Ar mērķi paaugstināt pašvaldības darbinieku profesionālo kompetenci cilvēktirdzniecības mazināšanā, upuru identificēšanā, preventīvo pasākumu veicināšanā 11. un 12. Decembrī Madonas novada pašvaldībā norisinājās biedrības „Patvērums „Drošā māja"" organizēts seminārs. Kā lektori tajā piedalījās jomas profesionāļi – biedrības vadītāja Sandra Zalcmane, juriste Gita Miruškina un biedrības „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības" valdes loceklis Arturs Vaišļa.
Reģionālā semināra ietvaros tika aprobēts metodiskais materiāls sociālajiem darbiniekiem par cilvēktirdzniecību, jo tieši viņi visbiežāk saskaras ar mazaizsargātajām klientu grupām, no kurām pārsvarā arī tiek identifi cēti cilvēktirdzniecības gadījumi.
Jurists Arturs Vaišļa, kas savu dzīvi saistījis ar Madonas pusi un nesen izveidojis nevalstisko organizāciju saistībā ar cilvēktirdzniecības ierobežošanu, vērtēja: – Jau semināra pirmajā dienā sociālie darbinieki atklāja dzirdētus stāstus, ka arī meitenes no Madonas braukušas uz Vāciju un Īriju kaut ko pelnīt, visbiežāk tieši saistībā ar fiktīvajām laulībām. Ja iepriekš sociālie darbinieki šādus gadījumus visbiežāk neatpazina un nesaprata, kā īsti rīkoties, pēc šī semināra tas noteikti būs skaidrs. Tā kā cilvēktirdzniecības upuri primāri ir sociāli atstumtie vai cilvēki ar finansiālām problēmām, kas ir arī sociālo darbinieku klientu loks, šī tēma viņiem ir ļoti vērtīga, un viņi pirmie var palīdzēt.
Tam piekrita arī biedrības „Patvērums „Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, pirmkārt, izsakot pateicību pašvaldībai un sociālā dienesta vadībai, kas izrādījusi ieinteresētību savus sociālos darbiniekus izglītot šajā specifi skajā, bet tik aktuālajā jautājumā. – Jau otrajā semināra dienā sociālo darbinieku jautājumi kļuva specifi skāki un profesionāli, kas liecina – mūsu stāstītais jau ir devis zināšanu pamatu, pēc kura strādāt un vadīties, palīdzot cilvēkiem. Viņi atzina, ka tagad noteikti uzrunās klientus, par kuriem iepriekš bija tikai aizdomas, ka varētu būt cietuši no cilvēktirdzniecības. Tagad sociālajiem darbiniekiem ir tapis skaidrāks, kā rīkoties un kur vērsties, – pauda Sandra Zalcmane.
Jāpiebilst, ka 2007. gadā dibinātā biedrība „Patvērums „Drošā māja"" joprojām ir vienīgā organizācija, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem, kuri nāk no dažādiem reģioniem, tai skaitā no Madonas. Biedrības vadītāja viena no pirmajām Latvijā sāka aktualizēt šo tēmu un virzīt sabiedrības domu, arī par normatīvo aktu sakārtošanu.
Arturam Vaišļam sadarbībā ar Sandru Zalcmani ir izdevies iniciēt izmaiņas Krimināllikumā.
Arturs Vaišļa skaidroja: – Iepriekš neviens Krimināllikuma pants neatbilda fiktīvo laulību situācijai. Mēs pirmie Eiropas Savienībā (ES) kriminalizējam to, ka kāds piedāvā braukt precēties ES, Norvēģijā un Šveicē, kas nav ES, kā arī seksuālo izmantošanu. Piemēram, Lielbritānijā policiju šķietami neizbrīna tas, ka 14 gadu vecas meitenes organizēti tiek ievestas no Rumānijas, Austrumeiropas, Rietumāfrikas un atrodas uz ielas jau tajā pašā vakarā. Vai Latvijā ko tādu esam redzējuši? Cilvēki, kas aizbraukuši no Madonas, teic – šausmas! Tur pat mazpilsētās uz ielām ir pilns ar šādiem cilvēktirdzniecības upuriem. Mēs par to pat neaizdomājamies un nenovērtējam, cik sakārtotā vidē dzīvojam.
Lai gan šāda veida problēmas šķiet tālas un cilvēkus šķietami neskar, kamēr ar tām nesastopas paši vai tuvi cilvēki, arī Madonas pusē ir bijuši dažāda veida cilvēktirdzniecības gadījumi, atzina Sandra Zalcmane un Arturs Vaišļa.
– Fiktīvās laulības joprojām ir izplatītākās Latvijā, lai gan pagājušā gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, lai ierobežotu šādu noziedzīgu nodarījumu veikšanu. Tas ir labi nostrādājis, gadījumu skaits ir mazāks, bet šobrīd biedrībā vēršas par tiem gadījumiem, kad laulības noslēgtas vēl pirms likuma stāšanās spēkā. Ļoti daudzas sievietes ir sapratušas, ka, slēdzot šāda veida laulības, ir tikušas izmantotas. Ar to lieliski strādā juriste Gita Miruškina un gan sievietēm, gan vīriešiem palīdz sakārtot juridisko pusi. Iepriekš Latvijā nebija pieredzes, kā šķirt šādas laulības, kā sakārtot dokumentāciju. Turklāt gadījumi, kas nāk caur mūsu biedrību, ir ārkārtīgi specifiski. Parasts jurists ar to nekad nav nodarbojies, tā ir liela pieredze, ka to tomēr var izdarīt un panākt – tas vislielākajā mērā iespējams, pateicoties Gitai, – uzsvēra Sandra Zalcmane.
Jāpaskaidro, ka tiesu praksē primāri pieņemts uzskatīt, ka laulība nav uzskatāma par fiktīvu, jo, lai secinātu, ka laulība ir fiktīva, nepieciešami apstiprināti pierādījumi.
Tiesa uzskata – lai pilnībā novērtētu, vai laulība ir fi ktīva, laulātajiem visupirms ir jāsniedz iespēja īstenot kopdzīvi, piešķirot uzturēšanās atļauju. Lai gan Imigrācijas likums nosaka, ka uzturēšanās atļauja ir anulējama, ja laulātie nedzīvo kopā vai arī tiem nav kopīgas mājsaimniecības, kompetentajām iestādēm ir grūti pierādīt šo faktu un līdz ar to arī anulēt trešās valsts pilsonim izsniegto uzturēšanās atļauju.
– Kad cilvēkam, kurš grib šķirt fiktīvu laulību, izskaidrojam, ka noteikumos paredzēts nodzīvot atsevišķi 3 gadus, pirms laulību var šķirt, tas šķiet neiespējami. Bet patiesībā mūsu Civillikumā ir pants, ko izmantojam, lai laulību atzītu par spēkā neesošu kopš tās slēgšanas brīža. Kad Latvijas Tiesa lemj, ka laulība ir spēkā neesoša kopš tās slēgšanas brīža, mēneša laikā spriedums stājas spēkā un tiek sūtīts uz valsti, kur laulība reģistrēta. Tas tiek paziņots migrācijas dienestam, un cilvēkam, kurš ieguvis uzturēšanās atļauju, tā tiek anulēta kopš izsniegšanas brīža, vēl arī piešķirot sodu par valsts iestāžu maldināšanu un izraidot no ES. Nevajag baidīties arī tad, ja laulībā dzimis bērns, jo bieži bērni tiek ieņemti vardarbīgā ceļā. Kaut pieņemts uzskatīt – tā taču ir ģimene, nekā fiktīva nevar būt, ja reiz ir bērni. Nē, piemēram, Valmieras pusē, kur bija divi bērni, laulība tika atzīta par spēkā neesošu kopš noslēgšanas brīža, tātad šāda prakse mums jau ir. Augstākais sasniegums, kur spriedums nesen stājās spēkā, bija laulība, kas reģistrēta Pakistānā, ne ES – arī šajā gadījumā izdevās to atzīt par spēkā neesošu, – pozitīvajā pieredzē dalījās Gita Miruškina, akcentējot, ka galvenais ir nebaidīties un nekaunēties, bet gan risināt radušos problēmu, jo ir visas iespējas to izdarīt.
Arturs Vaišļa piebilda: – No šā gada kriminālatbildība var tikt piemērota arī sievietei, kura stājusies fiktīvajā laulībā, kā arī starpniekam un vīram. Tomēr, ja cietušais pats nāk un labprātīgi sadarbojas ar policiju, tiesās organizatorus, jo tas ir mūsu primārais mērķis – meklēt tos, kas „saražo" šo problēmu. Izņemot no organizācijas „ražotāju", organizatoru, tīkls sabrūk.
Pēc biedrības „Patvērums „Drošā māja"" apkopotās statistikas, šā gada pirmajos astoņos mēnešos tās speciālisti reģistrējuši 140 ziņojumu, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijām saistībā ar cilvēktirdzniecību. No tiem 41 gadījumā informācija sniegta par fiktīvo laulību, 11 – par piespiedu darbu, 3 – par seksuālās ekspluatācijas gadījumiem. Visbiežāk (137 gadījumi) iedzīvotāji izvēlējušies informāciju iegūt, zvanot uz diennakts Uzticības tālruni cilvēktirdzniecības mazināšanai 28612120. Savukārt 3 gadījumos informācija sniegta elektroniski. Kopumā sociālās rehabilitācijas pakalpojumi šā gada astoņos mēnešos sniegti 29 personām (3 vīriešiem un 26 sievietēm). 20 personas ir cietušas no fi aktīvām laulībām, 8 – no piespiedu darba, 1 persona – no seksuālas ekspluatācijas.
Upuru vidējais vecums ir 26 gadi.
AGRA VECKALNIŅA foto