Šis ir sestais gads, kopš Ērgļos kopā ar ģimeni dzīvo Keitija Rota. Pirmais darbs, kurā viņa iesaistījās, bija skolotājas palīga darbs sākumskolas bērniem ar īpašām vajadzībām. Jau vairākus gadus Ērgļu pirmsskolas izglītības iestādē Keitija divām bērnu grupiņām māca angļu valodu. Nesen viņa ar pilnu jaudu metās vēl kādā aktivitātē – kopā ar Ērgļu vidusskolas skolēniem Keitija darbojas mūzikas terapijas jomā.
– Ir divas galvenās lietas, ko daru mūzikas pedagoģijas virzienā, – tiekoties Ērgļu vidusskolā, atklāj Keitija Rota. – Vadu mūzikas pulciņu ģitāristiem, interesentiem dziesmu sacerēšanā, bez tam daži bērni nāk individuāli mācīties saksofona vai blokflautas spēli. Pirmā profesija man bija sākumskolas skolotāja ar mūziku kā specialitāti, un zināšanas šajā profesijā apguvu Anglijā.
Tā kā tika apstiprināts projekts, ko finansē Eiropas Savienība un kas paredz bērniem no sociālā riska grupām darboties kokapstrādes un daudzās citās jomās, projekta veikšanai tika piesaistīti atbilstīgi speciālisti. Mūzikas terapiju uz Ērgļiem brauca praktizēt mūzikas terapeite no tālienes. Ar laiku tas viņai nebija izdevīgi, un tika piesaistīta Keitija Rota.
– Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa lūdza, vai nevaru palīdzēt, un tā sāku spert pirmos soļus mūzikas terapijas virzienā, – apstiprina Keitija. – Jau Anglijā biju strādājusi ar komponēšanas darbu interesentu grupā, sāku ko līdzīgu darīt Ērgļos. Reiz, kad internetā meklēju resursus, kas palīdzētu izdomāt jaunas aktivitātes komponēšanas mācīšanā, atradu grāmatu par mūzikas terapiju Anglijas skolās. Sazinoties ar Latvijas mūzikas terapijas asociāciju, uzzināju, ka izglītību attiecīgajā nozarē varu apgūt arī Liepājas Universitātē, un šogad ir jau otrais gads, kopš mūzikas terapiju apgūstu Latvijas augstskolā.
Vaicāta, kas mūzikas terapijā ir galvenais, Keitija stāsta: – Mēs izmantojam mūziku, lai palīdzētu cilvēkiem ar dažādiem dzīves izaicinājumiem (veselības problēmām, fiziskiem, emocionāliem, psiholoģiskiem samezglojumiem). Piemēram, ja cilvēkam bijis insults un viņš nevar kustināt roku, vingrinājums, kas viņam jāveic, lai kustību atgūtu, ir stipri garlaicīgs. Mūsu nodarbībā es uzzinu viņa mīļāko dziesmu, iedodu rokā bungu vālīti, viņš sit ritmu, es spēlēju ģitāru, un mēs lieliski muzicējam. Ritms palīdz iedarbināt kustību, un cilvēks daudz ātrāk gūst vajadzīgo rezultātu. Līdzīgi var palīdzēt cilvēkiem ar Pārkinsona slimību.
Kad iebilstu, ka šie nav gadījumi, kas skar skolēnus, Keitija atzīst, ka nākamā mācību prakse viņai būs pansionātā un tur, iespējams, vajadzēs sastapties tieši ar pieminēto.
– Šobrīd man ir prakse pie bērniem un pusaudžiem. Nereti kādam no viņiem ir grūtības ar socializēšanos, tāpēc daudz domājam par dažāda veida attiecībām, – turpina Keitija. – Izspēlējam situācijas, kas bijušas skolā vai kādā citā ikdienas situācijā. Pateicoties mūzikas instrumentu pielietojumam, veidojam lomu simulāciju spēli. Daudz improvizējam. Kad viņi jūt, ka kāds uzmanīgi klausās, bērni atveras. Bieži viņiem pat nav attiecīgo vārdu, lai pastāstītu, kas ar viņiem notiek, bet, kad spēlējam mūzikas instrumentus, tas kaut kā citādi formulējas un iziet uz āru citā veidā.
Keitija piebilst, ka kopumā viņas nodarbībās (gan pedagoģiskajās, gan terapijas) piedalās ap trīsdesmit audzēkņu. – Lai darbotos ar mūzikas instrumentiem, ko izmantojam nodarbībās, priekšzināšanas nav nepieciešamas, – atklāj skolotāja. – Ir daži bērni, kuri mācās vai jau beiguši mūzikas skolu, tie, protams, var vairāk. Viņi mācās sacerēt dziesmas, raksta mūziku. Palīdzu viņiem ierakstīt šīs dziesmas datorā, izmantojot arī bungas, ģitāru, citus mūzikas instrumentus. Un tas, kas jauniešos uzkrājies, ko viņi vēlas pateikt, bieži tiek ielikts šajās kompozīcijās. Mēs arī dejojam. Ieslēdzam modernu popmūziku, viens nāk priekšā, rāda savu kustību, bet pārējie atkārto. Tad maināmies. Vēlāk apspriežam, kādi mēs bijām kā komanda un kā katrs jūtas, ja viņam tik labi negāja.
Pirmdienās Keitija strādā ar apmēram 12 audzēkņiem, kas apgūst ģitāru un citus mūzikas instrumentus.
„Skolēni paši izvēlas populāras dziesmas, ko vēlas izpildīt, un mēs kopīgi tās iestudējam. Ar Ziemassvētku dziesmu programmu 8. decembrī devāmies uz Iršiem, kur notika kopīga muzicēšana. Ņēmām līdzi mūzikas instrumentus un piedāvājām tos turienes bērniem.
Emocionālā spriedze reizēm ir tik liela, ka traucē dziesmu izpildīšanai. Tad cenšamies iesaistīt klausītājus un mēģinām šo uztraukumu mazināt." Skolotāja uzsver, ka svarīgi ir arī dalīties ar citiem. Lai prieks ir kopīgs un atmosfēra – vienota.
Keitija pati kopā ar ģimeni Ziemassvētku laikā apciemo cilvēkus Ērgļu slimnīcā, pansionātā. „Ejam pa palātām un dziedam dziesmas. Uzstājamies arī Madonas baptistu baznīcā. Tur parasti piedalos un piespēlēju, nevis procesu vadu."
Keitijas nodarbībās ir piedalījies un bērnus iedvesmojis dziedātājs Oskars Deigelis. Arī šoruden Oskars uzstājās Ērgļu vidusskolā, kad tur tika atklāts Keitijas mūzikas terapijas kabinets. Bungas savukārt nodarbībās piespēlē Diks Bortņikovs no nometņu centra „Ērgļa spārni".
– Līdz šim man īsti nebija telpas, kur strādāt, – komentē Keitija. – Septembrī runāju ar direktori, un tika piedāvāta telpa skolas 1. stāvā. Tā kā manai ģimenei ir lauksaimniecība Amerikā un vasarā bija laba raža, vīrs piešķīra budžetu, lai varu šo kabinetu iekārtot. Galdi, krēsli, skapis ir skolas, pārējais – mūsu. Bija brīnišķīgs šī kabineta atklāšanas pasākums. Teicu paldies visiem, kuri palīdzēja, izskanēja neliels koncerts, un bija sagādāti arī našķi.
AGRA VECKALNIŅA foto