. Ja varētu 24 stundas diennaktī te padzīvot, viņi to noteikti darītu. Vidēji mācību dienas beigās šeit ir ap 20 skolēnu, pārsvarā nāk 1.-5. klases bērni, arī vecākie atnāk uz kādu mirkli, labprāt paspēlē galda spēles.
Pēdējais jauninājums ir jau minētā divstāvu rotaļu māja – tai ideju skolas direktore noskatījusi, viesojoties bērnudārzā „Saulīte", taču izpildījums ir pašu mārcēniešu.
– Pagājušajā vasarā pieredzes brauciena laikā paturēju prātā tādu domu, ka interesantām iecerēm vajag izmantot savu absolventu zināšanas un prasmes. Kad sapratu, ka šāda rotaļu mājiņa lieliski iederētos mūsu rotaļu istabā, tikai nav, kas to uztaisa, sāku pārdomāt, kurš no absolventiem varētu nākt palīgā. Pēteris Sproga ir mācījies kopā ar manu dēlu, abi sēdēja vienā solā un darīja vienādas blēņas, tāpēc par viņa tālākajām gaitām zināju, ka viņš Ērgļu Profesionālajā vidusskolā ir izmācījies guļbūvju celtniecību. Sazvanījāmies, un Pēteris bija atsaucīgs, uzreiz gan nobrīdināja, ka savu darbu dēļ rotaļu mājiņu spēs uztaisīt tikai uz gada nogali. Viņam tas ir izdevies lieliski! Mājiņas izskats, izkārtojums – viss ir Pētera darbs, skolā saimnieks tikai nolakoja, mājturības skolotājs palīdzēja slīpēšanas darbos, – par rotaļu mājiņas tapšanas gaitu pastāsta Aldona Gudrīte.
Svarīgākais, ka šo darbu Pēteris veicis pilnīgi brīvprātīgi, neprasot samaksu. Skola simboliski palīdzējusi vien sagādāt materiālus.
Jautāts, kādas izjūtas pārņēma, atkal verot skolas durvis un nākot talkā, Pēteris Sproga atklāj, ka no skolas nekur tālu nav aizgājis, jo dzīvo vien pāris kilometru attālumā: – Ik dienu tepat vien garām staigāju, braukāju. Strādāju vecāku Daces un Mārtiņa zemnieku saimniecībā „Ūsmaņi", kas nodarbojas ar lopkopību. Jācer, ka skolas bērni būs saudzīgi pret rotaļu mājiņu un to novērtēs. Ļoti centos, lai nostiprinātu mājiņas konstrukciju un piedomātu pie drošības.
Pēteris atceras, ka laikā, kad viņš mācījies Mārcienas pamatskolā, protams, šādu iespēju un rotaļu iekārtu nebija, taču viņš par to nebēdā. Kā pats teic, tāpat skolas laikā pieticis visādu delverību. Tomēr dzīve laukos, vecāku saimniecībā, ielikusi nopietnus pamatus tālākajai dzīvei. – Jau kopš bērnības saista visādi praktiskie darbi, zināšanas, arī brālis Kārlis šobrīd studē Jelgavas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā par mehānikas inženieri. Mājās bieži viesojas māsa Ilze, kas studē Rīgā, un arī cenšas palīdzēt saimniecības darbos. Tā arī ir, ka nekur tālu prom doties šobrīd negribētos, savu ikdienu saistu ar Mārcienu. Darbs zemnieku saimniecībā prasa daudz laika, tāpēc ar kokapstrādi tagad vairāk iznāk nodarboties brīvākā brīdī. Vienu gadu mēģināju nopietni pievērsties koka un guļbūves mēbeļu ražošanai, bet laika ziņā to ir mazliet problemātiski apvienot ar darbiem saimniecībā. Ja kaut ko gribu paspēt, to labāk darīt ziemā, tāpat kā rotaļu mājas būvniecību, pavasarī, vasarā un rudenī tam neatliek laika. Esmu arī piedalījies konkursā „Laukiem būt!"; mans biznesa plāns par kokapstrādi, guļbūves mēbeļu izgatavošanu, akcentu liekot tieši uz dārza mēbelēm, ieguva trešo vietu.
Arī savās mājās „Kalna Ūsmaņi" Pēteris Sproga ir uzcēlis guļbūves pirtiņu un dārza mēbeles, pa reizei šis tas tiek izgatavots draugiem. Viss nepieciešamais darbiem ir – gan darbarīki, gan prasmes. Kas to zina, varbūt ar laiku savu biznesa plānu arī izdosies īstenot?