Šonedēļ publiskajā telpā parādījās informācija par sporta totalizatora viensviens.lv prognozi, ka pastāv 55% liela varbūtība pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē no nākamā gada 2. jūnija līdz gada beigām sagaidīt Laimdotas Straujumas demisiju.
Kaut arī šo prognozi varētu salīdzināt ar monētas mešanu gaisā, bukmeikeru kantora prognoze tomēr raisa interesi, jo sniedz iespēju dažādu teoriju un notikumu interpretāciju brīvam lidojumam.
Kas tad ir tie akmeņi, kuri varētu klupināt „pagaidu premjeri" Straujumu? Pirmais un lielākais ir nebeidzamā „Citadeles" sāga. Laimdota Straujuma bija tā, kura plašsaziņas līdzekļos visvairāk aizstāvēja bankas pārdošanu tieši šajā brīdī, tieši šiem pircējiem. „Citadeles" pārdošanas procesu joprojām liela daļa sabiedrības uztver kā izgāšanos, no kā varēja izvairīties, ja vien valdība jau agrāk būtu rīkojusies atbildīgi.
Sabiedrības uzticības līmenis premjerei un Ministru kabineta darbam aizvien krītas, un – pēc totalizatoru kantora domām – haotiskā valdības veidošana, budžeta sastādīšanas grūtums un, visbeidzot, smagākais darbs, kas radīs ne tikai iekšpolitisku, bet arī ārpolitisku spiedienu – prezidentūras vadīšana, būs tas betona bluķis, kura uzkraušanu sev mugurā Laimdota Straujuma ilgāk vairs nepavilks un „izdegs". Arguments saprotams un gana pārliecinošs, jo arī pati premjere, uzstājoties televīzijā, neizstaro pārliecību, ka darbs, ko viņa pašlaik veic, būtu raksturojams kā „sapnis". Te gan būtu jāuzdod jautājums, vai tas viss ir tikai apstākļu sakritība un kādam šajā smagajā brīdī bija jāuzņemas premjera pienākumi, vai arī tas ir pašas „Vienotības" vadošo politiķu izperēts tālejošs plāns – vispirms nograut Straujumas reitingu un tad sagaidīt viegli prognozējamo demisiju. Jau priekšvēlēšanu laiks skaidri parādīja, ka „Vienotība" nemaz tik vienota nav un partijas iekšienē notiek asa cīņa par ietekmi. Sākotnēji šķita, ka Solvitas Āboltiņas flangs cieš vienu sakāvi pēc otras, taču vēlāk rūdītā politiķe spēja apspēlēt gan savus partijas kolēģus, gan koalīcijas biedrus, iegūstot visu, ko vien, reāli vērtējot, šajā situācijā varēja iegūt. Straujumas nodzīšana līdz spēku izsīkumam, ļaujot viņai uzņemties lielāko atbildības smagumu uz sevi, un tad atvadu pamāšana nebūtu nekas ārkārtējs. Tiesa, tās ir tikai spekulācijas un pieņēmumi. Nevaram izslēgt arī to, ka, lai cik sagurusi un nomākta dažkārt no televizoru ekrāniem uz mums veras premjeres seja, viņa vēl var mūs pārsteigt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS