– Vārdu man izvēlējās mamma, pateicoties dziesmai „Iveta", – atklāj IVETA APENĪTE, – un, manuprāt, tas pilnībā raksturo manu būtību. Manas saknes nāk no lielas un kuplas dzimtas Cesvaines pusē – Kraukļiem, no Tētu-Avenu dzimtas. Izzinot savu dzimtas koku, atklāju ļoti interesantas lietas un faktus, par ko varētu sarakstīt pat grāmatu ar visām tā laika bildītēm.
Dzimusi esmu Zemgalē – Elejā, bet jau 3 mēnešu vecumā tiku atvesta pie babiņas. Mani izaudzināja kā savu 10. bērnu, tāpēc Kraukļus uzskatu par savu dzimto pusi. Mūsu Atvaru mājas ir tik lielas, ka tur dzīvoja vairākas savstarpēji radniecīgas ģimenes. Nekur tālu no tās puses neesmu aizgājusi, dzīvoju tikai Kujas upes otrā pusē.
Mācījos Kraukļu astoņgadīgajā skolā, nebiju nekāda paraugmeitene, biju ar savu raksturiņu. Tāpēc daudzi jutās pārsteigti, ka iestājos Rīgas 4. medicīnas skolā, kuru pabeidzu, iegūstot medmāsas kvalifikāciju. Dzīve ievieš savas korekcijas, tāpēc šo pašu skolu, bet jau ar nosaukumu „Sarkanā Krusta koledža" absolvēju vēlreiz pēc 25 gadiem. Tikai laikam ejot, sapratu, ka pamatskolas laikā iegūtā rakstura stingrība man palīdzējusi pārvarēt dzīves grūtības un piepildīt sapņus. Kādu laiku strādāju Cesvaines poliklīnikā. Laikiem mainoties, Kraukļu tautas namā organizēju balles, pasākumus, kas, manuprāt, cilvēkiem tīri labi patika, jo apmeklētība bija ļoti laba. Kad Madonā tika atvērta RPIVA filiāle, ieguvu augstāko izglītību psiholoģijā.
2006. gadā tika izsludināts konkurss uz Dzelzavas pansionāta vadītāja vietu, tāpēc, ņemot vērā savu spītīgo raksturu, nolēmu riskēt un pieteicos. Risks attaisnojās, un nu jau 8 gadus varu saukt sevi par dzelzavieti, jo dienas lielākā daļa un visi darbi ir saistīti ar Madonas novadu. Laika gaitā pansionātā ir izveidojies draudzīgs kolektīvs, kuram varu uzticēties.
Pateicoties jaukajām kursabiedrenēm, esmu ieguvusi LU bakalaura grādu medicīnas jomā – veselības aprūpē, tas arī ļoti palīdz manā pašreizējā darbā.
Svarīgākais un stiprākais atbalsts man ir ģimene un radiņi. Meita Elīna ar vīru Edgaru un bērniem Helēnu, Miku un Odriju dzīvo Anglijā, tāpēc atvaļinājumu izmantojam, lai varētu pabūt kopā. Dēls Matīss ar draudzeni Elvīru veido savu ģimeni tepat Madonā, bet savu brīvo laiku pavada, palīdzot saimniecībā Cesvaines novada „Apinīšos". Tā kā mans vīrs Valdis ir tālbraucējs, kopā pavadītais laiks ir jāizplāno. Viens no hobijiem mums ar vīru sakrīt – tā ir ceļošana. Kopīgi esam iepazinuši Eiropas valstis. Spēkus man dod būšana mežā, kā arī braukšana ar kvadriciklu, peldēšana un atrašanās pie jūras.
Sevi varu raksturot kā atbildīgu darbaholiķi ar sapņotājas dabu. Cenšos nospraust mērķi un īstenot iecerēto. Pa dzīvi cenšos iet ar smaidu, jo cilvēki ir kļuvuši drūmāki, noslēgtāki, bet smaids palīdz labāk saprasties, satuvina cilvēkus.
Svētku svinēšana mūsu ģimenē ir ar savām tradīcijām. Viena no tām –
ap 27. decembri eglītes iedegšana mežā, sanākot radiņiem kopā, dziedot dziesmas, spēlējot spēles, apdāvinot citam citu.
Foto no personiskā arhīva