Pēdējos gados ik pa laikam „Starā" atgriežamies pie jautājuma par Madonas nakts patversmi, un arī šogad, tuvojoties aukstajam laikam, dažiem iedzīvotājiem šis jautājums kļūst aktuāls.
Septembra nogalē redakcijā ieradās viens no nu jau savu eksistenci beigušās nakts patversmes iemītniekiem – Sandris Mazurs, kas pauda satraukumu par to, kur, tuvojoties aukstajam laikam, paliks tie novada iedzīvotāji, kuriem šobrīd nav pastāvīgas mājvietas.
– Patversmes nav un izskatās, ka pašvaldība arī negrasās to izveidot. Varu nosaukt vairāku cilvēku uzvārdus, kuriem, tāpat kā man, būs nepieciešams uzturēties patversmē. Viņu vidū ir cilvēks, kas drīzumā nāks ārā no cietuma, kā arī grūtniece. Pats, kamēr vēl ir silts laiks, varu mitināties šķūnītī, bet kas notiks ziemā? – vaicāja Sandris Mazurs.
Vairāk problēmu, nekā labuma
Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, vaicāts, kādēļ Madonā vairs nav patversmes, atbildēja, ka novada teritorijā nav iedzīvotāju, kam šis pakalpojums būtu nepieciešams.
– Ja mūsu uzmanības lokā būtu veci, vāji, slimi cilvēki, tad būtu cits stāsts, taču šajā gadījumā ir runa par salīdzinoši jauniem, spēcīgiem cilvēkiem, kuri klīst apkārt, un pie situācijas, kādā tie nonākuši, ir vainojama dzeršana un amorālais dzīvesveids. Atņemot līdzekļus citām sociāli svarīgākām jomām, uz pārējās sabiedrības rēķina uzturēt šiem cilvēkiem nakts patversmi būtu nepareizi. Kamēr patversme darbojās, tās uzturēšana pašvaldībai izmaksāja 15 000 latu gadā – tas nav lēti, – savu viedokli neslēpa Gundars Riekstiņš.
Viņš minēja, ka Madonas patversmes stāstam jau ir ne pārāk patīkama priekšvēsture.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.10.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto