Pagājušajā nedēļā bijušā Madonas rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldības apmeklēja plaša (11 cilvēku) Ukrainas delegācija, tās sastāvā bija vairākas augsta līmeņa valsts amatpersonas, tostarp Ukrainas vicepremjera padomnieks pašvaldību jautājumos Anatolijs Tkačuks, Ukrainas prezidenta administrācijas vietējo pašvaldību un decentralizācijas departamenta vadītāja Katrīna Kodoņenko, Ukrainas pārstāve Eiropas Padomē Olga Ševčuka u. c.
Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīkotās vizītes mērķis bija gūt pieredzi pašvaldību apvienošanās jautājumos, tiekoties ar valsts ie-stāžu ierēdņiem, kas bijuši iesaistīti reformas izstrādē un īstenošanā, un gūstot pieredzi, apmeklējot Latvijas pašvaldības.
Ukrainas pārstāvji, iepazīstoties ar citu valstu, tostarp Latvijas, pieredzi teritoriālo reformu veikšanā, meklē atbildes uz vairākiem galvenajiem jautājumiem. Kā nepieļaut, ka brīvprātīgas apvienošanās procesā nabadzīgajām pašvaldībām nebūs iespējas apvienoties, jo bagātās pašvaldības nevēlēsies apvienoties ar nabadzīgajām? Kādā veidā valsts atbalsts ietekmē pašvaldību apvienošanās procesu, un cik nepieciešams tas ir? Kas ir lielākie pašvaldību apvienošanās procesa oponenti un kā samazināt to ietekmi? Cik intensīvai ir jābūt izpildvaras darbībai pašvaldību apvienošanās veicināšanā? Cik lielas ir reformas iespējas, kas balstītas uz brīvprātīgu apvienošanos?
Tā kā Latvijas likumdevēja un izpildvara, kā arī pašvaldības uz šiem jautājumiem ir centušās gūt atbildi vairāku gadu gaitā, izstrādājot pirms pieciem gadiem īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, nav pārsteigums, ka tieši Latvijas pašvaldības ir tās, ar kuru pieredzi Ukrainas pārstāvji vēlējās īpaši iepazīties. Nejaušība nav arī tā, ka apmeklētas mūsu pašvaldības. Bijušā Madonas rajona teritorija ir visai precīza Latvijas novadu mikrokarte. Šajā teritorijā ir divi novadi, kas izveidojās jau pāris gadu pirms novadu reformas noslēguma (Ērgļu un Lubānas). Ir viens teritorijas ziņā liels novads (Madonas) un četri nelieli.
Interese par reformas rezultātiem – liela
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pēc Ukrainas delegācijas vizītes norādīja, ka interese gan par administratīvi teritoriālo reformu, gan tās rezultātiem, kā arī pašvaldības darbību ukraiņiem bijusi liela.
– Runājām par to, kā pēc reformas ir noorganizēts darbs pašvaldībā, kādas ir funkcijas un uzdevumi, kas pašvaldībai jāveic. Lai delegācijas pārstāvji gūtu plašāku ieskatu, parādījām viņiem arī vairākus objektus, kas varēja tos ieinteresēt, – pirmsskolas izglītības iestādi „Saulīte", SIA „Madonas siltums", Madonas sporta centru, „Smeceres sila" bāzi, kā arī uzņēmumu „Baltic Block". Jautājumi kopumā bija konkrēti un specifiski, piemēram, par budžeta veidošanas principiem, komisiju darbu, apkuri utt. Delegācijas pārstāvji izrādīja lielu interesi, un jautājumu katrā no objektiem netrūka.
Ukrainā pašlaik tiek gatavots administratīvi teritoriālo izmaiņu koncepts. Raugoties uz mūsu pieredzi, tie kolēģi, kas delegācijas sastāvā bija iekļauti no Ukrainas pašvaldībām, sacīja, ka viņi apzinās, ka jāveido ir lielākas pašvaldības, – pastāstīja Andrejs Ceļapīters.
Viņš minēja, ka par spīti tam, ka pirms vizītes bijusi noruna kara tēmu neskart, no šī Ukrainas tautai sāpīgā jautājuma pārrunāšanas izvairīties nav izdevies.
– Viens no pašvaldību vadītājiem minēja, ka no viņa vadītās teritorijas karā aizsūtīts 21 puisis. Viņš teica: „Bērni iet karot. Ja viņi netiks galā, iesim arī mēs – veči." Sarunas gaitā bija jūtams, ka šī situācija emocionāli viņiem ir ļoti smaga. Protams, šajos apstākļos administratīvi teritoriālā reforma Ukrainai nav galvenā prioritāte, taču viņi apzinās, ka, izveidojot valstī teritoriāli pareizu ietvaru, arī pārējās nepieciešamās reformas izskatīsies citādāk. Arī mēs sarunas gaitā minējām, ka, ja vajag plānot pagasta līmenī, prioritātes ir vienas. Ja to dara kaut vai tik liela novada kā Madonas līmenī, plānošana jau ir pavisam cita, – sacīja domes priekšsēdētājs.
Arī mazam novadam ir nākotne
Varakļānu pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Justs, kura vadīto pašvaldību Ukrainas delegācija apmeklēja 3. decembrī, akcentēja to pašu, ko viņa Madonas novada kolēģis, proti, ukraiņi bijuši ļoti ieinteresēti pašvaldības darbā, uzdodot pat tehniskus un ļoti detalizētus jautājumus.
– Saskaroties ar šo interesi, klusībā nodomāju, ka mēs ikdienā informāciju tādā līmenī pat neprotam uztvert, jo mums šie jautājumi nešķiet tik būtiski. Protams, līdztekus pārrunājām arī situāciju Ukrainā. Apmeklējot Varakļānus, iegājām arī Varakļānu Romas katoļu baznīcā, kur notika kora dziedājums, mācītājs norunāja lūgšanu par mieru Ukrainā, kā arī pārējā pasaulē. Tikšanās gaitā bija jūtams, ka karš dzimtenē viņus ļoti satrauc, taču sarunu laikā radās apjausma, ka viņi visu notiekošo uztver kā lielas politikas daļu, kuru ietekmēt nav viņu spēkos. No vienas puses – dzīve valstī virzās tālāk, un tiek gatavota jau minētā administratīvi teritoriālā reforma, no otras puses – daļā Ukrainas joprojām notiek karš. Paužot savu viedokli, minēju, ka teritoriālā reforma, lai cik pārdomāta un veiksmīga tā būtu, vienmēr sev līdzi vilks negācijas, tādēļ vaicāju, vai šajā brīdī tā viņiem ir viena no prioritātēm. No otras puses raugoties, ir skaidrs, ka cilvēki šajā teritorijā dzīvoja un dzīvos, tādēļ teritoriālā reforma, kas ļaus optimizēt valsts un pašvaldības administrācijas darbu, ir jautājums, kurš noteikti jārisina, – par vizītes laikā runāto pastāstīja Māris Justs.
Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs norādīja, ka, lai gan Ukrainas vadība ir sapratusi, ka pašvaldību valstī ir par daudz un tās vairumā gadījumu ir mazas, par reformas galīgo rezultātu īstas skaidrības vēl nav, tādēļ arī tiek gūta pieredze, apmeklējot Latvijas pašvaldības.
– Manuprāt, Varakļānu novads ir labs piemērs tam, ka arī neliela pašvaldība var veiksmīgi strādāt un īstenot daudzas no iecerēm. Nesaskatu nevienu traucēkli, kas mums neļautu strādāt tikpat labi kā lielajām pašvaldībām. Gluži otrādi, varu nosaukt priekšrocības, kas attiecas gan uz naudas ekonomiju, gan teritorijas pārraudzību, gan lēmumu pieņemšanu, kas mazā pašvaldībā ir daudz demokrātiskāka. Protams, nevar nonākt arī galējībās, un ukraiņu minētie piemēri ar pašvaldībām, kurās dzīvo 500-700 iedzīvotāju, visticamāk, spēj funkcionēt ar grūtībām, – savu viedokli pauda domes priekšsēdētājs.
Ukrainas administratīvi teritoriālais iedalījums
Reģionālajā līmenī Ukrainā pastāv 24 apgabali, kuros darbojas arī prezidenta iecelts gubernators ar administrāciju, kā arī Krimas autonomā republika, savukārt vietējo pašvaldību līmenī pastāv 488 rajonu padomes, 458 pilsētu padomes un lauku pašvaldībās – 783 apdzīvoto vietu padomes un 10 279 ciemu padomes.
Ukrainas Ministru kabinets šā gada aprīlī ir akceptējis koncepciju par vietējo pašvaldību un to teritoriju organizācijas reformu. Koncepcija paredz plašu pasākumu kopumu, lai izveidotu efektīvas pašvaldības. Koncepcijā nav priekšlikumu par pašvaldību piespiedu apvienošanu, līdz ar to uzsvars ir likts uz pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos un pašvaldību sadarbību.
Ukrainas parlaments izskata likumprojektu „Par pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos". Likumprojekts nosaka pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās ierosināšanas un realizācijas kārtību sarežģītajā teritoriālās pārvaldes sistēmā (praktiski četru līmeņu pārvaldība – centrālā valdība, apgabalu līmenis, rajonu līmenis, lauku pašvaldību līmenis), kā arī valsts budžeta palīdzību pašvaldībai piecu gadu periodā pēc apvienošanās, nenosakot konkrētus finansiālās palīdzības apjomus.
EDĪTES MIĶELSONES foto