Šoruden jaunā apkures sezona Dzelzavas centrā un Aizpurvē sākās 7. oktobrī. Tas nebūtu nekas īpašs, ja vien pēc Madonas novada domes pieņemtā lēmuma par SIA „Dzelzava" reorganizāciju nemainītos siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs Dzelzavas centrā un Aizpurvē.
Kā esam jau informējuši, dome šo pienākumu uzticēja lielākajam Madonas pilsētas siltumapgādes uzņēmumam – SIA „Madonas siltums", un šī būs pirmā sezona, kad tas siltumu nodrošinās dzelzaviešu un aizpurviešu dzīvokļos.
Gatavojoties apkures sezonai, uzņēmums ir veicis lielu darbu, sakārtojot katlumāju Aizpurvē, kapitāli izremontējot abus apkures katlus, uzstādot jaunu automātiku un veicot citus pasākumus Dzelzavas pagasta siltumsaimniecības uzlabošanā. Par to pārliecinājāmies arī mēs, apmeklējot SIA „Madonas siltums" „jaunās teritorijas" Aizpurvē un Dzelzavā. Līdzīgi kā Aizpurvē, arī Dzelzavas centra katlumājā tika veikti remontdarbi, tikai mazākā apjomā.
– Apkures sezona vēl tikai sākusies, tāpēc izdarīt secinājumus ir nedaudz pāragri, bet pirmie ieguvumi ir jau redzami. Strādāt ir kļuvis vieglāk, samazinājies arī malkas patēriņš, cerams, ka šī tendence saglabāsies visu apkures sezonu. Ņemot vērā finansiālās iespējas, padarīts ir daudz. Atšķirība ir acīmredzama starp to, kas te bija pirms remonta un kas ir tagad pēc veiktajiem darbiem, – atzina Jānis Ugars, kas Aizpurves katlumājā par kurinātāju strādā jau gadus septiņus.
Savukārt SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis informēja, ka remontdarbi Dzelzavas pagasta katlumājās tika uzsākti maijā, bet pabeigti – īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma.
– Pirmām kārtām sakārtojām katlumāju Aizpurvē – ielikām jaunus logus, durvis, uzlikām siltummaini, uzlabojām tehnoloģiju, iegādājamies jaunas automātiskas ierīces, kas uzlabo dūmu nosūkšanas parametrus, regulē strāvas stiprumu, jeb, citiem vārdiem, darījām visu, lai samazinātu izdevumus, kas ietekmē galaproduktu – saražotā siltuma izmaksas. Katlumājā tika arī izbetonēta grīda, kur kādreiz atradās šahtas. Savulaik te, kā jau Cesvaines kūdras rūpnīcas ciematiņā, tika kurināts ar frēzkūdru. Bez tam šajā katlumājā, kā redzat, novietojam kurināšanai sagatavoto malku, lai tā izžūtu. Malku esam iegādājušies visai apkures sezonai, bet tā atrodas laukā, un katlumājā zem jumta pagaidām ir tikai neliela daļa, kuras pietiks apmēram mēnesim. Bet arī pārējā malka, kas tagad atrodas zem klajas debess, pēc sazāģēšanas pakāpeniski tiks novietota katlumājā, jo, kā zināms, sausākai malkai ir arī lielāka atdeve. Turpretī, ja jākurina ar slapju malku, zudumi ir 20-30 procentu robežās, – atzīmēja Uldis Lielvalodis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.10.2014.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto