Joprojām plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā atrodas bankas „Citadele" pārdošanas process, kas ļoti pretrunīgi tiek vērtēts arī sabiedrībā, galvenokārt lielās slepenības dēļ. Tikai šonedēļ kļuva zināms, ka bankas „Citadele" kopējā cena ir 98,67 miljoni un tos valdības piesaistītais investors par valstij piederošajiem 75% akciju vienā maksājumā samaksās līdz nākamā gada martam. Viedokli par bankas „Citadele" pārdošanu lūdzu izteikt Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Liezēres pagasta pārvaldes vadītāju Viktoru Abramovu.
Varam tikai ticēt
– Pagaidām vēl pāragri spriest, cik izdevīgs šis darījums būs valstij. Varam tam tikai ticēt, bet to, vai valsts būs ieguvēja, rādīs laiks. Tas, ka banka „Citadele" reiz būs jāpārdod, bija labi zināms, tās pārdošana tika ieplānota jau pirms laba laika. Zināms bija arī pārdošanas termiņš – tā bija jāpārdod līdz gada beigām, pretējā gadījumā to darītu Eiropas Komisija, – atzīmē Andrejs Piekalns. – Vienīgi, ja „Citadele" ir jāpārdod obligāti, tas vairāk bija jāskaidro sabiedrībai un plašāk jāinformē gan par potenciālajiem pircējiem, gan piesaistīto investoru – ASV fondu „Ripplewood Holdings". Ar informācijas sniegšanu vilcināties nevajadzēja. Bet tā tas viss pirms vēlēšanām ir sanācis kaut kā drudžaini. Visvairāk gan satrauc savulaik „Parex" bankas glābšanā ieguldītie milzīgie valsts budžeta līdzekļi. Vai tiešām valstij ir jāglābj visas bankas? „Latvijas Krājbankas" glābšanā taču netika ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, bet noguldītāji savu naudu līdz 70 000 latu tomēr atguva.
Par maz informācijas
– Par to joprojām ir diezgan maz informācijas, lai kompetenti varētu spriest, vai valsts, pārdodot banku „Citadele", būs ieguvēja. Beidzamajā laikā diezgan maz skatos televizoru, jo pašlaik notiek pirmsvēlēšanu diskusijas un pirmsvēlēšanu kampaņa ir diezgan netīra, turklāt ir arī daudz darba pagasta pārvaldē, – uzsver Viktors Abramovs.
– Spriežot pēc publiski pieejamiem „sausajiem skaitļiem", nosauktās pārdošanas cenas, kā arī ņemot vērā, ka tā ir pelnoša banka, no vienas puses, varētu teikt, ka to pārdot nav izdevīgi. Arī kā uzņēmējs es pagaidām matemātiski nevaru sarēķināt šīs bankas pārdošanas izdevīgumu. Taču, no otras puses, mēs jau nezinām visus valdības vienošanās nosacījumus ar Eiropas Komisiju un arī attiecīgos dokumentus neesam redzējuši, bet, iespējams, ja mēs būtu valdības vietā, arī to pārdotu. Katrā ziņā mums, kā jau minēju, ir par maz informācijas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA