Rudens dienām kļūstot arvien īsākām, tumšākām un drēgnākām, tas mudina pašam savā ikdienā ienest pozitīvas emocijas, enerģiju un dzīvesprieku. Madoniete ELĪNA KRUPKO kopš pagājušā gada septembra šo apvienojumu ir atradusi Austrumu deju grupā „Ugunspuķe", kur dejo eksotiskās dejas.
Kaut Elīna ilggadējām dejotājām pievienojās salīdzinoši nesen, jau uz „Ugunspuķes" jubilejas koncertu šā gada sākumā viņa bija apguvusi sarežģītos dejas soļus un, tā teikt, ielekusi jau ejošā vilcienā. – Meitenes jau ir sadejojušās, Austrumu dejas dejo vairākus gadus. Pagājušajā gadā tieši sakrita tā, ka vīrs ilgāku laiku bija komandējumā, un man gribējās atrast kādu interesantu nodarbi, kur atslēgties no ikdienas. Iepriekš bijām skatījušies „Ugunspuķes" uzstāšanos, vīrs mudināja, lai pievienojos kolektīvam. Tā vadītāja Gunta Dreimane ir mana kolēģe, viņa arī aicināja. Bet visu laiku šķita, ka man nebūs drosmes uzkāpt uz skatuves, jo iekšā tomēr sēdēja nelieli kompleksi. Izlēmu pamēģināt – un iepatikās. Protams, no malas bija šķitis, ka būs tik vienkārši, bet, kad sāc dejot, tā nemaz nav. Ir krietni jāpamācās, – secina Elīna Krupko. Kopš tā laika viņa daudz arī ir iemācījusies, bet, kā jau it visā, vēl ir, kur augt un uz ko tiekties: – Gribas jau paaugties līdz solodejai; tur jābūt arī drosmei vienai iziet uz skatuves. Laikam tas mani Austrumu dejās saista visvairāk, ka varu sevī kaut ko pārvarēt – lai izietu cilvēku priekšā, tērptai vēderdeju skatuves tērpā, sev vajag mazliet pārkāpt. Bet šajā tērpā es uzreiz jūtos sievišķīga un nokļūstu mazliet citādākā pasaulē. Tā ir kā iejušanās citā tēlā, uz skatuves ir arī jāsmaida, mazliet jākoķetē ar skatītāju. Saprotams, ka ikdienā tāda gluži neesmu.
Dejotājas tiekas divas reizes nedēļā, un šīs dejas nozīmē ne tikai ko ļoti skaistu, sievišķīgu un karstasinīgu, bet arī fiziski izaicinošu. Elīna atzīst: – Tā ir gan kā atslodze, gan sporta veids. Dejās tiek miksēti dažādi stili, tā ka mēģinājumos nereti esi nosvīdis no galvas līdz kājām. Vadītāja Gunta dejā ieliek arī fizioterapiju, tad patiesi izkustamies. Pēc papīru darbiem, saspringuma darba skrējienā tā ir lieliska atslēgšanās, arī izkustēšanās un izstaipīšanās reizē.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 10.10.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva