Vēlais rudens dabā, kad krāsainās lapas nobirušas, bet sniegs vēl nav uzsnidzis, ir diezgan nomācošs. Parasti tas atspoguļojas arī cilvēku apģērbā, velkot tumšākas un vienkrāsainākas drēbes. Pozitīvā ziņa ir tā, ka šoruden pelēkā krāsa dažādos toņos ir iecienīta arī modes aprindās, tomēr stiliste Anda Bicāle ieteic apģērbu atsvaidzināt ar kādu košāku akcentu – šallīti, krellēm, rokassprādzēm un citiem aksesuāriem.
Tas ne tikai kliedēs drūmumu un radīs pārdomātāka koptēla iespaidu, bet tādā veidā arī ir iespējams ik dienu parādīties jaunā ampluā. – Nav nepieciešams pirkt arvien jaunas drēbes, labāk kvalitatīvi izmantot jau skapī esošo. Ja ir viena vienkrāsaina kleita, ar dažādiem aksesuāriem to katru dienu var pasniegt kā jaunu. Savukārt 10 raibas kleitas katru var uzvilkt tikai pa vienai reizei, jo ir grūtāk ko pieskaņot klāt, – secina Anda Bicāle.
Orientēties krāsu pasaulē patiešām nav nemaz tik vienkārši, jo katrai krāsai ir vairākas īpašības. Anda Bicāle skaidro: – Pirmkārt, krāsas nosaukums: zila, zaļa, sarkana… Pilnīgi visas krāsas piestāv visiem pasaules iedzīvotājiem. Ko tagad darīt? Jāskatās tālāk – tumšums vai gaišums. Piemēram, zilā krāsa var būt gaiša, debeszila vai tumši, tumši zila. Trešā īpašība ir krāsas piesātinājums – tā var būt gan dzidrāka (it kā košāka), gan blāvāka (kā atjaukta ar balto vai pelēko krāsu). Piemēram, pat baltās krāsas blūze var būt tik piesātināta, ka ar savu spilgtumu nodara pāri daudzām latviešu sievietēm ar tipiski pelēkajiem matiem un gaišajām sejām. Tāpēc svarīgākais ir saprast, kādas krāsas mums dieviņš jau no dabas devis. Lai gan mūsdienās var mainīt praktiski visu izskatā, mūsos noteicošās ir trīs krāsas: acu, ādas un matu. Tas noteic, kas mums piestāv un ko tas par mums liecina. Jo ir lielāks kontrasts starp matiem un ādu, jo seja vairāk atļauj krāsu spēles apģērbā – galvas daļā kontrasts jau ir pats par sevi, līdz ar to ir mazāk krāsu, kas to spēs pārmākt. Var vilkt apģērbu viskošākajos toņos – sarkanos, zilos, zaļos, baltos, melnos utt. Savukārt, jo matu krāsas tonis ir tuvinātāks ādas tonim (piemēram, tas pats latviešu pelēcīgais), jo izvēlētajām krāsām jābūt pieklusinātākām, lai tās nebūtu košākas par cilvēku pašu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.11.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto