Saeima ir interesanta vieta, kuru, lai cik mums tas dažkārt šķistu dīvaini, apdzīvo reāli cilvēki. Ļoti cilvēcīgi bija vērot to, kā pirmajā jaunā Saeimas sasaukuma sēdē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs pēc pirmā pārtraukuma izsludināšanas kolēģus, aicinot nekavēties ar pusdienām, mudināja – „ēdiet zupiņu!".
Vai arī, kā, ejot garām Saeimas prezidija vietām, Igors Pimenovs, redzot prezidijā rūpju māktās, tobrīd vēl Saeimas priekšsēdētājas, Solvitas Āboltiņas seju, mīļi viņai noteica – „neskumsti". Šādos brīžos izgaist dalījums pozīcijā un opozīcijā – tautas glābējos un ienaidniekos.
Jauno Saeimas deputātu vidū jo īpaši izceļas vēl kāda persona, kas gan pirms, gan pēc vēlēšanām jau paguvusi radīt ne vienu vien ažiotāžu un solās parlamenta darbu padarīt tuvāku tautai. Tas, kā jau nojaušat, ir Artuss Kaimiņš. Jau pirmajās dienās pēc vēlēšanām par jauno deputātu ir bijušas dzirdamas vispretrunīgākās atsauksmes. Vieni viņu dēvē par lētu šovmeni, kas Saeimu kā augstāko mūsu valsts likumdevējvaras institūtu padarījis par viena aktiera teātri, kurš vazājas apkārt ar kameru, filmējot „ainiņas no Saeimas deputātu ikdienas darba". Citiem, galvenokārt jauniešiem, viņš ir parauga cienīgs politiķis, kurš „beidzot" ir „vienīgais", kas spējis atsegt politikas procesa pretīgo priekškaru. Patiesība, kā bieži vien tas dzīvē notiek, slēpjas kaut kur pa vidu – starp šiem abiem ekstrēmajiem viedokļiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.11.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS