Novadniece INESE PODNIECE un viņas maltiešu draugs Migels nolēmuši iepazīt pasaules kultūru dažādību un doties 18 mēnešu ilgā ceļojumā apkārt zemeslodei, līdzi ņemot tikai 3 mugursomas ar ceļojumam pašām nepieciešamākajām lietām.
Tas viss aizsācies jau krietni senāk, kad Inese, studējot interjera dizainu tepat Latvijā un paralēli arī strādājot pilnu slodzi, kādā brīdī apjautusi rutīnu. Tāpēc viņa uz trim mēnešiem Southwestern programmas ietvaros devusies strādāt un dzīvot ASV. Pēc tam Inese Podniece pieteikusies par stjuarti „Ryanair" un tā apmācību procesā nonākusi Īrijā. Augstskolā gan bija palicis tikai pēdējais mācību gads, tāpēc, arī svešumā esot, Inesei pieticis apņēmības izbraukāt uz nepieciešamajām ieskaitēm un uzrakstīt bakalaura darbu. Savukārt tālāk dzīves ceļš viņu aizvedis uz Angliju, kur jaunajā darbavietā iepazinusies ar Migelu un atklājusi, ka viņus saista ne tikai simpātijas, bet arī kopīgs sapnis par pasaules apceļošanu. – Sākām runāties, satikties, un tā arī izveidojās mūsu attiecības. Raksturā gan esam diezgan atšķirīgi; Migels ir tehniskāks, praktiskāks, es, kā interjera dizainere, esmu radošāka, brīvi domājoša. Taču tā tikai viens otru papildinām, un ir arī kopīgas intereses, tai skaitā ceļošana. Jau iepriekš esam apskatījuši daudzas vietas, divatā ceļojuši tepat pa Eiropu. Kādā vakarā uzgājām Sv. Augustīna teicienu: „Pasaule ir kā grāmata, tie, kas neceļo, lasa tikai vienu lapaspusi." Aizsākās saruna, ka gribētos visu uz kādu laiku pamest un apceļot pasauli. Saskatījāmies un padomājām – bet kāpēc gan ne? Sapratām, ka vēlamies vienkārši ļauties piedzīvojumam, ceļot bez nosacījumiem un izbaudīt pilnīgu brīvību, apskatot un izdzīvojot citu valstu kultūru un vidi, – atceras Inese Podniece. Viņa pati gan secina, ka daudzi cilvēki tā arī mūžu nodzīvo, tikai runājot par saviem dzīves sapņiem, jo to īstenošana prasa uzdrīkstēšanos un ne mazums darba. Taču – vai citādi ir vērts dzīvot, ja nedara vai necenšas panākt to, kas patiesi aizrauj? Inese atklāj: – Nolēmām, ka mums tas vienkārši jādara. Izrēķinājām finansiālo pusi un sapratām, ka ir izdevīgāk pārvākties uz Maltu, pie Migela ģimenes. Tādējādi bija vieglāk ar sadzīvi, lai varētu iekrāt nepieciešamos līdzekļus savam mērķim. Izdevās atrast ļoti labu darbu savā nozarē, bet pagāja tieši trīs gadi, kamēr šo summiņu savācām. Jā, tā ir diezgan pamatīga, un citi to iegulda kāzās, mašīnās, mājās. Mums nav pat savu māju, un esam bezdarbnieki – bet sevi pilnībā veltām šim ceļojumam.
Pirmo vienvirziena lidmašīnas biļeti no Maltas uz Angliju pāris iegādājies pagājušā gada maijā, un par pasaules apceļošanas starta datumu noteikuši 15. decembri. Tad Inese un Migels no Anglijas devušies uz Latviju, pa ceļam apciemojot paziņas Dublinā un Parīzē. – Šobrīd ciemojamies dzimtajās mājās Kalsnavas pagasta Aiviekstē. Kādus četrus gadus man nebija izdevies ilgāk padzīvot mājās. Iepriekš gan bijām braukuši uz Latviju, bet šī ir pirmā tāda reize, kad varam reāli iepazīt ikdienu, dzīvesveidu, jo citas reizes tas vairāk bija tikai uz dažām dienām vai kādu konkrētu pasākumu. Kamēr bijām pie mammas laukos, mums veicās tikt uz skaisto sniegu, bet arī lielo aukstumu. Tā nu Migels kādā dienā teica: „Nu padarām, ko jūs parasti ikdienā darāt!" Atbildēju, ka tik aukstās dienās patiešām sēžam istabā, padzeram tēju, palasām grāmatu, aizejam pēc malciņas, ievārījuma pagrabā, jo ārā aukstumā ilgi negribas uzturēties. Migelam īstenībā patika, lai gan laukos dzīves ritms ir krietni nesteidzīgāks, bet var novērtēt mazās lietiņas un arī šādā veidā apskatīt citu pasaules pieredzi.
Tāpat ceļotāji aizbraukuši pie draugiem un paziņām, šajās dienās, 8.-10. janvārī, viņi noorganizējuši ātru braucienu uz Zviedriju, kur apciemot sen nesatiktus cilvēkus. Tālāk 19. janvārī viņi dosies uz pirmo pieturas vietu ārpus Eiropas – uz Jordāniju.
Par ceļojuma saplānošanas gaitu Inese pastāsta sīkāk: – Tas bija vesels process, lai ne tikai iekrātu nepieciešamās finanses, bet arī veiktu dažādas vakcīnas salīdzinoši īsā laikā, nokārtotu vīzas, apdrošināšanu, izglītotos par valstīm, uz kurām ceļosim, un tamlīdzīgi. Mēs viens otru kompensējam – Migels vairāk nāk ar praktiskajām idejām, viņš iepriekš ir strādājis par stjuartu, tāpēc māk saplānot lidojumus, savukārt es atbildu par radošajām idejām mūsu braucienam. Pāris pirmās valstis jau ir izdomātas, bet laikus un galamērķus īsti neplānojam, jo vēlamies tam ļauties brīvāk. Ja kaut kas iepatīkas, iedvesmo, uzrunā vai rodas vēlme palikt ilgāk, lai to arī varam darīt. Aptuvenais plāns ir pēc Jordānijas doties uz Gruziju un Armēniju, tad – uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kirgizstānu, Nepālu, Indiju, un tad jau tālāk redzēs.
Mūsu ceļojuma galvenais mērķis ir iepazīt ne tikai pasauli, bet arī pašiem sevi. Neviena universitāte vai darba pieredze nespēj dot to, ko dzīves skola ceļojot. Ar laiku man ir vēlme atvērt savu dizaina studiju, savukārt Migelam – viesu māju, hosteli. Šis ceļojums tam noteikti sniegs iedvesmu, idejas. Tā pieredze, ko gūsti citā vidē, ir nenovērtējama.
Līdzi ņemot tikai pašas nepieciešamākās lietas – dažas maiņas drēbes un apavus dažādajām klimata zonām, aptieciņu, guļammaisus un kameru, ar ko iemūžināt visus piedzīvojumus, Inese Podniece un Migels Refalo paļaujas, ka ar nakšņošanu palīdzēs ne tikai ārzemju draugi, kuru viņiem tiešām netrūkst, bet arī brīvprātīgā darba organizācija WorkAway un „dīvāna izmitinātāji" no couchsurfing.org.
– Esam nogaršojuši, kā tas ir – būt svešā vidē, zinām, ka nevajag būt lieki pārgalvīgiem, jāpatur prātā, ka esi ciemiņš un jādara tā, kā pieņemts konkrētajā valstī. Bet, kopumā ņemot, visi ir cilvēki jebkurā valstī, – pārdomās dalās Inese.
Tā kā gatavošanās procesa laikā viņi guvuši lielu atsaucību, pozitīvu atbalstu un interesi no radiem, draugiem un paziņām, abi nolēmuši dalīties ceļojuma iespaidos arī ar plašāku auditoriju, izveidojot savu personīgo ceļojuma blogu „Turning Pages" – „Šķirot lapas", nosaukumam iedvesmojoties no Sv. Augustīna teiciena. Ceļojuma gaitai var sekot līdzi adresē facebook.com/TurningPagesPage.
Foto no personiskā arhīva