Par ko? Kas noticis? Lūk – atvērušās debesis un sirdis! Ir Bērniņš dzimis! Un ziema svin savus svētkus. Viss greznojas un rotājas, spīd ugunis, deg sveces. Cilvēki dzied, skan ērģeles, tiek posts, kārtots, gatavots un… izlīgts. Viss kopā – Ziemassvētki. Krīt baltas pārslas… Sedz…
27. decembrī Madonas pensionāru biedrības darbīgākās dāmas kopā ar vadītāju Eritu bija sarīkojušas tik izdomas bagātu, interesantu, piepildītu novakari, par ko pelnījušas patiesi lielu apbrīnu un pateicību.
Uzruna, muzikāli priekšnesumi, apbalvojumi, nominācijas, kas savā saturā pārspēja kino un teātra ļaudis. Nenogurstošā baltā Pārsliņa un čaklais Rūķis neļāva atslābt ne mirkli, bija jādarbojas dažādos veidos. Cik stundu pavadīts pie galda karšu gatavošanas –
zīmējumi, dzeja. Tik daudz gādāts, iesaiņots, sarūpēts! Vēl – akordeoniste, dziesmas, dejas. Visā noraugās eglīte.
Sevišķi izjutu un gribu uzsvērt to patieso sirsnību un vienkāršību – te nebija "mēs" un "jūs". Visi bijām kā viens – patiesi kopā.
Madonā dzīvoju nesen, tādēļ visām jaukajām kundzēm vārdus nezinu – piedodiet!
Jauks notikums. Par ko man tas? Par baltu velti!
Pateicoties no sirds, bet ar vainas apziņu par neko nedarīšanu –
BENITA TAURIŅA