– Mani uztrauc betonētā bedre uz skrejceliņa Madonas stadionā. Izskatās, ka bedre jau labu laiku netiek izmantota, bet tāpat tur atrodas, un – kas pats bīstamākais –
tā nav nosegta. Domāju, tas var radīt lieku apdraudējumu bērniem, kas stadionā trenējas. Vai bedri nevarētu kādā veidā nosegt, lai neveikli sperts solis nenovestu pie nelaimes? – tā laikrakstam „Stars" jautā kāda māmiņa.
Madonas novada pašvaldības sporta darba organizators Māris Gailums skaidroja, ka bedre izveidota līdz ar stadiona izbūvi: – Vieglatlētikā ir tāda disciplīna kā 3000 metru kavēkļu skrējiens vīriešiem un 2000 metru kavēkļu skrējiens sievietēm. Bedre tiek pielieta ar ūdeni, un tai jālec pāri. Šāda bedre ir visos stadionos, un arī Madonas stadionā tāda ir nepieciešama.
Viņš gan atzina, ka Madonas stadions, izņemot futbola laukumu un tribīnes, ir stipri novecojis gan morāli, gan fiziski, tāpēc vieglatlētikas sacensībām šobrīd tas netiek izmantots, līdz ar to arī bedre izmantota netiek. Tomēr stadionā vienkārši uzturēt veselīgu dzīvesveidu dodas iedzīvotāji, piemēram, nūjot, skriet, pastaigāties, pabraukāt ar velosipēdiem. Tāpat testu, pārbaužu rīkošanai stadionu mēdz izmantot valsts policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Citās reizēs, kad „Smeceres silā" notiek treniņnometnes, sportisti izmanto stadiona 400 metru apļus testa skrējieniem, novērojis Māris Gailums.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.10.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto