Vēlēšanas daudzu cilvēku, tostarp pašu politiķu, vidū tiek uztvertas kā sacensība, un kā jau katrā sacensībā arī vēlēšanās ir zaudētāji un uzvarētāji.
Politika ir interesanta ar to, ka zaudētājus un uzvarētājus tajā ne vienmēr var noteikt ar vienkāršām metodēm, sak', mēs finiša līniju šķērsojām visātrāk, tādēļ šurp zeltu. Par apstiprinājumu tam kalpo visa aizvadītā nedēļa, kuras laikā partijas ir mezglu mezgliem sapinušas šķietami vieglo (vismaz raugoties uz vēlēšanu rezultātiem) valdības izveides procesu.
Goda pjedestāls
Uzvarētāji, uzlūkojot politiskās partijas, šajās vēlēšanās ir trīs – Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, kā arī Latvijas Reģionu apvienība. Pirmās divas ir spējušas pietiekami būtiski palielināt savu pārstāvniecību parlamentā: NA – +3 deputāti, bet ZZS – pat +8. NA panākumu daļēji var skaidrot ar ārējo draudu pastāvēšanu, taču lielākoties tieši paši partijas politiķi, galvenokārt ministri, par kuriem to vadīto nozaru darbinieki un speciālisti labi atsaucas, ir tas, kas partijai ar salīdzinoši minimālu aģitāciju un tēriņiem ļāva nostiprināt savas pozīcijas. Ar zaļajiem un zemniekiem stāsts ir nedaudz citādāks. Partijas spicei visus aizvadītos gadus ir bijusi lieliska oža uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, un tā ir lieliski pratusi to izmantot. Redzamākais piemērs tam ir Aivara Lemberga virzīšana premjera amatam, labi apzinoties, ka sabiedrībā populārais Ventspils mērs par premjeru paredzamā nākotnē nedz vēlas, nedz spēj kļūt, taču sabiedrībā viņa reitings ir augsts un viņa dalība debatēs nodrošinās to, ka prožektoru gaismas tiks pievērstas viņu kandidātam, zogot tās citiem. Visai droši var apgalvot arī to, ka ZZS savāca daļu balsu, kas būtu tikušas „No sirds Latvijai" un „Vienotībai". Pirms vēlēšanām daļa Latvijas iedzīvotāju Ingunā Sudrabā saskatīja to, ko viņi saskata Lembergā, proti, spēju ieviest kārtību valstī. Kolīdz Sudrabas ceļš uz Saeimas namu kļuva aizvien grumbuļaināks un Lembergs tika piedāvāts kā alternatīva, šī politiskās vadības stila piekritēji visai viegli pārslēdzās no viena uz otru.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.10.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS